Nīderlandes aizsardzības ministrs: Baltijas valstu robeža ir arī Nīderlandes robeža

Viņš norāda, ka Eiropa strauji attīsta militāro nozari, kas tika darīts arī iepriekš, un tieši tāpēc Krievija nav spējusi ieņemt nevienu būtisku Ukrainas pilsētu, piemēram Harkivu.

Ministrs uzsver, ka Krievija Ukrainā dominē gandrīz katrā militārā nozarē, bet

tieši dronu izmantošanā un ražošanā Ukraina kopā ar partneriem ir krietni priekšā Krievijai, kas palīdz saglabāt ukraiņu dzīvības katru dienu.

Latvija un citas Eiropas valstis atšķirībā no Ukrainas nedzīvo kara apstākļos, bet tās arī nedzīvo paradīzē, norāda Brekelmans, papildinot, ka Eiropa dzīvo starp mieru un karu.

Ministrs aicina valstis vēl vairāk investēt dronu koalīcijā, kā arī investīcijās, lai dronu modernizēšana notiktu nepārtraukti.

Jau vēstīts, ka Rīgā trešdien pirmo reizi norisināsies aizsardzības inovāciju samits «Drone Summit 2025», vienuviet pulcējot vairāk nekā 1500 augsta līmeņa politiskos līderus, militāros ekspertus, zinātniekus un aizsardzības industrijas pārstāvjus no 20 Dronu koalīcijas un citām sabiedroto valstīm.

Latvija ir iniciējusi un kopā ar Lielbritāniju vada starptautisko Dronu koalīciju. Kopš koalīcijas dibināšanas Latvija Ukrainai ir nosūtījusi aptuveni 5000 dažādu tipu un veiktspējas kaujas dronus. Savukārt visas koalīcijas dalībvalstu kopējais atbalsts Ukrainas dronu spējām 2024.gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro.

Koalīcijā oficiāli ietilpst 18 dalībvalstis, kuras ir parakstījušas nodomu vēstuli – Latvija, Lielbritānija, Austrālija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Jaunzēlande, Kanāda, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Ukraina, Vācija un Zviedrija.

Aizsardzības inovāciju samitu «Drone Summit 2025» organizē Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti.