Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Konsultē:
Anete Ilves, LR Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja;
Dace Cālīte, LR Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas socioloģe;
Artūrs Utināns, RSU Psihosomatikas klīnikas ārsts psihoterapeits un RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētājs.
«Pārāk tuvu, pārāk bieži»
Šis ir divus gadus sens pieredzes stāsts, un jaunajai sievietei vajadzēja gadu, lai noticētu savai sajūtai, ka kaut kas notiek nepareizi. Līga ar vecāku paziņu palīdzību bija atradusi vasarai darbu Rīgas centra kafejnīcā, un sākumā viņai viss patika – tuvu mājām un izdevīgs darbalaiks. Īpašnieks, draudzīgs padzīvojis kungs, bieži ienāca apraudzīt un piepalīdzēt. Taču jau otrajā dienā Līga juta, ka īpašnieks garāmejot piespiežas pārāk tuvu, liek roku uz pleca pārāk bieži, un brīžiem šī roka šķietami nejauši atrodas pie Līgas dibena. It kā jau nekas nenotiek. Nav arī neviena uzmācīga vārda. Bet vienlaikus tik nepatīkami! Tomēr viņa īsti nespēja pateikt: «Nespiedieties, lūdzu, man tik tuvu!» Ceturtajā rītā jaunā sieviete piezvanīja, ka saslimusi un darbā nebūs, un visu atklāti izstāstīja mammai. Bet tā vietā, lai atbalstītu, mamma bija dusmīga: «Tu to neesi izfantazējusi? Un kas tad tur tāds notika?! Es šo cilvēku pazīstu, viņš nekad neko piedauzīgu nedarītu! Tā ir lieliska darba iespēja, un tu to vienkārši izniekosi?» Līga sāka šaubīties par savām izjūtām, atgriezās darbā un atlikušo laiku ar riebumu pacieta šķietami nejaušos, bet aizvien uzmācīgākos pieskārienus. Centās izvairīties un kā cietumniece skaitīja dienas – vēl atlikušas trīs nedēļas, vēl divas, vēl 13 dienas… Tikai gadu vēlāk Līga apzinājās, ka tā bija īsta seksuāla uzmākšanās, nevis fantāzija, un viņai vajadzēja pateikt nē. Šai kafejnīcai viņa tagad iet ar līkumu, bet nepazūd sajūta, it kā viņa būtu ar kaut ko nosmērējusies.
Kur ir sarkanā līnija?
Vai vispār iespējams novilkt skaidru robežu – kur ir seksuāla uzmākšanās, bet kur vienkārši flirts vai uzmanības izrādīšana?
«To var pateikt divos vārdos – nevēlama rīcība. Viena un tā pati situācija vienam var būt patīkama rīcība un flirts, bet citam – seksuāla uzmākšanās. Ja otram tas nav patīkami un rodas apdraudējuma sajūta, varam runāt par seksuālu uzmākšanos,» skaidro Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves. «Galvenā robeža ir ieklausīties savās subjektīvajās sajūtās,» piekrīt psihoterapeits Artūrs Utināns.
«Ja jums tas nepatīk un rada diskomfortu, tad par to jāsaka, piemēram: «Man nepatīk šī saruna vai šis komunikācijas veids starp mums.»
Ja to respektē, viss kārtībā. Ja nerespektē – iespējams, tā ir uzmākšanās. Ja pāridarītājs ir pasniedzējs vai priekšnieks, var uzturēt izteikti lietišķu komunikāciju un cerēt, ka tas viņu atdzesēs. Pieskārieniem kritērijs ir tas pats – iekšējais diskomforts. Katrs cilvēka attieksme pret pieskārieniem vispār ir atšķirīga, un nosacīti neseksuālākā zona pieskārieniem varētu būt vienīgi pleci un augšdelmi. Pleci tiek iesaistīti dejojot, apskaujoties, otru cilvēku iedrošinot. Vēl var būt rokasspiediens vai reizēm buča uz vaiga. Citas ķermeņa zonas nav atbilstoša vieta, kur pieskarties. Lai gan ir cilvēki, kuriem vispār nepatīk, kad viņiem pieskaras. Un katram pašai ir jāapzinās, kādi pieskārieni viņam ir pieņemami.»
Nereti sievietei pašai ir šaubas – kas īsti notiek? Ir vai nav uzmākšanās? Kā skaidro Anete Ilves, seksuālā uzmākšanās var izpausties trijos veidos – fiziskajā, verbālajā un neverbālajā. Fiziskais ir jebkādi nevēlami pieskārieni, piemēram, plecu masēšana, apskāvieni, rokas uzlikšana uz ceļa. Verbālie ir dažādi seksualizēti izteicieni, īsziņas, nepiedienīgi joki – un te nošķiram komplimentus no seksuālās uzmākšanās. Piemēram, formālā darba vidē sieviete iesauļojusies atgriežas no atvaļinājuma, un kolēģis vīrietis komentē, cik skaisti iedegušas viņas kājas. Kājas parasti asociējam ar seksualitāti. Otra situācija – kolēģis pasaka: tu izskaties tiešām labi atpūtusies! Tas ir vienkārši kompliments. Neverbālā uzmākšanās ietver seksualizētus žestus un skaņas, mīmiku, erotisku attēlu rādīšanu un sūtīšanu. Tie var būt arī skatieni, kas raisa nepatīkamu sajūtu un liek justies neērti. Pēc nesenā skandāla, kad studentes par seksuālu uzmākšanos apsūdzēja Latvijas Mūzikas akadēmijas pasniedzējus, Tiesībsarga biroja darbinieki veikuši plašu izpēti par jēdzienu seksuālā uzmākšanās, izveidojuši informatīvo materiālu un rīko mācības par to, kā atpazīt seksuālo uzmākšanos un kā tās gadījumā rīkoties.
«Es taču pajokoju!»
Latvijas augstskolās veiktā aptauja atklāj satraucošu ainu, atzīst Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas socioloģe Dace Cālīte: «Katrs ceturtais respondents – gan studenti, gan pasniedzēji un administratīvie darbinieki – pēdējo triju gadu laikā saskārušies ar seksuālo uzmākšanos augstskolu vidē. Šie skaitļi atsedz reālas, bieži noklusētas pieredzes. Dati rāda, ka seksuālā uzmākšanās visbiežāk notiek sociālo grupu ietvaros: studentiem uzmācas studenti, pasniedzējiem – pasniedzēji, darbiniekiem – citi darbinieki. Tas norāda uz nepieciešamību domāt ne tikai par hierarhiskām attiecībām augstskolā, bet arī par horizontālām ikdienas saskarsmes situācijām. Seksuālā uzmākšanās izpaužas dažādos veidos – gan neverbāli, gan verbāli, gan fiziski. Visbiežāk tā ietver seksuāli aizskarošus komentārus vai jokus, nevēlamus pieskārienus, apskāvienus vai mēģinājumus skūpstīt, un arī skatienus – neatlaidīgus un iebiedējošus. Turklāt bieži vien šādas situācijas tiek normalizētas vai ignorētas. Aptaujas brīvo komentāru sadaļā daudzi norādīja, ka izjutuši diskomfortu gan no negaidītiem fiziskiem kontaktiem, gan privātām vēstulēm sociālajos tīklos, gan citām izpausmēm. Taču daļa šo situāciju netika uzskatītas par seksuālu uzmākšanos, jo trūka informācijas un izpratnes par to, kur sākas pārkāpums.»
Šie ir citāti no atbildēm augstskolu aptaujā, un tie parāda gan to, ka seksuālu uzmākšanos bieži neatpazīst, gan to, ka to noklusē vai uzskata par normālu uzvedību.
«Akadēmiskajā vidē kopumā nav vienotas izpratnes par šo jautājumu. Kad aprunājos par nevēlamu pieskārienu un piezīmju izteikšanu, komentārs no vadītāja vīrieša bija, ka viņš neko tādu neesot novērojis vai pamanījis. Radās sajūta, ka pietiekami nopietna šķiet tikai fiziska uzmākšanās, bet emocionāla ne, sak, es taču pajokoju!»
«Uzmākšanās no pasniedzēja puses komentāru un joku veidā bija vispārīga – joki bija par sieviešu dzimumu. Taču viena meitene tos uzņēma ļoti personīgi, pēc tam raudāja un pārdzīvoja. Šādi joki bija regulāri, un tā nebija patīkama atmosfēra, kurā studēt.»
«Tagad es apzinos un saprotu, ka tā bija seksuāla uzmākšanās. Toreiz man likās, ka esmu viena un man pašai jātiek ar to galā.»
