Rīga -2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Iepriekš Brokas krimināllietas iztiesāšana vairākkārt tika atlikta.
Broka pašlaik dzīvo Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) un tiesas sēdes grasās apmeklēt attālināti.
Lietu Ģenerālprokuratūra nodevusi tiesai 2021.gada janvārī, bet lietas iztiesāšana bija ieplānota 19.maijā. Pirmā tiesas sēde tika atlikta, jo bijusī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesnese Karīna Kazārova tika pārcelta amatā augstāka līmeņa tiesā, tāpēc uz nenoteiktu laiku tika atlikta arī Brokas lietas izskatīšana.
Citi lasa
Lieta tika iedalīta tiesnesei Lindai Dīzenbergai, kura gan sevi atstatīja no lietas izskatīšanas, lai nebūtu šaubu par objektivitāti. Brokas aizstāvis lietā Rinalds Bušs esot tiesneses ģimenes draugs. Savukārt pēc Dīzenbergas tālāk Brokas lieta tika iedalīta tiesnesei Aijai Reitupei, kura noteica, ka pirmā tiesas sēde notiks 2022.gada 29.novembrī.
Vēlāk gan tiesā tikusi veikta «krimināllietu pārdale slodzes izlīdzināšanai», līdz ar to Brokas kukuļošanas lietas izskatīšanas datums tika pārcelts no 2022.gada 29.novembra uz 14.janvāri. Tiesas sēde noteiktajā datumā notika, bet ņemot vērā, ka šobrīd Brokas dzīvesvieta ir ārpus Latvijas, aizstāvis pieteica lūgumu Brokai atļaut krimināllietas iztiesāšanā piedalīties attālināti. Tiesa lūgumu apmierināja un plānoja lietu skatīt 15.jūnijā.
Vasaras sakumā tiesas sēde atkārtoti atlikta, jo Broka dzīvo AAE, kas tajā brīdī neatbildēja uz Latvijas lūgumu nodrošināt Brokas tiesāšanu videokonferences režīmā. Tiesai bija cerība, ka lietas iztiesāšana sāksies septembra sakumā, bet tā nenotika, jo tiesai nebija izdevies nodrošināt attālinātu videokonferenci ar Broku.
Līdz ar konstantu lietas izskatīšanas atlikšanu, tās izskatīšana faktiski nav sākusies.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kādreizējo tieslietu ministri Broku aizturēja 2019.gadā. Viņa tolaik bija Nacionālās apvienības deputāte Rīgas domē un Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece. Lietā apsūdzēti ir arī bijušie «Skonto būve» īpašnieki Guntis Rāvis un Ivars Millers. Apsūdzības ieskatā Rāvis un Millers devuši kukuli Brokai, lai viņa aizstāvētu uzņēmuma intereses LU iepirkumā par Rakstu mājas būvniecību.
Broka apsūdzēta pēc Krimināllikuma panta par kukuļņemšanu, Rāvis – par kukuļdošanu un par stratēģiskas nozīmes ierīces glabāšanu, bet Millers – par kukuļa nodošanas atbalstīšanu.
KNAB līdz ar minēto trijotni rosināja Ģenerālprokuratūrai apsūdzēt vēl kādu privātpersonu par stratēģiskas nozīmes ierīces glabāšanu. Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA skaidroja, ka pret šo personu kriminālprocess tika izdalīts, jo nodarījums nebija saistīts ar kukuļošanu. Šai personai prokurors piemērojis 3010 eiro sodu.
KNAB kriminālprocesu pret Broku un uzņēmējiem sāka 2018.gada 22.maijā. Viņi visi arī tika aizturēti.
KNAB iepriekš paziņojumā presei rakstīja, ka valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja saistībā ar ēkas plānoto būvniecību, iespējams, darbojās konkrētu uzņēmēju interesēs. Amatpersona, iepriekš vienojoties, piekrita pieņemt uzņēmēju kukuli – 20 000 eiro, noformējot to kā ziedojumu. Izmeklētāju ieskatā iespējamais kukulis bija noformēts kā ziedojums Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai.
Broka iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka absolūti neatzīst sev izvirzītās apsūdzības, kā arī akcentēja, ka vienmēr tās uzskatījusi par nepamatotām. Viņasprāt, ir sajauktas kopā divas dažādas lietas, proti, tas, ko viņa darīja kā Latvijas Biatlona federācijas vadītāja, uzrunājot visus iespējamos uzņēmējus atbilstoši Sporta likumam atbalstīt sportistu sagatavošanu Pasaules čempionātiem un dažādām būtiskām sacensībām.
Viņa uzsvēra, ka tādu kārtību paredz Sporta likums, un tā darbojas visas sporta federācijas, aicinot uzņēmējus ziedot.
Broka arī minēja, ka viņa dokumentāli esot pierādījusi, ka šīs apsūdzības ir nepatiesas, un nevienu santīmu no biatlonam ziedotās naudas viņa nav iztērējusi personīgām vajadzībām. «Es nekādu atlīdzību par saviem darba pienākumiem neesmu guvusi, es pildīju sabiedrisko darbu,» teica Broka, vienlaikus akcentējot, ka tika veikta revīzija, kurā noskaidrots, ka biatlonam saziedotā nauda arī iztērēta pieļaujamajiem mērķiem, proti, sportistu sagatavošanai.
Latvijas Biatlona federācija saņēmusi trīs ziedojumus, kuri bijuši 20 000 eiro apmērā, tostarp vienu no uzņēmuma SIA «Roadeks», kurš pastarpināti piederēja arī Rāvim, liecina «Firmas.lv» pieejamā informācija.
Millers iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka neuzskata sevi par vainīgu izvirzītajās apsūdzībās. Sniegt plašāku komentāru viņš nevēlējās.
Jau ziņots, ka Rakstu mājas būvniecības iepirkums izsludināts 2018.gada pavasarī, uzvarētāju mēģinot noskaidrot konkursa procedūrā ar sarunām. Iepirkuma prognozētā līgumcena sākotnēji bija 33 miljoni eiro.
Rāvis līdz 2019.gada vasarai bija līdzīpašnieks un patiesais labuma guvējs būvniecības un ražošanas uzņēmumu grupas «Skonto Group» uzņēmumos «Skonto būve», «Skonto Prefab», «Skonto Plan», kā arī virknē citu uzņēmumu.
Millers savulaik bijis «Skonto būve» un «Skonto Plan» līdzīpašnieks, līdz 2019.gada jūlija beigām bija arī «Skonto būves» padomes loceklis.
