Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Konsultē Dace Zavadska, bērnu infektoloģe, BKUS Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja
Kā notiek inficēšanās?
Lai inficētos ar borēliju, ērcei ir jāpiesūcas pie ķermeņa vismaz uz 24 stundām. Bērni augumā ir mazāki, tāpēc ērces piesūkšanās vieta biežāk ir ķermeņa augšdaļā, nevis lejasdaļā, līdz ar to vecāki ērci parasti pamana diezgan ātri un var atbilstoši rīkoties, lai to noņemtu. Ļoti svarīgi ir piesūkušos ērci noņemt pēc iespējas ātrāk, jo tā var mazināt saslimšanas risku ar Laimas slimību un pat izvairīties no tās.
Ko darīt pēc ērces noņemšanas?
«Pēc ērces noņemšanas to nevajag nest izmeklēt. Laboratorijās tas ir maksas pakalpojums, bet ieguvuma no šīm analīzēm nav. Ērces satur dažādus patogēnus, bet to atklāšana nenozīmē, ka bērns ar tiem saslims. Ērču encefalīta vīrusu ērce ievada uzreiz pēc piesūkšanās. Ja bērns ir vakcinēts, tas viņu profilaktiski pasargās. Ja ne, tad būs jāreaģē uz slimības simptomiem, ja tādi parādīsies. Savukārt borēlijas baktēriju, ja ērce tādu pārnēsā, tā ievada vēlāk. Arī tad, ja vecāki piesūkušos ērci nav pamanījuši laikus, nekādi citi pasākumi, tikai reaģēšana uz simptomiem, ja tādi parādās, nav jāveic. Antibiotikas uzreiz pēc ērces koduma NAV jālieto,» norāda bērnu infektoloģe Dace Zavadska, uzsverot – ja būs notikusi inficēšanās ar ērču encefalītu, antibiotikas pret to nepalīdz. «Pret Laimas boreliozi vakcinēties nav iespējams, pret ērču encefalītu gan, un to ir vērts darīt, lai pasargātu bērnu vismaz no šīs ērču pārnēsātās slimības. Arī tāpēc, ka no viena ērces koduma iespējams saslimt ar abām šīm slimībām.»
Slimības simptomi
Bērniem Laimas slimība izpaužas ļoti līdzīgi kā pieaugušajiem, arī saslimšanas biežums ir apmēram tāds pats. Pirmā un raksturīgākā slimības izpausme, kas bieži vien ir arī vienīgā pazīme, pēc kā konstatē, ka ir bijusi piesūkusies inficēta ērce, ir eritēma. «Par eritēmu sauc apsārtumu, kas neparādās uzreiz pēc ērces koduma vai tās izņemšanas, bet gan pēc kāda laika, pat mēnesi pēc ērces piesūkšanās. Otra būtiska iezīme – tai ir jābūt ne mazāk kā 5 cm diametrā. Visbiežāk tā izskatās kā aplis ar tukšumu vidū.
Eritēma var parādīties dažādās ķermeņa daļās, var būt viena vai vairākas, un tā var arī migrēt – te būt vienā vietā, tad parādīties citā.
Tādēļ to sauc par migrējošo eritēmu. Var būt situācijas, kad vecāki nezina, ka ērce bijusi piesūkusies, – tā ir nokritusi pati. Pat ja ērces piesūkšanās epizode nav pamanīta, bet parādās tipiskie Laimas slimības simptomi, ir jāvēršas pie ārsta. Eritēma ir raksturīga tikai slimības agrīnajā stadijā – pirmajos sešos mēnešos pēc inficēšanās, vēlāk tā pazūd,» stāsta bērnu infektoloģe.
Kā norit slimība?
Dace Zavadska skaidro, ka Laimas slimība var noritēt dažādi. «Vienam kā agrīnā slimības izpausme parādīsies eritēma, un tā būs arī vienīgais simptoms. Citam var attīstīties neiroborelioze, kas ir smaga nervu sistēmas saslimšana gan pieaugušajam, gan bērnam un izpaužas ar pietiekami nopietniem centrālās nervu sistēmas traucējumiem. Bērniem neiroboreliozes biežākā izpausme ir Bella paralīze – kad viena vai abas sejas puses tā kā nošļūk, tiek paralizētas. Daudz retākas ir kardioloģiskās izpausmes.
Galvassāpes un sagurums pēc ērces koduma reizēm arī tiek saistīti ar neiroboreliozi, taču šie simptomi par šo slimību neliecina.
Vēlīna Laimas slimības izpausme var būt artrīts. Tas gan var parādīties arī pirmo sešu mēnešu laikā pēc inficēšanās, bet biežāk tomēr pēc. Raksturīgākās ir sāpes ceļu locītavās, turklāt tipiski, ka tikai vienā no tām. Ja ir iesaistītas citas locītavas vai abi ceļgali, visticamāk, artrīta cēlonis ir cits.»
Kā ārstē Laimas slimību?
