Rīga +12°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mazo pilsētas elektroauto klāsts mūsdienās ir pietiekami liels, lai apmierinātu dažādas pircēju vajadzības. Tie, kuri meklē īpaši kompaktu modeli, var skatīties uz mazo Fiat 500e vai nedaudz lielāko Volkswagen e-Up. Tie, kuri grib uzsvērt savu izsmalcināto stilu, nebūs vīlušies, nopērkot Mini Cooper SE vai prestižā konkursa Red Dot godalgoto pilsētas apvidnieku Mazda MX-30. Lai gan visi šie modeļi atšķiras pēc formas un stila, tiem ir viena kopīga iezīme – maksimālais ar vienu uzlādi nobraucamais attālums ir aptuveni 200 km, un tie visi ir pielāgoti pilsētai.
Droši vien liela daļa piekritīs, ka tāds skaitlis lielu optimismu nevieš, tomēr statistikas dati liecina, ka šādai distancei nevajadzētu biedēt, jo parasti dienā tiek nobraukti tikai 50–60 km. Taču neatkarīgi no mašīnas izmēra un formas gribas dzīvot pēc maksimālā principa “jo vairāk, jo labāk”, un to var panākt – ar dažiem vienkāršiem trikiem.
Deniss Kovtuns ar uzņēmuma “Madonas ūdens” piecvietīgo elektrisko furgonu Nissan e-NV200 kopš 2014. gada nobraucis vairāk nekā 111 tūkstošus kilometru un ir ļoti apmierināts – auto teicami tiek izmantots, kā bija paredzēts, – ne pārāk lieliem ceļa gabaliem. Viņš iesaka neaizmirst, ka tieši elektroauto gadījumā ļoti jāpiedomā pie vadības stila, jo tad ar vienu uzlādi būs iespējams tikt tālāk.
Brauciet pēc iespējas vienmērīgāk
Neatkarīgi no mašīnas izmantotās enerģijas spēkā ir vieni un tie paši fizikas likumi. Jo vienmērīgāks brauciens – jo mazāks patēriņš. Tāpēc svarīgi ievērot ekonomiskas braukšanas pamatprincipus – pēc iespējas retāk sākt kustību no vietas, lieki nespiest gāzes pedāli un saglabāt vienmērīgu ātrumu.
“Attālums, ko iespējams nobraukt ar vienu uzlādi, atkarīgs no tā, cik stipri tiks spiests akseleratora pedālis. Arī bieža kustības uzsākšanas no nulles dramatiski palielina enerģijas patēriņu, jo īpaši tāpēc, ka elektromobiļi ir smagāki par tādas pašas klases iekšdedzes dzinēja modeļiem. Tāpēc, braucot vienmērīgi un ievērojot ātruma ierobežojumus, retāk apstāsieties pie luksoforiem – un tiksiet tālāk. Taču ir arī citi faktori, piemēram, pretvējš,” stāsta Deniss.
Ierobežojiet dinamiku
Elektromotoriem maksimālais griezes moments tiek panākts uzreiz, tāpēc tie paātrinās straujāk – tā ir šo dzinēju unikalitāte. Tiesa, vienlaikus tas prasa vairāk enerģijas. Taču var vienkārši nospiest Eco pogu un braukt mierīgāk. Ekonomiskais režīms samazina mašīnas dinamiku, tā paātrinās lēnāk un arī enerģiju patērē mazāk. Vairākumā gadījumu Eco režīms veicamo attālumu palielina par 5–10 procentiem. Tas nozīmē, ka šādā vienkāršā veidā pilsētas elektroauto veiktspēju var kāpināt par 10–20 km.
Pilsētas elektroauto ir arī mazāks svars nekā modeļiem ar lielu akumulatoru, tāpēc tos ir vienkāršāk vadīt, kas ir reāls atvieglojums, ikdienā braucot pa ielām. Ražotāji šai ziņā piedāvā dažādus risinājumus. Piemēram, Mazda MX-30 svars ir gandrīz vienādi sadalīts starp priekšējo un aizmugurējo asi. Tāpat tās vilces kontroles sistēma, kas īpaši izstrādāta elektriskajiem transportlīdzekļiem, reaģē uz stūres pagriešanas leņķi un spēj kontrolēt saķeri un bremzēšanu, kas uzlabo stabilitāti uz ceļa.
