Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Konsultē Ieva Tikiņa, psiholoģe, smilšu spēles terapijas metodes praktizētāja.
Visas ģimenes lēmums
«Ja bērnam ir šāda vēlēšanās, tas nenozīmē, ka vecākiem uzreiz ir jāsteidzas to īstenot,» stāsta psiholoģe Ieva Tikiņa, atzīstot, ka bērna vēlmi vajadzētu respektēt, taču tam jābūt visas ģimenes lēmumam. «Vecākiem ir jāizvērtē visas iespējas, vai ģimene spēs pienācīgi parūpēties par mājdzīvnieku, cik tas izmaksās, vai kādam no ģimenes šāds mīļdzīvnieciņš neizraisīs alerģiskas reakcijas (šajā jautājumā vajadzētu konsultēties ar veterinārārstu un ģimenes ārstu). Vecākiem ir svarīgi apzināties, ka viņu galvenā atbildība ir bērns, līdz ar to būs jāatbild arī par visiem bērna lēmumiem.
Tas nozīmē, ka, izvēloties mājdzīvnieku, neatkarīgi no bērna vecuma mēs, pieaugušie, to izvēlamies arī sev.
Mājdzīvnieks prasa lielas rūpes un pienākumus, un ir jāsaprot, ka būs lietas, par kurām spēs parūpēties tikai pieaugušie, piemēram, ja mājdzīvnieks ir saslimis un ir jāved pie veterinārārsta. Sākumā bērnam par mājdzīvnieku ir liela interese, jo katra jaunā lieta izraisa milzu sajūsmu un mazais pat nav jāskubina palīdzēt. Taču bērna intereses ļoti strauji mainās – viņš aug un attīstās, tāpēc ir pavisam dabiski, ja sajūsma un vēlme palīdzēt ar laiku mazinās, neatkarīgi no tā, cik pirms tam bērns ir bijis atbildīgs un ieinteresēts,» norāda psiholoģe.
Ko izvēlēties?
Psiholoģe Ieva Tikiņa iesaka, izvēloties mājdzīvnieku, ņemt vērā ģimenes dzīves ritmu. Vai brīvo laiku labprāt pavadāt mājās? Vai arī bieži ceļojat un veltāt laiku dažādām aktivitātēm ārpus mājas? Tas ir būtiski, jo jāizvērtē, vai mīlulis spēs pielāgoties, ja saimnieki ilgstoši būs prom. «Ar to ir jārēķinās, jo nevaram ļaut mājdzīvniekam vienam skumt un viņš pilnībā ir atkarīgs no mums. Tas arī nozīmē, ka būs nepieciešams uzticams cilvēks, kas spēs parūpēties par dzīvnieku, kamēr saimnieki būs prom no mājām. Ja izvēlētais mājdzīvnieks ir suns, pirms suņa iegādes būtiska ir šķirnes izpēte, kur var palīdzēt arī kinologs. Katrai suņu šķirnei ir savas īpašības un īpatnības, un ir būtiski izvēlēties bērniem un ģimenes dzīvei draudzīgu mīluli. Jāņem arī vērā, kāds ir suņa aktivitātes līmenis, vai būsiet gatavi regulāri doties ar suni skriet un staigāt. Varbūt ir arī citas alternatīvas, piemēram, bruņrupuči, gliemeži, zarkukaiņi, ķirzakas vai putniņi, kas prasa mazāk rūpju un mazāku iesaisti. Pats svarīgākais, lai lēmums par mājdzīvnieku būtu visai ģimenei pieņemams un sirdij tīkams,» uzsver psiholoģe.
Izpētes process
Lai saprastu, vai tiešām esat gatavi uzņemties rūpes par kādu mājdzīvnieku, ļoti noderīgi pietiekami ilgu laiku veltīt, lai dažādās formās un veidos apdzīvotu šo tēmu. «Svarīgi, lai bērnam rastos reāls priekšstats, ka dzīvnieciņš ne tikai mīļojas, bet arī liek par sevi daudz rūpēties.
