Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Personīga pieredze
Pavisam nesen pasaulē nāca mans ceturtais bērniņš. Pirmās dzemdības 2008. gadā piedzīvoju bez epidurālās analgēzijas – lai gan arī tajā laikā šī procedūra bija pieejama, man neviens to nepiedāvāja. Tā bija ļoti grūta pieredze, un sāpes bija milzīgas. Taču, kā mēs zinām, katras sievietes dzemdību pieredze atšķiras. Dzemdējot otro, trešo un ceturto bērnu, biju pilnīgi pārliecināta, ka izvēlēšos epidurālo atsāpināšanu. Tā bija pilnīgi cita dzemdību pieredze, pilnīgi cits komforta līmenis, padarot dzemdības daudz vieglāk izturamas. Pēc pirmajām dzemdībām domāju, ka nekad vairs nedzemdēšu, bet laika gaitā tas mainījās, jo dzemdību sāpes tiek dzēstas no atmiņas.
Konsultē eksperte Karina dubovska (anestezioloğe, reanimatoloģe, Rīgas Dzemdību nama Anestezioloģijas dienesta vadītāja).
Atsāpināšanas veidi
Mūsdienās dzemdību atsāpināšanai ir vairākas iespējas, bet visbiežāk izvēlas epidurālo analgēziju. Šī metode ir samērā maz invazīva, bet ļoti efektīva, ja to veic pareizi. Ir arī citas iespējas, piemēram, kombinētā vai spinālā analgēzija, ko izvēlas anesteziologs atkarībā no dzemdību gaitas. «Citās valstīs dzemdībās bieži izmanto kombinēto spināli-epidurālo analgēziju, kas ir nedaudz atšķirīga tehnikas ziņā, bet zelta standarts joprojām ir epidurālā analgēzija. Katrai metodei iespējamas savas blaknes un komplikācijas, un šīs nianses vislabāk var izvērtēt anesteziologs,» uzsver Rīgas Dzemdību nama Anestezioloģijas dienesta vadītāja Karina Dubovska, atgādinot, ka Latvijā epidurālā atsāpināšana ir pieejama bez maksas jau vairāk nekā trīs gadus. «Esmu novērojusi, ka šīs procedūras pieejamība ir ievērojami pieaugusi, pateicoties Nacionālā veselības dienesta apmaksātajai programmai. Tomēr jāatzīst, ka dažos reģionos pieprasījums joprojām ir samērā zems, un tas vairāk saistīts ar sieviešu informētību un ārstniecības personāla vēlmi piedāvāt šo iespēju.»
Ja sieviete izvēlas atsāpināšanu, svarīgi, lai viņa zinātu, ka ir arī citas metodes (piemēram, intravenozi ievadāmi medikamenti), kuras var izmantot, ja epidurālā analgēzija nav piemērota vai ir kontrindikācijas tās lietošanai.
«Kā anestezioloģe varu teikt – ja lemj par atsāpināšanu dzemdību laikā, lielākā daļa sieviešu var izmantot epidurālo analgēziju, taču ir dažas kontrindikācijas, piemēram, veselības problēmas vai medicīniski ierobežojumi, kad, iespējams, jāizvēlas citas metodes. Parasti anesteziologs to izvērtē individuāli, lai katrai sievietei nodrošinātu vislabāko iespējamo dzemdību sāpju atvieglojumu.»
Ļoti svarīgi, lai sieviete būtu informēta par pieejamajām atsāpināšanas metodēm. Karina Dubovska atzīst, ka šajā jomā vēl ir daudz darāmā. «Mēs cenšamies sniegt visprecīzāko informāciju topošajām māmiņām, lai viņas pieņemtu lēmumu, kas vislabāk atbilst viņu vajadzībām un vēlmēm. Vēlamies parādīt, ka ir dažādas metodes, kā palīdzēt sievietei, un tās jāizskaidro tā, lai neveidotos maldīgs priekšstats par to, kas ir slikts vai labs. Pirms epidurālās anestēzijas (pirms dzemdībām) sievietei ir iespēja apmeklēt anesteziologu bez maksas. Šī konsultācija ir svarīga, lai izvērtētu katras individuālos riskus, kas var ietekmēt anestēzijas veidu un metodi, ņemot vērā sievietes veselības vēsturi, medicīniskās problēmas, alerģijas un iepriekšējās reakcijas uz anestēziju.»
