Tomēr šos plānus izjauca Krievijas iebrukums kaimiņvalstī Ukrainā, kas autobūves nozarē izraisīja vēl lielāku krīzi, kuru būs daudz grūtāk atrisināt. Savās atziņās par situāciju dalās autobūves eksperts un autodetaļu kompānijas «carVertical» komunikācijas vadītājs Matas Buzelis.
Traucētas piegādes ķēdes
Autobūves nozares eksperts Buzelis norāda, ka, lai gan Krievijas jauno automobiļu tirgus nav lielākais pasaulē, tam ir nozīmīga loma automobiļu piegādes ķēdē.
Krievija eksportē vērtīgas autobūves nozares komponentes. Piemēram, Vācija paļaujas uz Krievijas titānu, dzelzi un palādiju. Turklāt, 2021. gadā iegūstot 108 miljonus tonnu dzelzsrūdas, Krievija ir piektā lielākā dzelzsrūdas ražotāja pasaulē, kas apgādā Eiropas tērauda ražotājus, kuriem tagad, savukārt, nākas saskarties ar augstākām cenām un iespējamām grūtībām iegūt metālu citur.
Krievijas iebrukums ir ietekmējis arī autobūves nozari Ukrainā. Piemēram, Vācijas autoražotāji «BMW» un «Volkswagen» sadarbojas ar lielu Ukrainas uzņēmumu, kas piegādā kabeļu apvalkus. Turklāt Ukraina ir pasaulē trešais lielākais niķeļa un alumīnija ražotājs, kas abi ir ļoti nozīmīgi resursi akumulatoru un EV komponentu jomā.
Un, visbeidzot, Ukraina saražo gandrīz 70% no pasaulē izmantotās neona gāzes, kas nepieciešama tādu komponentu ražošanā kā mikroshēmas, kuras jau tā ir deficīts.
Sarežģītāk tikt pie laba lietota auto
Lietota transportlīdzekļa iegāde 2021. gadā jau bija sarežģīta un dārga, un, raugoties uz šī brīža situāciju, 2022. gadā šis process būs vēl komplicētāks. Kamēr lietotu automobiļu tirgus turpina augt, lietotu automobiļu tirgotāji saskaras ar transportlīdzekļu trūkumu.
Viens no galvenajiem pašreizējās situācijas iemesliem ir krīze jauno automobiļu tirgū. Ražotāji sāk ierobežot transportlīdzekļu ražošanu, lai ražošanas apjomi saglabātos zemāki, bet stabilāki. Šīs izmaiņas jaunu transportlīdzekļu ražošanā palēnina automobiļu ieplūšanu lietoto automobiļu tirgū. Tādējādi automobiļu īpašnieki atliek savu transportlīdzekļu pārdošanu vai nemaz neizvēlas pārdot savus automobiļus.
«Tie, kas interesējas par lietotu auto iegādi, šobrīd savu izvēli izdara ierobežotākajā un arī dārgākajā lietoto transportlīdzekļu tirgus piedāvājumā. Tomēr ierobežotais lietotu automobiļu piedāvājums nenozīmē, ka pircējiem būtu jāatsakās no procedūrām, kas pasargā viņus no apkrāpšanas. Tieši pretēji – pircējiem vajadzētu pārbaudīt katra lietotā transportlīdzekļa vēsturi, jo izvēle ir ļoti ierobežota,» stāsta Buzelis.
Kā skaidro «carVertical» komunikāciju vadītājs, lietotu automašīnu tirgotāji mēdz iegādāties visu, ko vien var iegūt, mazāku uzmanību pievēršot automobiļa stāvoklim. Risks iegādāties lietotu automobili sliktā stāvoklī var būt daudz augstāks, nekā tas bija, piemēram, pirms gada vai diviem.
Neprognozējamas lietotu automobiļu cenas
2021. gadā lietotu automobiļu cenas jau bija sasniegušas visu laiku augstāko līmeni. Lai gan cenas stabilizējās un gada beigās pat sāka kristies, Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis vēl nebijušu situāciju Austrumeiropas lietoto transportlīdzekļu tirgū.
Gadiem ilgi lietotu automobiļu pircēji no Ukrainas ir devušies uz Poliju, Lietuvu, Slovākiju un Ungāriju. Lai gan pēc jaunākiem automobiļiem šo valstu iekšējos tirgos pieprasījums bija lielāks, ukraiņi vairumā mēdza iegādāties automašīnas, kas bija vairāk nekā desmit gadus vecas, jo īpaši ar degvielu taupošiem, bet «videi nedraudzīgiem» dīzeļdzinējiem.
No otras puses, mazāka klientu plūsma mainīs lietotu transportlīdzekļu tirgu Ukrainas kaimiņvalstīs. Paredzams, ka vecāku automobiļu cenas kritīsies, jo tirgotāji centīsies mazināt zaudējumus, pielāgojoties pašreizējai situācijai.
Degvielas cenu ietekme
Degvielas cenas daudzās Eiropas valstīs ir pārsniegušas kritisko 2 eiro par litru atzīmi, rosinot interesi par iespējām mainīt ikdienas paradumus.
«Degvielas cenu kāpums dažiem autovadītājiem liks mazāk pārvietoties ar automobili.
Cilvēki var ierobežot ikgadējo nobraukumu, izvēloties sabiedrisko transportu vai citus alternatīvus transporta veidus.
Mazāks veikto kilometru skaits nozīmētu mazāk negadījumu, kas ļautu ietaupīt ekspluatācijas izmaksas,» saka eksperts.
Tas, savukārt, samazinātu transportlīdzekļu skaitu uz ceļiem, bet augstākas degvielas cenas arī palielinātu interesi par degvielu taupošiem transportlīdzekļiem.
Tas nozīmē, ka pircēji varētu vairāk interesēties par transportlīdzekļiem ar dīzeļdzinējiem, jo uz automaģistrālēm tie patērē pavisam citu degvielas daudzumu. Tomēr šī tendence būs vērojama tikai valstīs, kurās ar nodokļiem netiek aplikti transportlīdzekļi ar lielākām CO2 emisijām.
Degvielas cenu pieaugums mudinās cilvēkus investēt lietotos elektriskajos transportlīdzekļos. Neraugoties uz pieaugošajām enerģijas cenām, elektrisko automobiļu īpašnieku kopējās izmaksas joprojām ir zemākas, un tās ir iespējams samazināt vēl efektīvāk, ja uzlādei tiek izmantota saules enerģija. Tiek lēsts, ka uzlāde ar saules enerģiju ļautu ietaupīt 600–800 eiro gadā.