Krievu drons ietriecies dzīvojamajā ēkā Polijā. Latvijā draudi nav konstatēti, apgalvo Siliņa

Polijas mediji šorīt ziņoja, ka Krievijas drons trāpījis dzīvojamajā ēkā Ļubļinas apgabalā. Polsat News ziņo, ka ir bojāts mājas jumts un autostāvvieta, taču neviens nav cietis. «Krievijas drona atliekas Viriki Vološas pilsētā uzkrita uz dzīvojamās ēkas,» Polsat News sacīja vietējais policijas inspektors.  

«Iedzīvotāji dzirdēja sprādzienu un redzēja arī Polijas iznīcinātājus.

Situācija ir diezgan sarežģīta un satraucoša; iedzīvotāju vidū valda patiešām lielas bažas,» vietējiem medijiem stāstīja pilsētas mērs Mariušs Zanko. Ļubļinas apgabals atrodas Polijas austrumos un robežojas ar Baltkrieviju un Ukrainu.

🇵🇱🇷🇺🇺🇦
❗️Dom w miejscowości Wyryki w powiecie włodawskim, na który spadły szczątki prawdopodobnie rosyjskiego drona.

Źródło: Nowy Tydzień pic.twitter.com/9Xfn4vcLHB

— WarNewsPL (@WarNewsPL1) September 10, 2025

Šorī tLatvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma premjerministre Evika Siliņa sacīja, ka sazinoties ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieri Kasparu Pudānu, viņa noskaidroja, ka Latvijai patlaban nav šādu draudu. Pēc pērnā gada incidenta, kad Latvijā bija nogāzies drons, ir daudz darīts drošības stiprināšanai, uzsvēra premjere. Toreiz arī gūtas mācības par to, ka uz robežas jāizvieto mobilās vienības, jāstiprina detektēšana, kas arī noticis, stāstīja Siliņa, piebilstot, ka notiek regulāra informācijas apmaiņa starp valstīm.

Informācija par Poliju:
• Krievija un Baltkrievija rīko militārās mācības «Zapad»
• Drošības apsvērumu dēļ Polija slēdza savu robežu ar Baltkrieviju
• Vairāki Krievijas droni ielidoja Polijas gaisa telpā.
• Polijas un NATO spēki tos notrieca
• Atlūzas ir nokritušas aptuveni…

— Jānis Dombrava (@janisdombrava) September 10, 2025

Tomēr pagaidām «pilnas, pilnas aizsardzības» vēl nav, atzina politiķe, uzsverot, ka drošības stiprināšanai ir pasūtītas papildu gaisa aizsardzības spējas. Siliņas ieskatā uz robežas izvietotās vienības tagad pastiprina reaģēšanas spējas, un būtiska ir arī sadarbība ar lidostām un citiem gaisa telpā strādājošajiem, lai vajadzības gadījumā ļoti ātri slēgtu gaisa telpu.

Siliņa atzina, ka Latvija saņēmusi vēsti, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija plāno samazināt finansējumu, tostarp Latvijas aizsardzībai, bet lēmumu pieņems ASV Kongress.

«Esam ilgstoši saziņā ar Kongresu, un galējais lēmums nav pieņemts,»

uzsvēra premjere, uzsverot, ka Latvija pati dara visu nepieciešamo, lai stiprinātu savu drošību.

Tagad tiek gatavots piedāvājums SAFE instrumenta saņemšanai, kur Latvijai varētu būt pieejami 5,6 miljardi eiro. Tas, kā skaidroja Siliņa, dod iespēju Latvijai iegādāties nepieciešamās aizsardzības spējas. Siliņas ieskatā Latvijai ir labas iespējas saņemt finansējumu, gan atzīstot, ka tas ir ilgtermiņa aizdevums, kas būtu labs atspaids dažādiem incidentiem.

Kā ziņots, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns uzsvēris, ka Latvijas austrumos pastāvīgā dežūrā atrodas pretgaisa aizsardzības vienības, lai identificētu un notriektu agresorvalsts dronus, ja tādi parādītos Latvijas gaisa telpā.

Aizvadītā nakts Polijā apliecina, ka sadarbības algoritmi ar NATO gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātājiem ir efektīvi, vērtē Pudāns. Kā ziņots, Polijas bruņotie spēki naktī notriekuši mērķus, kas bija pārkāpuši valsts gaisa robežu, pavēstīja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

«Notiek operācija, kas saistīta ar vairākiem Polijas gaisa robežas pārkāpumiem. Pret objektiem armija ir izmantojusi ieročus. Es pastāvīgi sazinos ar prezidentu un aizsardzības ministru. Saņēmu ziņojumu tieši no operācijas komandiera,» platformā X pauda Tusks.

Last night the Polish airspace was violated by a huge number of Russian drones. Those drones that posed a direct threat were shot down. I am in constant communication with the Secretary General of NATO and our allies.

— Donald Tusk (@donaldtusk) September 10, 2025

Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs trešdien paziņoja, ka lidmašīnas, kas mobilizētas, reaģējot uz atkārtotiem valsts gaisa telpas pārkāpumiem Krievijas uzbrukuma Ukrainai laikā, ir atklājušas uguni uz «naidīgiem objektiem».

«Lidmašīnas ir izmantojušas ieročus pret naidīgiem objektiem,» sociālajos medijos paziņoja Kosiņaks-Kamišs, piebilstot: «Mēs pastāvīgi sazināmies ar NATO vadību.»

Polijai atbalstu izteicis arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkevičs. «Pilnībā atbalstu un solidarizējos ar mūsu poļu draugiem un sabiedrotajiem saistībā ar Krievijas bezpilota lidaparātu iebrukumu Polijā. Tā ir skaidra liecība, ka Krievijas agresija Ukrainā mūs ietekmē tieši un ir jāveic atbilstoši pasākumi. Sabiedrotie strādā un viņiem vajadzētu strādāt kopā,» uzsver prezidents. 

Full support and solidarity with our Polish friends and allies over the incursion of Russian drones in Poland. Clear testimony that Russian aggression in Ukraine affects us directly and appropriate measures must be taken. Allies are and should be working together. @NawrockiKn

— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) September 10, 2025

Ukrainas monitoringa kanāli iepriekš ziņoja, ka vairāki Krievijas bezpilota lidaparāti ielidojuši Polijā caur Rietumukrainu.

Polijas bruņotie spēki paziņoja, ka tā un NATO sabiedrotie ir pacēluši gaisā lidmašīnas un nostādījuši pilnā gatavībā sauszemes pretgaisa aizsardzības spēkus.