Dzemdēt bez atsāpināšanas
Protams, ir sievietes, kas izvēlas dzemdēt bez atsāpināšanas, – tas ir ļoti atkarīgs no sievietes un viņas attieksmes pret sāpēm. Ja dzemdībās topošā māmiņa tomēr izlemj, ka vēlas atsāpināšanu, pēc tam bieži vien ir vainas izjūta, ka viņa nav cietusi dzemdību sāpes, tāpēc nebūs tik laba mamma savam bērnam. «Manuprāt, tas vairāk ir saistīts ar kultūras un attieksmes jautājumu,» uzsver Karina Dubovska, atzīstot, ka par šo jautājumu daudz diskutējusi arī ar kolēģiem. «Sievietes vainas apziņa bieži ir saistīta ar kultūras un izglītības faktoriem, kas nosaka attieksmi pret sāpēm.
Nav nekādu pierādījumu, ka sieviete, kas cieš dzemdību laikā, būtu labāka vai sliktāka māte.
Ir publicēti arī pētījumi, kas norāda – ja atsāpināšana dzemdību laikā tiek veikta pareizi, tas nekādi neietekmē bērnu un arī pēcdzemdību saskare ar bērnu nav traucēta. Mēs, anesteziologi, bieži sastopam sievietes, kuras, lai gan bija plānojušas dzemdēt bez atsāpināšanas, pēkšņi maina savu izvēli, kad sāpes kļūst pārāk intensīvas. Ja ir pieņemts lēmums izmantot epidurālo atsāpināšanu, lai gan iepriekš bijis nolemts to nedarīt, tas ir pilnīgi normāli, jo pirms dzemdībām nav iespējams pilnībā paredzēt un izprast, cik stipras būs sāpes dzemdību laikā, tāpēc ir pilnīgi pieņemami un atbalstāmi mainīt savu sākotnējo plānu, ja tas nepieciešams sievietes labsajūtai un veselībai,» uzsver speciāliste.
Atsāpināšana un labsajūta pēcdzemdību laikā
Ir publicēti pētījumi, kas norāda, ka pēc dzemdībām sievietes bieži piedzīvo posttraumatiskā stresa sindromu un šī pieredze var būt saistīta ar dzemdību sāpēm un veselības aprūpes darbinieku negatīvo attieksmi. «Ja sieviete ir piedzīvojusi dzemdību sāpes un tās ir adekvāti kontrolētas, viņas stresa līmenis būs krietni zemāks nekā tām, kuras nav saņēmušas vajadzīgo atsāpināšanu. Šis faktors ievērojami samazina risku saskarties ar posttraumatiskā stresa sindromu vai depresiju,» skaidro Karina Dubovska, uzsverot, ka mērķis ir maksimāli atbalstīt sievieti, kura ir devusi dzīvību bērniņam, jo pēc dzemdībām viņa piedzīvos lielas pārmaiņas ierastajā dzīvē, būs jāpierod pie jaunās mammas lomas, negulētām naktīm un rūpēm par tikko dzimušo bērniņu. «Mums ir jāatvieglo sievietes ceļš pēc dzemdībām un jāatbalsta šajā trauslajā periodā. Sievietes pēc dzemdībām ir īpašas, un mums kā sabiedrībai ir jāsniedz maksimāls atbalsts, ņemot vērā arī mūsu demogrāfisko situāciju. Mans viedoklis ir tāds, ka anesteziologiem ir jābūt komandas sastāvdaļai, kas palīdz sievietei dzemdēt un pēc tam parūpēties par savu bērniņu.»