Lai izvēlēto mājdzīvnieku iepazītu tuvāk, piemēram, bibliotēkā var paņemt grāmatas vai enciklopēdijas, lai uzzinātu, kādā vidē dzīvnieciņš dzīvo, kādas ir viņa vajadzības un rakstura īpašības.
Kopā ar bērnu var arī noskatīties ģimenes vai dokumentālās filmas, dažādus raidījumus un video par dzīvniekiem. Ja kādam radiniekam vai draugam mājās ir dzīvnieciņš, pēc kura bērns ļoti ilgojas, varat paciemoties – tā būs lieliska iespēja realitātē redzēt, piemēram, kā izskatās kaķa kaste, kurā viņš nokārtojas, kādas smiltis tajā jāieber un vai tā izdala arī kādu smaku. Vai arī bērns varēs uzzināt, ka, dodoties pastaigā ar suni, jāņem līdzi speciāli maisiņi, kuros jāsavāc dzīvnieka ekskrementi. Laba izvēle ir arī kopā doties uz dzīvnieku patversmi un iepazīties ar tur mītošo sunīšu un kaķīšu grūtajiem dzīvesstāstiem. Bērniem svarīgi stāstīt un skaidrot, kas ar šiem dzīvniekiem ir noticis, kāpēc viņi šeit nokļuvuši. Ja ir vēlme un interese, var arī doties kopīgā pastaigā ar kādu no četrkājainajiem draugiem, lai iepazītos tuvāk,» iesaka psiholoģe.
Prasmes, ko attīstīt
Ja vēlaties bērnā attīstīt atbildības izjūtu, būtu jāsaprot, ar kādiem uzdevumiem mazais spēs tikt galā atkarībā no sava vecuma un temperamenta. Pienākumi var būt dažādi: pabarot dzīvnieku, izmazgāt ēdamtraukus, saķemmēt utt. «Veicot jebkuru darbiņu, vecākiem ir jābūt klātesošiem. Piemēram, bērns pārliecinoši apgalvo, ka pats spēs izmazgāt akvāriju, bet jāapzinās, ka tas var izrādīties pārāk sarežģīts uzdevums, tāpēc tas jāpārvērš par kopīgu nodarbi,» iesaka Ieva Tikiņa, uzsverot, ka pēc tam, kad dzīvnieks ir ienācis jūsu ģimenē un mājās, svarīgs ir pierašanas laiks, tāpēc vecākiem jābūt klātesošiem un ieteicams katras bērna rūpes par dzīvnieku atbalstīt ar pozitīvu pastiprinājumu: «Redz, cik tev lieliski izdevās! Izmazgāji sunītim trauciņu, un nu viņš ir priecīgs!» Psiholoģe skaidro: «Ir būtiski arī ikdienišķās norisēs mācīties saskatīt prieka mirkļus, lai ar tiem sevi piepildītu.
Varat arī rosināt bērnu attīstīt novērošanas prasmes un vērot, kā mīluļi ņaud, murrā, sakopj sevi, spēlējas, kā zivtiņas peld vai cik ņipri kāmītis skrien.
Šāda vērošana ne tikai sniedz prieku, bet arī palīdz attīstīt apzinātību – spēju būt klāt tieši šajā mirklī. Tas ir būtiski emociju regulēšanai, jo apzinātība ļauj apstāties, vērot savas izjūtas un piefiksēt domas, palīdz arī nomierināties, kad emocijas kļūst pārāk intensīvas.» Emociju apzināšanos un empātiju var pilnveidot mijiedarbībā ar dzīvniekiem, bet ir svarīgi šīs emociju izpausmes bērnam paskaidrot. «Ja mīlulis ir sabijies, bērnam var teikt, piemēram, sunītis ir nobijies no tā, cik strauji mēs pieskrējām viņam klāt, brīdi pagaidīsim un mēģināsim viņam tuvoties lēnāk. Ja dzīvnieciņš ir noguris, svarīgi bērnam mācīt, ka ir jāciena otra robežas un vajadzības atpūsties, piemēram, sakot: «Šobrīd sunītis jūtas noguris, ļausim viņam atgūt spēkus!»
