Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
AVVA un Liftu aliansei piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi, un no uzņēmumiem tiks piedzīti attiecīgi 444 000 eiro un 333 000 eiro jeb kopā 777 000 eiro.
Brīvības atņemšana uz diviem gadiem par atbalstu krāpšanā piemērota arī kādam AVVA un Liftu alianses darbiniekam.
Naudas līdzekļi izkrāpti ilgstošā laika periodā no 2014. līdz 2018.gadam, jo AVVA un Liftu alianse iesniedza nepatiesu informāciju par tās speciālistu skaitu, kas bija viens no galvenajiem konkursa vērtēšanas kritērijiem. Tiesa konstatēja, ka abas firmas nevarēja veikt liftu apkalpošanu un remontu pilnā apjomā, tādējādi RNP radot zaudējumus lielā apmērā.
Par atbalstu krāpšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un trīs mēnešiem notiesāts arī RNP iepirkumu komisijas loceklis, kurš palīdzējis Liftu alianses vadītājam iegūt cita uzņēmuma darbinieku datus, kas izmantoti viltotu speciālistu dokumentu sagatavošanai, lai iegūtu liftu apkalpošanas tiesības.
Apsūdzība bija celta vēl vienam RNP iepirkumu komisijas loceklim, kuru attaisnoja, jo viņa vaina noziedzīgu nodarījumu īstenošanā netika pierādīta.
Tiesa attaisnoja visas apsūdzētās personas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. No lietā esošajiem pierādījumiem izrietēja, ka daļa no RNP iegūtajiem finanšu līdzekļiem tālāk uz fiktīvu darījumu pamata tikuši pārskaitīti, tai skaitā uz ārvalstī reģistrētu sabiedrību.
Lai arī minētās darbības formāli atbilda noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, lietā esošie pierādījumi liecinājuši, ka, visticamāk, šie pārskaitījumi saistīti ar pavisam citu Rīgas pašvaldības amatpersonu vai darbinieku kukuļošanu. Tas nozīmē, ka šo darbību mērķis bija nevis legalizēt līdzekļus jeb radīt šķietamību par finanšu līdzekļu likumīgo izcelsmi, bet gan veikt kukuļošanu par dažādu priekšrocību gūšanu, tai skaitā RNP rīkotajos iepirkumos.
Kaut arī tiesa atzina, ka krāpšanas rezultātā prettiesiski lielā apmērā iegūti RNP finanšu līdzekļi, no lietā esošajiem pierādījumiem neesot bijis iespējams noteikt konkrētu RNP kā cietušajai pusei radītā kaitējuma apmēru.
Attiecīgi tiesa noraidīja RNP pieteikto kaitējuma kompensāciju divu miljonu eiro apmērā, bet tai ir tiesības celt prasību par radītā kaitējuma kompensāciju civilprocesuālajā kārtībā.
Tiesas spriedums nav stājies spēkā, un to iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.