«Ne jau vienmēr var pateikt: «Nē, tā nedariet!» Piemēram, situācijās, kad vīrieši smejas par sulīgām anekdotēm par lielkrūšu blondīnēm.»
«Es savu pieredzi neuztvēru kā seksuālu uzmākšanos, bet drīzāk kā bezgaumīgus jokus no cilvēka, kurš audzis laikos, kad viņa uzvedība bija teju kompliments sievietei. Laiki ir mainījušies, bet ne visi to ir sapratuši.»
Kāpēc viņas klusē?
Reizēm jaunās sievietes, kuru robežas ir pārkāptas, jūtas slikti, bet neko nesaka. Anete Ilves: «Iespējams, tas saistīts ar audzināšanu. Sabiedrībā ilgi bija ierasts, ka pieaugušie drīkst, neprasot atļauju, piemēram, knaibīt bērnu vaidziņus un necienīt bērna ķermeņa robežas. Katram no mums robežas ir citādas, un var būt draugu kompānijas, kur robežas ir diezgan brīvas gan sarunām, gan pieskārieniem. Bet, ja otrs cilvēks pasaka nē, tad tas ir jārespektē. Tā pati apskaušanās – ir vides, kur tā ir ierasta. Taču starp dažādu līmeņu cilvēkiem varbūt vispirms jāpajautā: vai tu gribi, lai es tevi sveicu ar apskāvienu? Tas nav nekas traģisks, un var pateikt: nē, es to nevēlos. Tieši tik vienkārši.» Mums daudz kas nav iemācīts, taču mēs varam to iemācīties un ar katru reizi kļūt drošāki, nosakot savas robežas. Pat ja otrs cilvēks pārmet humora izjūtas trūkumu vai izsaka indīgas piezīmes, manas robežas ir manas robežas, un viss.
«Ja sievietei ir bail iebilst, bail aizvainot, bail sakaitināt, ja viņai ir upura identitāte vai trūkst emocionāla brieduma – tad padomu dot grūti. Šādās situācijās viņa, visticamāk, paliks upura lomā līdz brīdim, kad pati sāks meklēt palīdzību,» vērtē Artūrs Utināns.
Reizēm sievietei pašai šķiet, ka viņa piedzīvo seksuālu uzmākšanos, bet apkārtējie viņu kušina:
«Nu ko tu pārspīlē, ko tu fantazē, nekā tāda tur nav, atradusies neaizskaramā princese!»
Vai: «Nu, ko tu ņemies, viņš tikai flirtē!» Artūrs Utināns uzskata, ka šeit vissvarīgāk ir runāt ar pašu pāridarītāju: «Visefektīvāk ir pašai teikt, ka tu nevēlies, ka pret tevi tā izturas. Jo pārmetumus par pārspīlēšanu sievietes visbiežāk dzird tad, kad seksuālo robežu pārkāpšanas brīdī neko nav teikušas, bet vēlāk sūdzas draudzenēm. Cilvēku personīgās robežas var atšķirties, un varbūt draudzenei tas patiešām nešķiet nekas traks. Galvenais princips ir: «Ja tev nepatīk, runā par to!» Ja šis cilvēks neieklausās un turpina, tad jāmeklē palīdzība, un jābūt gatavai arī iesaistīt policiju. Jau doma par policiju nereti atvēsina tos, kuri mēdz šīs robežas pārkāpt.
Ko īsti iesākt?
Ko neteikt un kā nerīkoties, saskaroties ar seksuālo uzmākšanos? Teksts «nekas, viss kārtībā» varmākam radīs iespaidu, ka šāda veida uzvedība ir pieņemama. «Es ļoti atvainojos, bet vai jūs varētu lūdzu izbeigt?» – par ko te jāatvainojas? «Vai es kaut ko nepareizi izdarīju?» uzmanību pārvirza no varmākas rīcības uz upuri. Nevajag arī draudēt, jo pretī var saņemt agresīvu atbildes reakciju. Nevajag iesaistīties diskusijās ar gariem paskaidrojumiem, kāpēc notiekošais ir vai nav pieņemams. Nevajag arī jokot par notikušo – kāpēc nopietnu robežu pārkāpšanu pārvērst par joku? Bet emociju uzplūdā izsprucis «Tu esi preteklis!» var visu vēl vairāk saasināt un izsaukt lieku agresiju.
