Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Konsultē: Iveta Dzērve, sertificēta mākslas terapeite, smilšu spēles terapijas metodes praktizētāja.
Saudzējošais ceturtais trimestris
Deviņus mēnešus bērniņš ir bijis mammas puncī – siltumā un drošībā. Tur viss bija tik mierīgi un labi – nekādas kņadas, trokšņu un vienmēr klātesoši māmiņas sirdspuksti. Tagad, kad mazais pats savām acīm sāk ieraudzīt plašo pasauli, viss ir citādi. Svešie acu pāri, daudzās smaržas, gaismas un skaņas mazulim var šķist ļoti biedējoši, jo notiek pirmo reizi.
Pirmie trīs mēneši zīdainīša dzīvē ir ārkārtīgi svarīgi. Mazajam šajā laikā būtiski ir ne tikai labi izgulēties un paēst, bet arī sajust mammas un vistuvāko cilvēku tuvumu. Tās ir mazuļa pirmās sajūtas, kas sniedz drošību un apziņu, ka viss ir kārtībā. Skaidro terapeite Iveta Dzērve: «Bērna dzīvē pirmais gads ir ļoti svarīgs. Kad domājam, vai kāda aktivitāte mazulim ir piemērota, galvenais kritērijs – nenodarīt pāri un veicināt attīstību, rūpēties par bērna veselību, kas ietver gan fizisko, gan garīgo un sociālo labklājību. Pirmajā dzīves gadā traumatiska pieredze var izraisīt psihosomatiskas slimības, kas par sevi atgādinās arī vēlāk dzīvē. Cilvēka psihe un ķermenis darbojas vienoti, zīdainis iepazīst pasauli caur pieskārieniem, mammas tuvumu, viņas reakcijām uz bērna vajadzībām, drošības izjūtu. Atceros, ka agrāk raudzībās aicināja tikai tad, kad bērnam apritēja trīs mēneši. Šāda vispārpieņemta tradīcija ir jau kopš seniem laikiem, un tai ir pamatojums. Speciālisti arī ir vienisprātis, ka pirmajiem trim mēnešiem jābūt īpaši saudzējošiem.
Tam jābūt došanas, aprūpēšanas, piesaistes un savstarpējo attiecību veidošanas periodam, un bērna dzīvē vissvarīgākās attiecības ir ar vecākiem.
Vēlāk pamazām varam sākt mazuli iepazīstināt arī ar citām vietām un cilvēkiem, saglabājot fizisku un emocionālu drošību.»
Īstais laiks
Vecākus ne vienmēr apmierina šī atbilde, taču nav konkrēta vecuma, kad varētu sākt doties uz publiskiem pasākumiem kopā ar zīdaini. Bērniem ir ļoti atšķirīgi raksturi un temperamenti. Viens mazulis svešā vietā un sabiedrībā ērti un komfortabli jutīsies ātrāk, citam mammas tuvums būs svarīgāks par visu, kas notiek apkārt. Jāņem arī vērā, ka pirmajā dzīves gadā mazuļi daudz grūtāk pārslimo dažādas vīrusu infekcijas, un, kā zināms, rudens un ziemas sezonā vīrusu mums apkārt netrūkst.
Turklāt, ja pasākums notiek skolā vai bērnudārzā, jārēķinās, ka arī tur izvairīties no infekcijām var būt sarežģīti.
Patiesībā jau bērns pats mums visu pasaka priekšā – ap sešu mēnešu vecumu, kad mazais sāk apgūt līšanas prasmes, viņš vēlas izzināt apkārtējo pasauli un pats ir gatavs doties nedaudz tālāk. «Protams, bērnam ir jāuzzina, ka līdz ar mammu un tēti ir arī citi cilvēki, taču jāņem vērā, ka astoņu, deviņu, desmit mēnešu vecumā mazulis īpaši reaģē uz svešiniekiem, jo izjūt sociālo trauksmi. Vecāki šādā situācijā var apjukt, jo viņu miermīlīgais un smaidīgais bērns pēkšņi kļūst gražīgs un raudulīgs, bet svarīgi, lai mamma vai tētis mazajam ir blakus. Svešā vidē bērni ne vienmēr vēlēsies doties izpētīt, kas ir apkārt, viņiem būs svarīgi palikt drošībā un vecāku tuvumā – to vajag arī ļaut, bērnam jāpasēž mammai vai tētim klēpī, lai justos droši. Un tikai tad, kad pats izrādīs vēlmi, varēs doties socializēties, piemēram, ar citiem bērniem bēbīšu skoliņā vai brālēniem un māsīcām ģimenes pasākumā. Ja ir plašāks pasākums, kurā ir daudz cilvēku un lielāks troksnis, brīnišķīgs palīgs varētu būt slings vai ergonomiskā soma, kur mazulis ir tuvu vecākam. Turklāt šāda veiksmīga pieredze nāks par labu tad, kad mazais uzsāks bērnudārza gaitas.»
Reizēm vecāki atsakās doties uz publiskiem pasākumiem, jo paši tam nav gatavi, raizējoties, vai bērns jutīsies labi, vai pēc tam nesaslims, un tad pasākumu var neizdoties izbaudīt, kā cerēts. Tādēļ, ja jūti, ka vēlies palikt mājās, turklāt pasākums nav tāds, kas pieprasa obligātu ierašanos, nebaidies pateikt nē.
