Siliņa: Ir pieņemts lēmums slēgt Latvijas austrumu pierobežas gaisa telpu. Sprūds aicina slēgt sauszemes robežu

Nacionālie bruņotie spēki šodien paziņojuši, ka pierobežā slēdz gaisa telpu – tā šorīt TV24 raidījumā Dienas personība ar Veltu Puriņu pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV). Airbaltic lidmašīnas turpinās lidot, bet lidotājiem entuziastiem gaisa telpa uz laiku būs slēgta.
«Polijas notikums satricinājis arī mūs, vakar Nacionālās drošības padomes sēdē apspriedāmies, kas mums būtu jādara, un

šodien Nacionālie Bruņotie spēki paziņoja, ka slēdz gaisa telpu. Bet tas ir pierobežā, tā ka Airbaltic lidmašīnas lidos, nav jāsatraucas,» 

saka premjere un piebilst, ka lidotājiem entuziastiem pierobežas zonā, gan vajadzētu pagaidīt vismaz līdz brīdim, kamēr beidzas Namejs mācības. «Tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu valsts drošību,» tā Siliņa.

Ceturtdien preses konferencē par situāciju Latvijas gaisa telpā paziņoja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P). Viņš sacīja, ka no 11.septembra plkst.18 līdz 18.septembrim ar iespēju termiņu pagarināt tiek slēgta Latvijas gaisa telpa austrumu pierobežā.  Politiķis uzsvēra, trešdienas notikumi Polijā ir klaja NATO gaisa telpas pārkāpšana un Latvijai ir jārīkojas atbilstoši. Ministrs pauda, ka pašlaik Latvijai nav tiešu draudu, tomēr preventīvi pasākumi ir nepieciešami.

Tāpat viņš akcentēja, ka gaisa telpas un iedzīvotāju aizsardzība tiek uztverta ļoti nopietni un dienesti rīkojas atbilstoši. Piemēram, iepriekš uz austrumu robežas tika izvietotas bruņoto spēku vienības, lai vajadzības gadījumā spētu notriekt agresorvalsts lidaparātus.

Pēc ministra vārdiem, ir pastiprināta NATO gaisa patrulēšanas misija, kas ir gatava jebkurai situācijai. Latvija ir ieviesusi arī jaunas sistēmas, tai skaitā akustiskās detekcijas sistēmu, kā arī ieročus, kas spēj notriekt dronus. Savukārt nākamgad plānots ieviest papildu pretdronu spējas. Kopumā pretgaisa aizsardzība ir valdības un bruņoto spēju prioritāte, akcentēja ministrs.

Pašlaik tiekot vērtēts, vai nepieciešams pilnībā slēgt arī austrumu sauszemes robežu, bet par to esot jālemj kopā ar Igauniju un Lietuvu, piebilda Sprūds.