• Šobrīd

    weather img

    Rīga -3°C

    Tavs uzticamais atbalsts

    Līdz nākamā gada sākumam turpinās sarunas par iespējamu minimālās algas celšanu

    Alga
    Ziņu aģentūra LETA
    12. oktobris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pexels
    Darba devēju un arodbiedrību organizācijas līdz nākamā gada sākumam turpinās sarunas par iespējamu minimālās algas celšanu no 2023.gada, otrdien nolemts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sanāksmes laikā, kurā valdības pārstāvji ar sociālajiem partneriem izskatīja ar nākamā gada valsts budžetu saistītos jautājumus.

    Sanāksmes laikā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns ierosināja kā priekšlikumu noteikt minimālās algas celšanu no 2023.gada līdz 600 eiro, tomēr citas iesaistītās puses uzskatīja, ka par konkrētu summu spriest pašlaik vēl nebūtu objektīvi.

    Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja, ka, viņa ieskatā, minimālās algas celšanai Latvijā pašlaik ir pārāk liels ēnu ekonomikas apjoms, tādējādi pirms lēmuma celt minimālo atalgojumu, vispirms jānovērš šī problēma, kā arī jāveicina konkurētspēja starp dažādiem uzņēmējiem, no kuriem daži maksā pilnas algas, bet citi tikai daļu no minimālās algas. Ministrs minēja Lietuvas piemēru, kas arī ilgstoši nespēja samazināt ēnu ekonomikas apmērus, tomēr, kad to panāca, pēdējo gadu laikā ir spējusi krietni pacelt arī minimālo atalgojumu valstī.

    Tāpat sēdes laikā saistībā ar nākamā gada budžetu izvērsās plašāka diskusija par mediķu algām. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone skaidroja, ka pašreizējā situācija medicīnas nozarē strādājošie ir ļoti nobažījušies – lai gan jomas darbiniekiem ir noteikts algu palielinājums, tas ticis izdarīts uz Covid-19 piemaksu rēķina. Tas nozīmē – ja šīs piemaksas beigsies, mediķu algas atgriezīsies iepriekšējā līmenī. Tādēļ būtu nepieciešams rast papildus finansējumu.

    Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda viedokli, ka tas, kā medicīnas nozares algu sistēma pašlaik un kā tā izskatījusies pirms pāris gadiem, nav salīdzināms, jo algu apmērs ir dubultojies.

    Tādēļ, lai gan viņš saprot medicīnas nozares bažas, šie ir sistēmiski izaicinājumi, ko nevar atrisināt īstermiņā, tādēļ pie tiem nākotnē būs jāturpina strādāt.

    Tāpat sanāksmes dalībnieki uzklausīja vairākas prezentācijas. Tostarp LDDK pārstāvji atzīmēja savus ieteikumus, lai varētu sniegt konceptuālu atbalstu 2022.gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektam 2022.-2024.gadam. LDDK uzsvēra, ka ir kritiski paredzēt risinājumus jautājumos, kas saistīti ar darbaspēka nodokļu un izmaksu konkurētspēju, mobilitāti, produktivitāti un konkurētspēju eksporta tirgos, kvalificēta darbaspēka pieejamību, atalgojuma sasaisti ar produktivitāti, publiskā sektora, īpaši pašvaldību, strukturālajām reformām, tām pieejamo valsts finansējumu sasaisti ar administratīvo izdevumu samazinājumu.

    Tāpat LDDK vērsa valdības pārstāvju uzmanību uz jau minēto veselības aprūpes finansējumu, tajā skaitā investīciju salāgošanu ar jau ieguldītajām investīcijām, pacientu vajadzībām un personāla pieejamību, energoresursu sadārdzinājuma kompensēšanu valsts apmaksātajiem izglītības, veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem.

    Vienlaikus LDDK aicināja regulāri informēt par visa veida publisko finanšu resursu pieejamību, to veidojošajām komponentēm, kā arī par plānotajām publiskajām investīcijām, to pieejamību, atdeves rādītājiem un ietekmi uz valsts stratēģisko mērķu sasniegšanu, kā arī vistuvākajā laikā atgriezties pie dialoga par Latvijas darbaspēka nodokļu un citu izmaksu konkurētspēju, lai sagatavotu priekšlikumus to samazināšanai līdz konkurētspējīgam līmenim Baltijas mērogā.

    Kā ziņots, Ministru kabinetā otrdien paredzēts izskatīt 2022.gada valsts budžeta projektu.

    Finanšu ministrijā (FM) pauda, ka nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,6 miljardu, savukārt izdevumi – 12,4 miljardu eiro apmērā. 2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

    Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem. Attiecīgajām izmaiņām 2022.gadā plānoti 93,8 miljoni eiro, paredzot, ka maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, kā arī pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra būs 350 eiro, bet no 1.jūlija – 500 eiro mēnesī.

    Ņemot vērā, ka izmaiņas IIN tieši skar pašvaldību ieņēmumus, tiek noteikts valsts budžeta papildu finansējums pašvaldību izlīdzināšanai, kas nodrošina pašvaldību izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu 2022.gadā par 3,1%, salīdzinot ar 2021.gadu. Tā kā IIN ir galvenais pašvaldību nodokļu ieņēmums un finanšu resurss, ir piedāvāts arī 2022.gadā saglabāt garantijas pašvaldībām IIN prognozei 100% apjomā. Šī valdības apņemšanās nodrošina pašvaldībām budžeta ieņēmumu prognozējamību un stabilitāti.

    Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu dinamika 2022.-2024.gadā tiek prognozēta atbilstoši Latvijas tautsaimniecības attīstības tempiem, nepaaugstinot nodokļus. 2022.gada kopbudžeta nodokļu ieņēmumu prognozes salīdzinājumā ar 2021.gada prognozēm ir ar 9,1% pieaugumu.

    Nākamā gada budžeta projektā iekļauta arī norma, ka darba devējs veselības pakalpojumu pieejamībai varēs darbiniekiem kompensēt ārstniecības izdevumus līdz 40 eiro mēnesī, šo summu neapliekot ar IIN, ja šāda kompensācija ir paredzēta koplīgumos. Minētais izdevumu apmērs, kuru neapliks ar IIN, tiks summēts ar darba devēja ēdināšanas izdevumu kompensāciju un tas nevarēs pārsniegt 480 eiro gadā. Tāpat paredzēta valsts apmaksāto darbnespējas dienu skaita palielināšana.

    Diskusijas ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir būtiska budžeta sagatavošanas procesa sastāvdaļa. 2022.gada valsts budžeta likumprojektu plānots izskatīt 12.oktobra Ministru kabineta sēdē, bet iesniegt Saeimā – 14.oktobrī.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+