Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ministrijas sagatavotie un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā iesniegtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā paredz, ka līdz šim iegādātās vakcīnas var pārdot ārvalstu valdībām, nepiemērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu. Lēmumu par vakcīnu pret Covid-19 infekciju pārdošanu katrā konkrētā gadījumā pieņemtu Ministru kabinets.
Vakcīnu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaitītu valsts pamatbudžeta ieņēmumos.
Patlaban Latvijas regulējumā nav atbilstoša regulējuma vakcīnu pret Covid-19 infekciju pārdošanai uz ārvalstīm, ņemot vērā arī to, ka vakcīnu atsavināšanai ir piemērojami arī noslēgtajos līgumos ar vakcīnu ražotājiem un ar Eiropas Komisiju iekļautie nosacījumi.
Piedāvātais grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā izskatāms steidzamības kārtā, ņemot vērā vakcīnu pārdošanas jautājuma aktualitāti un nepieciešamību efektīvi organizēt Latvijas vakcīnu portfeļa pārvaldības jautājumus, jo, izvērtējot Latvijas iedzīvotāju vakcinācijas aptveri, šobrīd Latvijā pieejamais vakcīnu daudzums pārsniedz pieprasījumu. Tāpat arī regulāri veicot vakcīnu inventarizāciju un sekojot līdzi valstī esošo vakcīnu krājumu derīguma termiņiem ir nepieciešams veikt vakcīnu atsavināšanu.
VM šādu ieceri pamato ar to, ka Latvija iegādājas vakcīnas pret Covid-19 infekciju, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumiem.
Lai efektīvi pārvaldītu valstī esošos vakcīnu krājumus, regulāri tiek veikta vakcīnu krājumu inventarizācija un sekots līdzi vakcīnu derīguma termiņiem.
VM izvērtējot valstī esošos vakcīnu krājumus un to derīguma termiņus, kā arī prognozēto vakcinācijas aptveri, lai nodrošinātu efektīvu vakcīnu krājumu pārvaldības procesu, ir jāsniedz priekšlikumi Ministru kabinetam lēmuma pieņemšanai par vakcīnu atsavināšanas jautājumiem, lai nerastos situācija, ka valstī esošajām vakcīnām beidzas derīguma termiņi, bet ir valstis, kurām tajā brīdī vakcīnas ir vajadzīgas.
Līdz ar to, savstarpēji solidarizējoties ar citām valstīm cīņā ar Covid-19 pandēmiju, Ārlietu ministrija regulāri iesaistās sarunās ar citām valstīm par vakcīnu atsavināšanas jautājumiem.
Valsts finanšu līdzekļu efektīvas pārvaldības nolūkos VM ar informatīvajiem ziņojumiem par vakcīnu portfeļa pārvaldību ierosina Ministru kabinetam kā prioritāri noteikt vakcīnu pārdošanas iespēju, taču, ja pārdošanas partneru nav, tad ziedot tām valstīm, kuras Ārlietu ministrija piedāvā kā saņēmējvalstis.
Patlaban regulējums nav atbilstošs valstij piederošu vakcīnu pārdošanai, jo vakcīnu pārdošanas partneri ir citas valstis un vakcīnu pārdošanas procesā ir jāievēro noslēgto līgumu nosacījumi, kas noslēgti starp ES dalībvalstīm, Eiropas Komisiju un vakcīnu ražotājiem, kā arī vakcīnu ražotāju noteiktie nosacījumi, kas katram ražotājam atšķiras.
Vienots nosacījums ir tāds, ka iegādātās vakcīnas nedrīkst pārdot par lielāku summu nekā tās ir iegādātas, tomēr katrs līgums paredz arī specifiskus nosacījumus, piemēram, valstis, kurām vakcīnas būtu atsavināmas, pienākumu atlīdzināt Eiropas Komisijas sākotnējās iemaksas.
Pārdošanas darījumus par vakcīnas «Moderna» tālākpārdošanu var slēgt ar ES dalībvalstīm un EEZ valstīm, slēdzot trīspusēju līgumu ar vakcīnu ražotāju, dalībvalsti un tālākpārdošanas valsti. Vakcīnu «AstraZeneca» var pārdot Eiropas valstīm, kas nav ES dalībvalstis, pārdošanas līgumā iekļaujot līgumā noteiktus nosacījumus.
Līgumu par vakcīnas «Johnson&Johnson» pārdošanu var slēgt ar ES dalībvalstīm, Norvēģiju, Lihtenšteinu vai Islandi, ievērojot speciālus līguma noteikumus, kā arī ar trešajām valstīm, ja ir saņemta vakcīnu ražotāja piekrišana, iekļaujot pārdošanas līgumā noteiktus vakcīnu ražotāja nosacījumus.
Attiecībā uz «Pfizer» tālākpārdošanu, pārdošanas darījumu var slēgt ar jebkuru valsti, saņemot vakcīnas ražotāja piekrišanu un iekļaujot pārdošanas līgumā vakcīnu ražotāja noteikumus attiecībā uz vakcīnu tālākpārdošanu.
VM darba grupā sabiedrības vakcinācijai pret Covid-19 ir veikta Covid-19 vakcīnu krājumu, izlietojuma analīze, veikta vakcīnu izlietojuma un atlikumu prognoze 2022. gadā, uz kā pamata paredzēts atsavināt tikai vakcīnu devas, kam ir risks palikt neizmantotām.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien konceptuāli pauda atbalstu ministrijas sagatavotajiem grozījumiem un tos virzīs kā komisijas priekšlikumus. Plānots, ka grozījumus virzīs steidzamības kārtā.
Komisijā gan bija nelielas diskusijas par šiem grozījumiem, jo kā norādīja opozīcijas deputāts Māris Možvillo, tad ES pirms diviem gadiem ieguldīja lielus resursu, lai vakcīnas varētu radīt. Tagad Latvijai ir iedzīta stūrī, jo jāmeklē kur pārdot iepriekš iegādātās vakcīnas. Valsts jau tagad ir spiesta risināt vakcīnu ražotāju problēmas, piemēram, uzņemties riskus par to blaknēm. Tā vietā deputāts rosināja vakcīnas atgriezt atpakaļ ražotājam, lai tas tālāk lemtu ko ar tām darīt.
VM pārstāve Dace Spaliņa deputātam atbildēja, ka VM atpakaļ vakcīnas ražotājam nevarot atdot. «Varam ziedot vai pārdot,» viņa piebilda.
VM parlamenta komisijai iesniegtā informācija liecina, ka Latvija līdz šim ir ziedojusi 473 070 vakcīnu devas Tunisijai, Moldovai, Albānijai, Kenijai, Gruzijai, Vjetnamai, Ēģiptei, Beninai. Visos gadījumos, atskaitot Gruziju, ziedotas «Astra Zeneca» vakcīnas; Gruzijas gadījumā – «Pfizer».
Piegādes procesā vēl 14 400 «Astra Zeneca» vakcīnu devu ziedojums Tunisijai un 150 000 «Janssen» devas Ukrainai, Moldovai un Bangladešai.