«Ja bērnam uz ādas parādās eritēma, ir jādodas pie ģimenes ārsta. Pirmā mēneša laikā pēc inficēšanās ņemt analīzes nav mērķtiecīgi, tās, visticamāk, nebūs pozitīvas. Analīzēs Laimas slimības gadījumā skatās imūnās sistēmas atbildi uz infekciju jeb antivielas. Tās parādās apmēram mēnesi pēc inficēšanās. Pašu borēliju ādā nemeklē, jo tad būtu jāņem ādas biopsija, un šādas prakses nav. Ja ir novēroti simptomi, ir jāizdzer antibiotiku kurss, un ar to pilnīgi pietiek.
Parasti bērniem tas ir ierastais amoksicilīns, kas jālieto 10–14 dienas.
Ja ir citas izpausmes, piemēram, neiroborelioze, kas ir smaga saslimšana, ārstēšana notiks stacionārā, un bērns antibiotikas saņems intravenozi, ārstēšana noritēs ilgāk. Arī artrīta gadījumā, kas ir vēlīnā Laimas slimības izpausme, ārstēšana visdrīzāk noritēs ilgāk,» skaidro Dace Zavadska, uzsverot, ka pēc ārstēšanās beigām analīzes, lai noteiktu antivielu daudzumu, nav nepieciešamas. «Antivielas ir organisma imūnā atmiņa, un to ar antibiotikām izdzēst nevar. Neilgi pēc slimošanas antivielas būs augstā līmenī, jo organisms vēl tikko ir cīnījies ar infekciju. Ja tās dinamikā ir pieaugušas, tas tikai liecina, ka infekcija ir bijusi, imūnā sistēma to ir pamanījusi, tāpēc antivielu daudzums ir palielinājies, un ir loģiski, ka neilgi pēc saslimšanas imūnā sistēma tās joprojām ražo un rādītāji ir augsti. Antivielu klātbūtne pēc terapijas beigām neliecina par slimības izraisītāja klātbūtni organismā.»
Ja eritēmu nepamana vai nenoreaģē uz to un Laimas slimību neārstē, var būt tā, ka nekas nopietnāks tālāk arī neattīstās un nekādu komplikāciju nav, tomēr slimība vēlāk var izpausties arī kā neiroborelioze vai, piemēram, artrīts.
Kas organismā notiek pēc slimošanas?
«Pēc slimošanas ar neiroboreliozi, līdzīgi kā pēc ērču encefalīta vai kādas citas neiroinfekcijas, daļa seku var palikt arī uz mūžu, jo slimība bojā centrālās nervu sistēmas audus. Vai būs kādas sekas vai ne, atkarīgs, cik un kādus bojājumus baktērija būs paspējusi nodarīt.
Ir dzirdēts, ka runā par hronisku Laimas slimību. Zinātniski un klīniski šāda saslimšanas forma nav pierādīta. Iespējams, kāds tā sauktās slimības atlieku parādības, kas kādu laiku vēl saglabājas, sauc par hronisku saslimšanu, lai gan baktērijas pēc terapijas beigām organismā vairs nav, tā ir iznīcināta. Atlieku parādības simptomi nav hroniska infekcija – par tādu var runāt tikai tad, ja tās izraisītājs joprojām atrodas organismā un tā dēļ ir vērojamas klīniskās izpausmes, simptomi un pazīmes.
Reti, bet var būt, ka Laimas slimība ir bijusi kā trigeris jeb palaidējmehānisms kādām citām autoimūnām vai autoiekaisīgām slimībām, bet tas nenotiek bieži, un to izvērtē speciālisti.
Jāatceras, ka pret Laimas slimību organismam neizstrādājas imunitāte, ar to var saslimt atkārtoti,» uzsver infektoloģe.l
Ņem vērā!
«Borēlijas baktērijas ir dažādas, un Latvijā saskaņā ar Eiropas vadlīnijām ārstēšanu piemēro tikai pēc simptomu parādīšanās. Citos kontinentos ērces pārnēsā cita veida borēlijas baktērijas, saslimšanai ir citas izpausmes, un attiecīgi pret to arī cīnās citādi,» skaidro Dace Zavadska.
Kā izvairīties no ērces koduma?
Ērces parasti nokļūst uz apģērba potīšu augstumā, tad tās lēnām lien uz augšu, līdz atrod vietu, kur piesūkties. Svarīgi pirms došanās uz mežu vai pie dabas parūpēties, lai ērces nevar palīst zem apģērba. Ērču savlaicīgai ieraudzīšanai palīdz gaiša apģērba valkāšana, tad tās var notraust, pirms ir piesūkušās. Jāievieš ieradums apskatīt bērnu apģērbu un ķermeni pēc katras pastaigas, bet pēc pastaigas mežā svarīgi nomainīt arī apģērbu. Jāatceras, ka ērces var atnest mājās arī ar noplūktiem augiem vai koku un krūmu zariem.
