Rīga -4°C 
Konsultē Artūrs Miksons, RSU Psihosomatikas klīnikas ārsts psihoterapeits.
Ir dažādi sabiedrības stereotipi par to, kas ir sievišķīgi un kas ne. Stereotipi mums jau a priori pasaka, ka valkāt bikses, mainīt auto riepu, stiept iepirkumus ir vīrišķīgi. Tieši tāpat – strādāt tā dēvētajās vīriešu profesijās: vadīt trolejbusu, vadīt uzņēmumu, kļūt par ķirurģi utt. Tomēr pēdējos gados profesijas savstarpēji sākušas migrēt, tāpat arī neviens vairs nebrīnās, ka jaunā māmiņa atgriežas darbā, bet ar bēbīti mājās paliek tētis. Un tomēr ir pāris lietu, kas vīrieti un sievieti atšķir bioloģiski, un tie nav tikai dzimumorgāni. Arī domāšana, emocionalitāte, līdz ar to arī uzvedība. Turklāt šīs atšķirības redzamas jau agrā bērnībā. Ja līdzās noliktu vairākus trīs četrus gadus vecus zēnus un tāda paša vecuma meitenes, būtu skaidri redzamas viņu atšķirības. Puiši vairāk pārbaudīs savas ķermeņa robežas – skries, trakos, cīkstēsies, ar citiem puišiem cīnīsies par teritoriju. Jā, tieši to pašu, iespējams, darīs meitenes, tomēr būs skaidri redzams, ka viņas vairāk tendētas uz kopību – sanākšanu kopā, lomu spēlēm, attiecību izspēlēšanu. «Laikam ejot, puiši iemācās, apgūst meitenīgās īpašības, un otrādi – meitenes daudz ko mācās no puišiem. Sievietes apgūst draivu, iešanu, izsišanos, spēju konkurēt, savukārt vīrietis iemācās kopību, sirsnību, maigumu. Tomēr dominējošās būs tās īpašības, kas ieliktas bioloģiski,» uzskata Artūrs Miksons. Ja vien… Ja vien ģimene netīši bērnu nav mainījusi. Jo to, cik vīrišķīga vai sievišķīga nākotnē būs sieviete un cik vīrišķīgs vai sievišķīgs būs vīrietis, nosaka ne vien tas, kas mums katrā ielikts bioloģiski, bet arī vecāku ietekme.
Māte – visu varošā amazone?
«Jautājums ir, kādas ir attiecības starp vīrieti un sievieti, starp bērna tēvu un māti. Vai tajās ir kādi normatīvi. Proti, vai abi novilkuši stingras līnijas – šis ir vīriešu, bet šis sieviešu darbs, un es nedarīšu to, kas attiecas uz pretējo dzimumu. Šis ir sievišķīgi un tas ir vīrišķīgi – vai attiecībās šādu robežu nav. Taču vissvarīgāk – kādas ir šīs attiecības, kad ģimenē piedzimst bērns. Biežs modelis ir, ka mamma pārņem visas rūpes par bērniem, vienalga, vai tas ir puisītis vai meitenīte, un vīrietis patiesībā kļūst lieks – tikai tā, starp citu,» saka psihoterapeits. Tā teikt – savu funkciju izpildījis, ļoti jauki. Tagad viss, kas viņam jādara, – jāuztur sava partnere un bērns. Aizmirstot, ka patiesībā vīrietim ir milzīga nozīme gan mazas meitenes, gan puiša psihes attīstībā.
«Pirmā asociācija par šo māti, kuras pasaulē ir vieta tikai viņai un bērnam, – tā ir omnipotenta jeb visu varoša būtne. No vienas puses – daiļa dāma, kas spēj dot dzīvību. No otras – savā būtībā vīrietis, kas arī spēj visu to pašu, ko vīrietis. Iespējams, arī meitene, kas izaugusi šādā ģimenē, būs visu varoša,» teic Artūrs Miksons.
«Kas īsti veido to, kādi mēs esam, kad pieaugam? Protams, vecāki! Pirmais ir tas, ko bērns redz. Tas ir viens no elementiem vienādojumā. Otrs, kas ietekmē varbūt pat daudz izteiktāk nekā redzētais, –interakcija jeb sociālā mijiedarbība ar to, ko redz. Proti, kādas ir attiecības ar mammu un ar tēti.» Visbiežāk tās sievietes, kas izaug par vīrišķīgu, visu varošu būtni, bērnībā ir kauninātas un sodītas par to, ka uzvedušās kā ikviena normāla maza meitene.
«Tipiski par vīrišķīgu sievieti izaug, piemēram, maza meitene, kurai īsti labi nav klājies attiecībās ar mammu.