Bet ko tad darīt? Protams, vispirms novilkt savas robežas: «Es nevēlos, ka tu tā dari!» Ja tas nepalīdz un viss turpinās, jācenšas piefiksēt seksuālo uzmākšanos – iespējams, vajadzēs pierādījumus. Turklāt tas arī pašai ļaus noticēt, ka tās nav fantāzijas. Var veidot dienasgrāmatu kā kalendāru, ierakstot, kas katrā konkrētajā datumā notika, kas to darīja, vai bija liecinieki un tuvumā kameras, kas varētu fiksēt notikušo. Ir jāatrod arī kāds uzticams cilvēks, kam par notiekošo pastāstīt – noderēs gan skats no malas, gan atbalsts, gan liecība par šādu sarunu. Nevēlamu saraksti vērts saglabāt telefonā, e-pastā vai datu mākonī. Gadījumā, ja pāridarītājam ir iespēja izdzēst informāciju upura telefonā vai citādi kontrolēt tajā saglabāto saturu, saraksti var saglabāt kā ekrānšāviņu vai pārfotografēt ar citu telefonu, pēc tam saglabājot attēlus datu mākonī vai nosūtot sev e-pastā. Noteiktos gadījumos nevēlamu situāciju var pat pārtraukt, uzsākot filmēt ar telefonu. Tomēr, iesniedzot šos pierādījumus tiesā, jāuzmanās, lai tie nepārkāpj personas datu apstrādes noteikumus.
«Piedod, nebiju tā domājis!»
Ir, protams, situācijas, kad par seksuālo uzmākšanos tiek melots. Motivācija var būt dažāda – sākot ar vēlmi pēc uzmanības, beidzot ar atriebību. Ja šie meli atklājas, arī par to ir paredzēts sods.
Kā vīrietim, kurš vēlas izrādīt sievietei uzmanību, neiebrist seksuālās uzmākšanās teritorijā? «Jārēķinās, ka pat sākotnēji patīkama komunikācija kādā brīdī var kļūt nepatīkama. Un tad ir labi, ja cilvēks, kuram tā kļuvusi nepatīkama, uz to arī norāda. Piemēram: tas, ko tu pateici, pārkāpa manas robežas, lūdzu, vairs tā nedari! Tad otrs, kurš kaut ko neveikli pateicis, var pateikt: piedod, nebiju tā domājis! Un saspringums beidzas,» skaidro Anete Ilves.
«Tas atkarīgs no daudzām niansēm – vai vīrietis ir precējies vai neprecējies, kādās attiecībās ir ar sievieti, vai viņi ir viena līmeņa kolēģi, vai starp viņiem valda padotā un augstākstāvošā attiecības un vēl citām,» vērtē Artūrs Utināns. Piemēram, ja pasniedzējs vēlas flirtēt ar studenti, iespējams, jāpiebremzē. Vīrieši, kas tomēr atļaujas flirtu uz uzmākšanās robežas, nereti paļaujas uz dažādiem mītiem, piemēram: kad sieviete saka nē, viņa patiesībā saka jā. Taču viena muļķīga lēmuma dēļ var gan piedzīvot kaunu un zaudēt reputāciju, gan nonākt līdz apsūdzībai tiesā. Kopš pagājušā gada par seksuālo uzmākšanos var noteikt administratīvo sodu.
Cik bieži sievietes Eiropā saskaras ar seksuālu uzmākšanos?
2014. gadā Eiropas Pamattiesību aģentūra (FRA) veikusi plašāku pētījumu ES valstīs. Atklājies, ka vidēji 55 % ES sieviešu vecumā no 18 līdz 74 gadiem vismaz vienu reizi dzīvē ir saskārušās ar seksuālu uzmākšanos. Latvijā – 47 %.
Kopš pagājušā gada – reāls sods
Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11. pantā paredz: «Par seksuālu uzmākšanos, tas ir, personai nevēlamu seksuāla rakstura fizisku, mutvārdu vai rakstveida darbību, kas vērsta uz personas cieņas aizskaršanu un kas nostādījusi to iebiedējošos, naidīgos, pazemojošos, degradējošos vai aizskarošos apstākļos, piemēro naudas sodu līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.» (Pašlaik tas būtu ap 700 eiro.)
