Salīdzinot ar pētījuma rezultātiem pērn, iespējams secināt, ka būtiski pieaudzis to autovadītāju skaits, kuri reti, bet tomēr mēdz braukt agresīvi (50% – 2022. gadā), pieaudzis arī to autovadītāju skaits, kuri bieži brauc agresīvi (7% – 2022. gadā). Arī pērn bija vērojama tendence, ka vīrieši biežāk brauc agresīvi.
«Agresīva braukšana nav tikai ātruma pārsniegšana vai strauja un bieža braukšanas joslu maiņa, tā ir jebkura darbība, kas apgrūtina citus ceļu satiksmes dalībniekus. Viens no izplatītākajiem agresīvas braukšanas veidiem ir arī atbilstošas distances neievērošana. Tā ir būtiska problēma, tāpēc arī uzņēmumiem jāiesaistās tās risināšanā – ilgtspējīga rīcība nozīmē arī atbildību uz ceļa. Arī mūsu uzņēmuma autoparka šoferiem regulāri atgādinām, cik svarīgi ir atturēties no agresīvas braukšanas, kā arī nodrošinām gan teorētiskās, gan praktiskās braukšanas nodarbības,» stāsta «Carlsberg Baltic» izpilddirektors Rolandas Viršilas.
«Kas sekmē agresiju uz ceļiem? No vienas puses tā ir sabiedrības tolerance. Redzot agresīvu braukšanu, reti ziņojam atbildīgajiem dienestiem. Ja mēs nebūtu tik iecietīgi pret šādiem vadītājiem, arī gadījumu skaits būtu daudz mazāks. Daudzviet pasaulē, piemēram, Vācijā, Austrijā, Šveicē un Skandināvijā, šāda rīcība netiek uzskatīta par normu. Piemēram, ja autovadītājs neievēro atbilstošu distanci, viņam var tikt piemērots sods,» stāsta Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks.
Analizējot respondentu atbildes dažādās vecuma grupās, iespējams secināt, ka visbiežāk agresīvi brauc autovadītāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem (21%), savukārt, to, ka nekad nav braukuši agresīvi visbiežāk norāda autovadītāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem (44%). Dati reģionālā griezumā liecina, ka agresīvākie braucēji ir Rīgā (12%) un Kurzemē (13%), bet atbildi, ka nekad nav braukuši agresīvi visbiežāk sniedz autovadītāji Zemgalē (36%) un Latgalē (36%).