Mājdzīvnieks var arī palīdzēt bērnam izveidot noteiktu kārtību dienas ritumā, piemēram, ja suns vairākas reizes dienā jāved pastaigā un ir jāievēro noteikti ēšanas laiki.»
Pieņemt izaicinājumus
Mājdzīvnieks var sniegt daudz mīlestības, bet jābūt gataviem, ka iespējams sastapties arī ar izaicinājumiem, kas saistīti ar audzināšanu un pielāgošanos dažādām situācijām. «Bērnam sākumā var būt grūti saprast, ka iedomātais scenārijs par to, ka kaķis vai suns būs viņa labākais draugs, var neatbilst realitātei. Dzīvnieks pats izvēlēsies, kuram ģimenes loceklim viņš būs tuvāks un kurš spēs apmierināt viņa tā brīža vajadzības. Vecākiem ir svarīgi jau pašā sākumā bērnam skaidrot, ka kaķis vai suns ir ģimenes kopējais mīlulis, viņš ir viens no mūsu ģimenes. Un, tāpat kā bērnam ir iespēja izvēlēties, ar kuru viņš šobrīd grib paspēlēties vai uzsākt sarunu, arī mājdzīvnieks drīkst izvēlēties, kuram šobrīd gulēt klēpī. Ja kaķis ir izvēlējies gulēt vecāku gultā un bērns par to ir apvainojies, būtiski bērnam pastāstīt, piemēram, ka pie mammas kaķis dodas gulēt, bet ar bērnu viņam patīk spēlēties un kaķis gaida, kad bērns iebērs viņam barību un viņu samīļos.»
Lai gan šķiet, ka kaķis vai suns ir ģimenes mīlulis, vecākiem ir jābūt klātesošiem, jo no dzīvnieka puses var gaidīt arī neprognozējamas reakcijas, piemēram, ja mazais parausta aiz astes vai tuvojas dzīvniekam laikā, kad viņš ēd.
Tādēļ ir jāseko līdzi drošībai un jābūt skaidriem noteikumiem. «Dzīvnieks nav manta, kuru atgriezt atpakaļ lielveikalā, tāpēc vēlreiz gribu uzsvērt, ka lēmumam par mājas mīluli ir jābūt pārdomātam un atbildīgam,» norāda psiholoģe, atzīstot – ja tomēr ir gadījies, ka, sastopoties ar realitāti, ar šo dzīvnieku nevaram dzīvot zem viena jumta (piemēram, ģimene netiek galā ar dzīvnieka temperamentu un aktivitātes līmeni), sākumā ir svarīgi piesaistīt dzīvnieku speciālistus un konsultēties par iespējām to regulēt vai mainīt. Ja tas nav iespējams un ir pieņemts lēmums dzīvnieku atdot, ļoti svarīgi ir ļaut bērnam piedzīvot visas emocijas, kuras viņš tajā brīdī jūt, kā arī dot laiku izsērot par dzīvnieka zaudējumu. Bērnam, piemēram, var lūgt uzzīmēt, ko viņam nozīmēja šis mājdzīvnieks (arī tad, ja kopā būts neilgu laiku), vai arī, ja bērns ir lielāks, uzrakstīt mazu stāstiņu par viņu,» iesaka psiholoģe.l
Tas palīdzēs labāk iepazīt dažādus mājdzīvniekus!
- Džeralda Darela grāmata Mana ģimene un citi zvēri
- Svena Nūrdkvista grāmata Kad Finduss bija maziņš un pazudis
- Linas Žutautes grāmata Kika Mika un kaķis uz nedēļu
- Amēlijas Žavo un Annikas Masonas grāmata Mana digitālā ģimene
- Kitijas Krauzeres grāmata Es gribu sunīti, vienalga kādu
- Ģimenes filma Bēthovens
- Filma Benji
- Animācijas filma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi
- Latvijas Nacionālā teātra izrāde Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki
- Raidījums Ķepa uz sirds
- Žurnāls Astes