Doties vai tomēr labāk ne?
Katra mamma vislabāk pazīst savu bērnu un pirms jebkura pasākuma intuitīvi sajutīs, vai uz to jādodas kopā ar mazuli vai ne. Reizēm pedagogi uz skolas un bērnudārza koncertiem lūdz neņemt līdzi mazākos brāļus un māsas. Bet ko darīt, ja tas nav iespējams? «Protams, šāds aicinājums var likt justies nelāgi, tomēr der atcerēties, ka katram ir savas vajadzības. Skolotājai vajadzība ir, lai pasākums noritētu veiksmīgi.
Lielo bērnu vajadzība – lai vecāki atnāktu uz koncertu, bet mammas vajadzība ir redzēt un dzirdēt sava bērna priekšnesumu.
Ja mammai ir jāizvēlas – doties uz pasākumu ar mazuli vai nedoties nemaz, visticamāk, viņa izvēlēsies doties kopā ar mazo. Šāds lēmums ir jāciena. Iespējams, mammai nudien nav neviena, kam šajā brīdī uzticēt savu bērnu, bet varbūt tomēr ir kāds uzticams cilvēks, kurš pasākuma laikā mazuli var pavizināt ratos turpat pie bērnudārza vai skolas. Arī lielajiem bērniem ir ļoti vajadzīga mammas nedalīta uzmanība, un pasākums bērnudārzā vai skolā ir veids, kā to var saņemt.»
Nelāgā vainas apziņa
No vienas puses, vainas apziņa ir laba mēraukla, kas liek padomāt, vai tas, ko darām, ir pieņemami un nenodara kādam pāri. Kā skaidro mākslas terapeite Iveta Dzērve, vainas apziņa mazu bērnu mammām ir ļoti raksturīga emocija: «Tas liecina tikai par to, ka mamma vēlas būt pietiekami laba saviem bērniem. Un, ja mammai rūp sava bērna labklājība un viņa vajadzību apmierināšana, viņa jau ir pietiekami laba mamma. Tomēr tas, ko nevajadzētu aizmirst, – lai mamma spētu dot, viņai ir jāpiepilda arī savas vēlmes un vajadzības. Pirmkārt, māmiņai, cik vien iespējams, ir jāparūpējas par sava miega kvalitāti un veselīgu uzturu. Tikpat svarīgi ir arī neaizmirst satikt draugus, atvēlēt laiku savām vajadzībām un hobijiem. Gluži kā klasiskajā piemērā, ka lidmašīnā skābekļa maska vispirms jāuzliek sev un tikai tad bērniem.»
Vainas apziņa var piezagties arī tad, ja vecākiem izdodas atrast mazulim auklīti, kamēr pašiem jādodas uz skolas koncertu pie lielajiem bērniem.
Kā mazajam tagad sokas? Vai viņš neraud? Vai viņš neizjūt manu prombūtni un neskumst? Šādas domas mēdz būt vairākumam jauno māmiņu. «Tad pirmais un vienīgais nosacījums – atstāt bērnu cilvēkam, kam vecāki uzticas par visiem 100 procentiem. Šim cilvēkam ir jāprot atbildēt uz visām mazuļa pamatvajadzībām, jābūt mierīgam un pārliecinātam par to, ko dara, un jau iepriekš jābūt kontaktā ar mazuli. Pirms došanās prom vecāki var vienoties par dažādiem nosacījumiem, kas liktu justies mierīgi abām pusēm, piemēram, regulāras bildes vai ziņas par to, kā viņiem klājas,» uzsver speciāliste.
Bērnam bijis pārāk daudz stimulu, ja:
- mazais ir netipiski nemierīgs un raudulīgs;
- mazulis aiz pārguruma nespēj aizmigt;
- mazais ļoti ātri aizmieg un noguļ ilgāk, nekā ierasts.
Ņem vērā!
Tas, ka bērns pēc piesātinātas dienas ilgāk guļ, nenozīmē, ka viņš jūtas komfortabli un guļ labi.
Kas jāņem vērā pirms došanās uz pasākumu?
- Esi gatava – ja mazulis būs jānomierina, no pasākuma var nākties aiziet uz brīdi vai pavisam.
- Ja dodies uz lielā brāļa vai māsas koncertu kopā ar zīdaini, pirms pasākuma izstāsti vecākajiem bērniem, ka var būt situācija, kad tev ir jāiziet no pasākuma, lai nomierinātu mazuli.
- Apdomā, kur un kā varēsi pabarot mazo, ja būs šāda nepieciešamība. Rēķinies, ka ēdināšana troksnī, kad apkārt ir citi cilvēki, var novērst bērniņa uzmanību.
- Apdomā, kur un kā nomainīsi mazulim autiņbiksītes, ja būs šāda vajadzība.
- Paņem līdzi kādu mantiņu, lai, ja nepieciešams, vari mazuli tā izklaidēt.
- Ja plānots doties uz skaļāku pasākumu, var izmantot skaņu slāpējošas austiņas, lai mazais neciestu no pārāk liela trokšņa.
- Izmanto slingu vai ergosomu, lai mazulis justu tavu tuvumu.