Atcerieties: enerģija rodas bremzēšanas laikā
Unikāla elektroauto iezīme ir tā, ka šīs mašīnas pašas spēj ražot enerģiju. To nodrošina rekuperācijas sistēma, kas bremzēšanas laikā radīto enerģiju pārvērš elektrībā. Protams, dažādos transportlīdzekļos tiek izmantotas dažādas rekuperācijas sistēmas. Piemēram, Nissan Leaf ir tikai viens režīms, un tā intensitāti nevar regulēt. Daļai modeļu ir iespējams izvēlēties vienu no trim intensitātes līmeņiem, savukārt Mazda MX-30 ir pat pieci, kas sistēmu ļauj izmantot vēl efektīvāk. Pašas sistēmas vadība ir ļoti vienkārša – to regulē ar sviru aiz stūres. Bet kurš režīms ir optimāls?
“Iznāk tā, ka pilsētā vajadzētu nobraukt tālāk, jo vadītājs bremzē biežāk. Madona ir samērā kalnaina pilsēta, tāpēc ne ar vienu auto īsti ekonomiski pabraukt nesanāk. Bet princips ir tāds – ja nebrauc ātri un biežāk bremzē, vairāk darbojas rekuperācijas režīms. Tas izdarīts speciāli, lai pilsētā varētu nobraukt vairāk. Uz šosejas rekuperācijas režīms tikpat kā nedarbojas.”
“Vēl viena lieta: auto ir divi bremzēšanas režīmi – vai nu stājas ar bremzēm un ieslēdzas rekuperācija, vai ar motoru, kas nostrādā daudz spēcīgāk, un arī tad ieslēdzas rekuperācija. Es vairāk izmantoju vienkāršo pirmo variantu, jo otrā gadījumā – ja tiek atlaists gāzes pedālis, auto praktiski uzreiz apstājas, nav iespējams pieripot pie objekta. Izvērtējot savu braukšanas stilu, katram pašam jāpārbauda un jāizlemj, kurš variants viņam ir labākais,” skaidro Deniss Kovtuns.
Rekuperācijas sistēmas efektivitāte ir ļoti atkarīga no apstākļiem, t.i., cik bieži būs jāapstājas, cik nogāžu būs maršrutā, cik intensīva ir satiksme. Taču īpaši labvēlīgos apstākļos ir iespējams saražot enerģiju, kas ļauj nobraukt vairākus desmitus papildu kilometru.
Izvēlieties riepas ar zemu rites pretestību
Vēl viena īpašība, kas ietekmē jebkuras mašīnas enerģijas patēriņu, ir rites pretestība. Lai tā būtu pēc iespējas mazāka, tiek izstrādātas īpašas riepas. Bet vai to ietekme tiešām ir jūtama?
“Domāju, ka elektroauto ir ļoti svarīgi izmantot riepas ar zemu rites pretestību. Mums gan tādu nebija, bet novērojām, ka nobraucamo attālumu ļoti ietekmē arī ceļa apstākļi. Ja bija slikts ceļš, akumulators izlādējās daudz ātrāk, jo auto ir grūtāk, lielāka slodze. Arī pretvējš, netīrīts ceļš ziemā – tas viss ietekmē nobraucamo distanci. Tā kā mūsu mašīna ir samērā liela, vēja pretestība var ievērojami samazināt tās veiktspēju, īpaši, ja ziemā slikti tīrīti ceļi,” stāsta Deniss.
Šajā gadījumā ir svarīgi atcerēties arī, ka riepās ir jāuztur optimāls gaisa spiediens, jo tikai tad tās dos maksimālo efektu.
Apsildiet salonu racionāli
Mūsdienu mašīnas ir aprīkotas ar efektīvām apsildes sistēmām, taču tām joprojām ir negatīva ietekme uz nobraukumu. Tāpēc jāatrod līdzsvars starp komfortu un enerģijas patēriņu.
Lielākajā daļā elektroauto salonu var apsildīt uzlādes laikā, tāpēc brīdī, sākat kustēties, ir lietderīgi iestatīt mazāk intensīvu klimata režīmu. “Mēs darījām tā – ziemā ieslēdzām stūres un sēdekļu apsildi, bet pēc laika salona apsildi izslēdzām pilnībā. Izrādījās, ka tādā veidā mēs varam nobraukt par 20 km garāku gabalu, kas ir diezgan ievērojams rādītājs,” stāsta Deniss.
Mazāki pilsētas elektriskie auto parasti kompaktāka akumulatora dēļ uzlādējas īsākā laikā. Piemēram, Mini Cooper SE ātrajā stacijā 80 procentu rezervju atjaunošanai pietiek ar 35 minūtēm, savukārt Mazda MX-30 tas aizņem 36 minūtes.