Varbūt tāpēc, ka mamma aizņemta darbā, varbūt tāpēc, ka mamma ir vienmēr nikna, varbūt depresīva vai ļoti norūpējusies. Dabiski, meitene meklēs patvērumu pie tēva. Jautājums tikai, vai tēvs saprot šo meiteni, vai māk atrast kopīgu valodu. Katrai meitenei ir savas vēlmes un vajadzības, citādas nekā puisim. Bet tēvs neapzināti attieksies pret viņu kā pret puisi, nevis meiteni. Un ne jau aiz ļauna, vienkārši tāpēc, ka nezina, kā sarunāties, attiekties pret meiteni.» Ja meita kādā brīdī sāks raudāt, viņš teiks: «Ko tu te pinkšķi! Kas ir – saņemies, ej un dari.» Un meitene iemācās, ka ir jāsaņemas un jāvar, ka viss jāprot. Lai būtu tuvība ar tēvu, jāspēlē pēc viņa noteikumiem.
Čaļi laukā, meitenes – pie pavarda
Jāpiebilst – vīrišķīgās sievietes bieži vien izaug arī ģimenē, kur ir vairāki brāļi un māsas un kur neapzināti izturēta līnija ir sieviešu un vīriešu darbi. Šeit visu nosaka, kāda attieksme vecākiem bijusi pret brāļiem un kāda pret māsām. Vai viņi uzskatījuši, ka vīrieši ir stiprāki, ar lielāku teikšanu nekā sievietes. «Nereti novērojams, ka tēvs saka – jūs, čaļi, nāciet ar mani krāmēt malku, darīt to un to, bet jūs, meitenes, palieciet mājās un gatavojiet ēst vai adiet zeķes. Mazā meitene šai brīdī jūtas nevērtīga, nevajadzīga un asociē to ar dzimumu.»
Atmetot bioloģisko dzimumu, iespējams runāt par to, kas bieži virza cilvēkus: greizsirdība, skaudība, dusmas, atraidījums, aizvainojums…
Vīrišķīgai sievietei virzītājs numur viens būs tieši skaudība.
«Skaudība ir tā, kas sievieti savā ziņā virzīs līdzināties vīrietim. Greizsirdība rodas tad, ja mums kaut kas jau ir, bet pastāv bailes, ka kāds mums to var atņemt. Ar skaudību ir pretēji – mums nav, bet ļoti gribētos, lai būtu. Līdz ar to rodas domas – kāpēc viņam ir, bet man nav?! Lai šo skaudību mazinātu, vai nu tu mēģini iegūt to, kā tev nav, vai arī centies mukt un neredzēt to, kas tev skauž. Stāstā par vīrišķīgu sievieti ir līdzīgi. Proti, meitene kādas īpašības kopē no mātes, taču jūt – kaut kas baigi vilinošs ir arī tēvā. Meitenei neapzināti skauž tas, kāds ir un ko var tēvs. Viņa gribētu līdzināties viņam, bet problēma ir tāda, ka viņa nav vīrietis. Līdz ar to sieviete mēģina iegūt visas tās īpašības, kas ir viņas tēvam. Sak, es jūtos nepilnvērtīga, vāja un tukša, bet, ja es būšu visu varoša, spējīga, agresīva, tad viss būs kārtībā.»
Loģiski, skaudība ir neapzināta. Apzinātā līmenī sieviete jūt, ka viņai kaut kā pietrūkst, kaut kas nesanāk, ka viņa nav gana vērtīga. Apzinātā līmenī sieviete neizjūt skaudību, bet dusmas – kas tas ir, ka man nesanāk! Viņu kaitina tas, ko nav iespējams iegūt. Un viņa dara visu, lai to dabūtu.
Līdz ar to ārēji pievilcīga, skaista sieviete, kas izaugusi līdzīgā vidē, iespējams, jūtas nesievišķīga. Viņa uzvelk kleitu, izskatās burvīgi, tomēr savā sievišķīgajā tēlā jūtas ļoti neērti. Kad šādai sievietei pajautā, kāpēc viņa nejūtas ērti kleitā, viņa atbild: tas ir sievišķīgi, tā ļoti vāji. Sievišķība viņai asociējas ar vājumu. Jo viņas pašas sev uzliktā latiņa ir: jāvar, jāspēj. Viņa labprāt konkurē, cīnās, uzvar, smagi strādā un iekšēji vispār nejūtas kā sieviete.
Sveša gan starp vīriešiem, gan sievietēm
Kā šādai – vīrišķīgai – sievietei iejusties sabiedrībā? Grūti, patiešām grūti, jo viņa jūtas neiederīga sieviešu sabiedrībā – viņu kaitina sievišķīgās sarunas par attiecībām, emocijām un citām muļķībām, kuras viņa nav pieredzējusi. «Ja sieviete uzaugusi vīriešu vidē, skaidrs – viņai daudz saprotamākas ir sarunas par mašīnām, sportu, patīk sarkastiski jokot. Līdz ar to, piemēram, birojā viņa daudz labāk atrod kopēju valodu ar vīriešiem, daudz labprātāk uzturas vīriešu sabiedrībā. Visbiežāk no viņas puses nav arī nekādu seksuālu zemtekstu – tie vienkārši ir čaļi, ar kuriem viegli saprasties. Viņas neapzinātā vēlme ir tētim, brālim vai brāļiem parādīt un pierādīt, cik patiesībā esmu forša.
