Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pēc raidījumā minētā, Latvija pieteikusies pieciem miljoniem eiro, Igaunija – 31 miljonam eiro, bet Lietuva – 73 miljoniem eiro.
No 14 Eiropas Savienības valstīm, kas ar saviem projektiem pretendēja uz šo naudu, projekts ar mazāku atbalsta pieprasījumu nekā Latvijai ir tikai Ungārijai. Taču 13 dalībvalstis atbalstam nepieteicās.
Raidījumā atzīmē, ka ES Militārās mobilitātes fonds ir jauns atbalsta veids dalībvalstīm, lai attīstītu transporta infrastruktūru, kas vienlaikus kalpotu gan civilām, gan militārām vajadzībām. Septiņu gadu plānošanas periodā būs pieejams miljards eiro, sadalot to trijos piegājienos. Pērn izsludināja un nesen kā noslēdzās pirmā pieteikšanās. Atbalsta intensitāte ir 50% no projekta kopsummas.
«Pieteikums bija izsludināts vēl pirms kara Ukrainā. Un tāpēc arī, varbūt, mēs uz to skatījāmies nedaudz savādāk, nekā šī brīža situācija mums liek skatīties uz dažādiem papildu pasākumiem. Ja mēs līdz šim vairāk vērtējām tieši »Rail Baltica" projektu kā militārās mobilitātes projektu, kas varētu kvalificēties, tad šobrīd mēs skatāmies plašāk – uz visu transporta infrastruktūru Latvijā, kas mums būtu jāstiprina, lai nodrošinātu stundā «X», ka šī infrastruktūra funkcionē," skaidroja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K).
Latvijas pieteikums ietver trīs objektu būvprojektu papildināšanu ar militāras nozīmes funkcijām «Rail Baltica» ietvaros. Papildu projekti tiks izstrādāti Daugavas šķērsojumam pie Salaspils un kravu apstrādes termināļiem Salaspilī un pie Rīgas lidostas.
Raidījumā norāda, ka par pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu atbildīga ir Satiksmes ministrija, kurā skaidrots, ka šoreiz citi projekti nav bijuši tādā gatavības pakāpē, lai iesniegtu finansējuma saņemšanai. Taču ministrija cer ar daudz jaudīgākiem pieteikumiem startēt otrajā kārtā, ko Eiropas Komisija plāno izsludināt jaunnedēļ.
Raidījumā arī norāda, ka Lietuva ar fonda atbalstu plāno atjaunot ātrgaitas šosejas posmu starp Kauņu un Marijampoli.
Savukārt visvairāk – piecus projektus, iesniedza Polija, paredzot tiltu stiprināšanu, kā arī infrastruktūras uzlabošanu pie vairākām lidostām.
