Pa Barselonas narkodžungļiem

Anonīmie alkoholiķi "po russki"

Trīs miljoni iedzīvotāju – nav brīnums, ka, klīstot pa vecpilsētas ielām, agrāk vai vēlāk izdodas atrast krievu veikaliņu ar ambiciozu nosaukumu Troika Delicatessen. Tajā tirgo latviešu šprotes un krējumu, ukraiņu speķi un daudzus citus produktus no postpadomju valstīm.

Visaizkustinošākais ir sludinājumu dēlis. Pērk, pārdod, izīrē dzīvokļus, pat piedāvā anonīmo alkoholiķu pakalpojumus krievvalodīgajiem, kas pārlieku aizrāvušies ar spāņu vīnu. Īsts mazais russkij mir. Tikai šeit, Vidusjūras saules apskāvienos, cilvēki aizmirst ģeopolitiskos konfliktus. Kā apliecinājums – virs veikaliņa ieejas draudzīgi kopā stāv Krievijas krāsu lietussargs, Ukrainas un Kazahstānas karogs. Neiztikt bez lielkrievu slavinājuma suvenīriem, piemēram, īpaši apdrukātām blašķēm.

Par Krievijas vēstures mantojumu atgādina arī vērienīgie katalāņu protesti, kas Barselonā notiek visai regulāri. Ielās iziet tūkstošiem cilvēku, galvenokārt, studenti. Viņi rāpjas laternu stabos, dzied, svilpj, vicina Padomju Savienības karogus.

Jā, sarkanā mēra simbolika šeit ir topā, sevišķi jauniešiem, kuru vēstures zināšanas par komunismu «uz papīra» un praksē, sevišķi PSRS monstra iekšienē, ir kā diena pret nakti.

Bet ej nu pārliecini. Vai vispār ir vērts? Liela daļa prot tikai spāņu valodu un dzīvo savā burbulī. Ar sangriju, draugiem, siestu un sapni par marksismu zemes virsū. Iekš viena miera!

Nākamā lapa