Epidurālās analgēzijas iespējamie riski
Dažas sievietes baidās no epidurālās atsāpināšanas, jo uztraucas par iespējamām komplikācijām, piemēram, galvas vai muguras sāpēm. «Šādas komplikācijas ir iespējamas, taču sastopamas reti. Tas lielā mērā ir atkarīgs no ārsta pieredzes, sievietes ķermeņa anatomiskajām īpatnībām un tā, cik mierīgi sieviete spēj sadarboties ar ārstiem dzemdību laikā.
Ja epidurālās atsāpināšanas punkciju veic neprecīzi un ar epidurālās punkcijas adatu tiek negribēti bojāts smadzeņu cietais apvalks, var būt neliela cerebrospinālā šķidruma noplūde, kā rezultātā var rasties galvas sāpes, bet šajos gadījumos anesteziologs palīdzēs tikt galā ar šīm sekām.
Tāpat ir iespējama arī asiņošana, taču tas ir ļoti reti un līdz šim Latvijā šādi gadījumi nav reģistrēti. Vēlreiz gribu uzsvērt – ir ļoti svarīgi, ka pirms epidurālās atsāpināšanas tiek iegūta detalizēta informācija par sievietes veselības stāvokli, lietotajiem medikamentiem un iepriekšējām veselības problēmām. Tieši tāpēc grūtniecēm vajadzētu apspriest epidurālās atsāpināšanas iespējas ar savu anesteziologu jau pirms dzemdībām. Lai arī zelta standarts dzemdību atsāpināšanā ir epidurālā analgēzija, ir arī citas iespējas, un katrai sievietei ir jābūt informētai, lai pieņemtu lēmumu, pamatojoties uz savu fizisko un emocionālo pieredzi. Mēs, medicīnas speciālisti, esam šeit, lai palīdzētu izvēlēties vislabāko, ņemot vērā sievietes vajadzības, vēlmes, un nodrošinātu komfortablus un drošus apstākļus dzemdībās,» uzsver anestezioloğe Karina Dubovska.
Ņem vērā!
Epidurālo atsāpināšanu var veikt jebkurā dzemdību posmā, pat ja atvērums vēl nav pietiekami liels. «Mēs bieži vien sākam ar katetra ievietošanu, lai sagatavotu pacienti, un medikamentus ievadām tikai tad, kad sāpes kļūst spēcīgas. Dzemdību laikā svarīgi sadarboties ar vecmāti, kas bieži vien pieņem lēmumu par epidurālās atsāpināšanas nepieciešamību. Tā ir individuāla pieeja, jo katra sieviete un dzemdību process ir unikāls. Sievietei jābūt atbalstītai un apmierinātai ar savu dzemdību pieredzi. Mēs vēlamies, lai katra sieviete dzemdības piedzīvotu pēc iespējas bez sāpēm. Protams, ļoti svarīga ir arī atbilstoša atbalsta saņemšana no medicīniskā personāla puses. Dzemdības ir gan fizisks, gan emocionāls process, un galvenais, lai ir laimīga mamma un vesels bērns.»
Ir atšķirības!
Pētījumā secināts, ka Rīgas Dzemdību namā 65 procenti sieviešu izvēlas epidurālo atsāpināšanu dzemdībās, savukārt Latīņamerikas valstīs šis rādītājs sasniedz pat 85 procentus, un tas liecina par ievērojamām atšķirībām kultūrā un medicīniskajās praksēs. «Latīņamerikā sievietes uzskata, ka dzemdību laikā nav jācieš, savukārt mūsu sievietes bieži izvēlas sāpes izturēt, jo uzskata, ka tas ir dabiski. Izvēli un lēmumu veikt atsāpināšanu dzemdību laikā ietekmē arī reģionālās atšķirības, ģimenes vērtības un sievietes attieksme pret savu ķermeni.