Citādi ir ar tiem vīriešiem un sievietēm, kas ir apkārt. Sieviešu acīs šāda sieviete tiek uztverta nievājoši, jo šķiet – viņa cenšas visus pavedināt, tātad ir vieglas uzvedības sieviete. Savukārt starp vīriešiem viņa tiek pamanīta kā sieviete, kas viņa joprojām ir, tiek novērtēta kā sieviete un atkal jūtas sveša, jo nav vīrietis. Lielākā problēma ir tā, ka šī sieviete jūtas neiederīga gan sieviešu, gan vīriešu vidē.»
Starp citu, vēlme draudzēties ar savējiem, ar vīriešiem, šādai sievietei vēlāk var atspēlēties arī attiecībās.
Proti, ne visi vīrieši sievietes draudzību ar citiem vīriešiem uztver kā normālu, vairums tomēr meklē seksuālus zemtekstus. Bet tas var novest vai nu pie draudzību, vai attiecību izjukšanas.
Esmu vāja, ja ļaujos…
Sievietēm, kuras daba izveidojusies ļoti vīrišķīga, attiecību frontē bieži vien neveicas. Sievišķīga sieviete attiecībās meklē vīrieti, ar kuru sadarboties, ar kuru būt partnerattiecībās, bet vīrišķīga sieviete nepazināti meklē vīrieti, kuram viņa gribētu līdzināties vai ar kuru konkurēt. Jautājums – kāpēc sievietei būtu jākonkurē ar vīrieti, turklāt ar savu partneri? «Līdzās sievietei, kura pati spēj visu – veidot karjeru, nopelnīt, parūpēties par mājas dzīvi un sadzīvi –, vīrietis zaudē vajadzību, nepieciešamību būt vīrišķīgam,» saka Artūrs Miksons. Iespējams, tāpēc tik bieži sabiedrībā dzirdam par nevīrišķīgiem vīriešiem – jo pašas emocionāli, nevis savās izpausmēs esam kļuvušas par večiem svārkos.
Un tā vīrišķīgās, visu varošās sievietes nesaprot – nu kāpēc gadās tā, ka visi vīrieši, ar ko veidotas attiecības, bijuši lupatas, tādi kāju pamesliņi?! Pirmām kārtām tāpēc, ka vāju vīrieti, kam aktivizēta iekšējā sieviete, piesaista aktīva karotāja, vīrišķīgi agresīvā sieviete. Bet šādai visu varošai sievietei parasti tāds auklējamais nav vajadzīgs. Savukārt, kad vīrišķīga sieviete satiek normālu – vīrišķīgu – vīrieti, sākas sāncensība, sacensība. Sieviete grib pierādīt, ka viņai ir labāka karjera nekā vīrietim, viņa pierāda, ka ir patstāvīgāka, ka nekādā ziņā neatpaliek no vīrieša. Viņa neļauj sevi lolot, lutināt, mīlēt.
«Ja vīrietis ir gana spēcīgs, tad šādās attiecībās faktiski notiek divu vīriešu cīņa. Par varu, par ietekmi, par to, kurš spēcīgāks un kurš uzvarētājs,» skaidro Artūrs Miksons. Tas var izpausties pat tik triviālās lietās kā iepirkumu maisiņu nešana no veikala. Vīrietis automātiski satver un grib nest maisiņus, bet sieviete ir no sirds sašutusi: es pati varu, es neesmu nekāda vārgule! «Sieviete nav spējīga atrasties pozīcijā, kad vīrietis par viņu rūpējas, jo tad viņai šķiet – esmu vāja.»
Kā atbrīvoties no vīrišķības?
Tā pavisam tas nebūs iespējams nekad. Tomēr, zinot savas problēmas, iespējams mainīt uzvedību. Tāpēc pirmais solis ir godīgi paskatīties uz sevi, savām īpašībām un ļaut sev apzināties, ka tevī ir liela daļa vīrišķības.
Pēc tam? Lēnām, soli pa solim mainīt sevi, vīrišķīgās izpausmes. Censties nekonkurēt ar vīrieti, kas tev blakus, ļaut sevi palutināt, ļaut, lai par tevi kāds rūpējas. Speciālisti iesaka, piemēram, pieteikties deju kursos, kas bieži ļauj atraisīt sievietē sievišķību, iemāca ļauties. Varbūt tev jau sen ir kāds sievišķīgs sapnis, par kuru pašai bijis kauns, jo tas taču būtu tā – vāji. Vienalga, vai tie būtu dārzkopības vai šūšanas kursi vai rozā kleitas iegāde – ļaujies. Cīņa ar vīrieti tevī noteikti nebūs viegla, arī ātra ne. Bet tomēr vīrišķību kārtu pa kārtai iespējams nolobīt. Tā vismaz apgalvo speciālisti. Un ja galīgi nesanāk pašai, vienmēr jau var izmēģināt psihoterapiju.
Vīrišķīgas sievietes pazīmes
- Ierobežota emocionalitāte
- Vajadzība būt uzmanības centrā
- Agresīva pašpārliecība
- Sacensības gars
- Spēks
- Agresivitāte
- Vēlme dominēt
- Augstas ambīcijas