Taču jāatceras, ka seksuāla uzmākšanās nav izvarošana vai seksuāla vardarbība! Tad paredzēti pavisam citi sodi.
Vairāk meklē: tiesibsargs.lv/resource/izpete-seksualas-uzmaksanas-tematika/.
Kas var kļūt par seksuālās uzmākšanās upuri?
Ikviens – gan vīrieši, gan sievietes. Tomēr visvairāk riskam pakļautas sievietes, personas ar invaliditāti, LGTBIQ+ kopienai piederīgie, gados jauni cilvēki, sievietes augstos amatos, ārvalstu studenti, studentu asociāciju dalībnieki.
Kā mēdz izpausties seksuāla uzmākšanās?
Vārdos: nepatīkami seksuāla rakstura komentāri vai joki; nepatīkami seksuāla rakstura piedāvājumi vai uzmākšanās, tostarp digitālajā vidē; solījumi kaut ko dot apmaiņā pret seksuāliem pakalpojumiem; uzbāzīgi jautājumi par cilvēka privāto un seksuālo dzīvi un personīgās seksuālās dzīves apspriešana; nepatīkamas seksuāla rakstura publikācijas vai saziņa sociālajos tīklos.
Neverbāli: skatīšanās, vērošana vai pētīšana ar intuitīvi nojaušamu seksuālu zemtekstu; seksuāla rakstura attēlu, plakātu vai fotogrāfiju rādīšana vai sūtīšana digitālajā vidē; seksuāli žesti; dzimumakta imitēšana.
Fiziski: nevēlami pieskārieni (intīmo ķermeņa vietu aptaustīšana), apskāvieni, masēšana vai skūpstīšana; pieskārieni zem drēbēm; cieša pienākšana klāt, liedzot atkāpties vai izvairīties, samazinot fizisko distanci.
Kur meklēt palīdzību?
Ja seksuālā uzmākšanās notikusi darbavietā – pie personāldaļas darbinieka, vadītāja vai darba devēja; ja mācību iestādē – pie tās vadības vai Ētikas komisijā. Var tikt iesaistīta arī Valsts policija.
Centrs Marta: 67378539; [email protected].
Krīžu un konsultāciju centrs Skalbes: diennakts tālrunis: 67222922; 27722292.
Vienotais bezmaksas krīžu tālrunis psihoemocionālā atbalsta sniegšanai pieaugušajiem: 116123.
Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis: 116111.
Tālrunis noziegumos cietušajiem: 116006.
Ja cietusi tava meita, māsa, draudzene, kolēģe…
Ko teikt un ko neteikt cilvēkam, kas piedzīvojis seksuālu uzmākšanos? Svarīgākais ir būt iejūtīgai un saprotošai un ļaut justies droši.
Ko drīkst un vajag teikt? Tā nav tava vaina. Tu neesi viena. Man rūp, kā tu jūties. Man ļoti žēl, ka tev tas bija jāpiedzīvo. Tas, kas notika, ir nepareizi, un tu to neesi pelnījusi. Ja vēlies runāt vai vienkārši kādu blakus, es esmu šeit. Tas, kā tu jūties, ir saprotami. Ko es varu darīt, lai tevi atbalstītu? Vai vēlies, lai palīdzu sazināties ar kādu, kas var sniegt profesionālu atbalstu? Tu vari uz mani paļauties, lai ko tu nolemtu.
Nejautā: Kas tev bija uzvilkts mugurā? Kādēļ tu vienkārši negāji prom? Kādēļ tu neko neteici pretī? Tu ar viņu koķetēji?
Nenoliedz un neapšaubi! Tas taču nebija nekas tāds. Vienkārši nedomā par to! Piedod un aizmirsti. Gan jau viņš tā nemaz negribēja. Visi kādreiz to piedzīvo. Tev nešķiet, ka tu pārspīlē? Varbūt viņam vienkārši bija slikta diena? Tu to uztver pārāk nopietni!
Neaicini klusēt! Tu no mušas uzpūt ziloni. Tu tiešām gribi sabojāt viņa karjeru? Tu esi pārliecināta, ka vēlies ziņot? Tas var radīt problēmas.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par diskusiju un problēmrakstu cikla «Sievietes izaicinājumi» saturu atbild Žurnāls Santa.
