Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Bijušās Vācijas kancleres Angelas Merkeles izteikumi par Baltijas valstu un Polijas vainu Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu izsaukuši asu reakciju Varšavā un Baltijas valstīs. Merkele intervijā ungāru YouTube kanālam Partizan apgalvoja, ka viņa un Francijas prezidents Emanuels Makrons 2021.gadā vēlējušies tiešas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, bet Polijas un Baltijas valstu atteikšanās atbalstīt šo ideju veicinājusi diplomātisko saišu saraušanu starp Krieviju un Eiropas Savienību (ES). Tas savukārt vēlāk novedis pie Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā. Savukārt ārpolitikas eksperti uzskata pretēji – tieši Merkele bijusi tā, kura ar savu nostāju veicinājusi spriedzi starp Eiropu un Krieviju.
Jaunā Rīgas teātra direktors Alvis Hermanis atminējies kādu savdabīgu tikšanos ar bijušo Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Abi tikušies Zalcburgas operfestivālā un saruna latviešu režisoram raisījusi pārdomas, kurā pusē ir nostājusies tā brīža kanclere.
«Kad Angelai Merkelei 2014. gada augustā personiski lūdzu (bija tāda izdevība Zalcburgas operfestivāla laikā, kopīgās pusdienās) aizlikt vārdu par NATO bataljona izvietošanu Baltijas valstīs (tikko krievu tanki bija iegājuši Donbasā),
viņas atbilde bija – nevar vis, jo tas lieki sanervozēs pūķinu un tādā garā,»
atminas Hermanis. «Pēc gada viņa atvēra ES robežas un deva zaļo gaismu Eiropas «dīvainajai nāvei»,» viņš turpina.
Līdzīgā stāstā dalījies arī Lietuvas bijušais ārlietu ministrs, kurš savā Facebook profilā pastāstījis, ka Merkele bijusi tā, kura veicinājusi Krievijas iebrukumu Gruzijā 2008. gadā un iebrukumu Ukrainā vēlāk. «Atceros saspīlējumu 2008. gada NATO samitā. Togad sabiedrotie nespēja panākt vienošanos par Ukrainas un Gruzijas Dalības rīcības plāna pieņemšanai. Es uzsveru – nevis dalība, bet gan birokrātiskais plāns, lai palīdzētu viņai sagatavoties dalībai. Sanāksmē bija pārtraukums un tur Merkele ilgi un asi strīdējās ar prezidentu Džordžu Bušu. Viņš bija «par», tāpat kā, starp citu, Baltijas valstis, Rumānija, Polija. Merkele bija kategoriski «pret». Viņas galvenais arguments bija tas, ka tas provocēs Krieviju,» raksta Linas Linkevičus.
«Krievija toreiz tika provocēta, jo mēs nepieņēmām šo plānu, un dažus mēnešus vēlāk tā okupēja 20% Gruzijas teritorijas. Krievija juta brīvību savai rīcībai, it kā būtu saņēmusi atļauju sakopt «savu pagalmu», kā tā bija iedomājusies. Tas bija viens no daudzajiem modinātājzvaniem, ko Rietumi vienkārši ignorēja.»
«Mēs toreiz apgalvojām, ka nekāds dialogs nemainīs Krieviju. Krievi izmanto dialogu kā «dūmu aizkaru», lai neko nemainītu un radītu sarunu ilūziju. Bija nepieciešams veikt stingrākus pasākumus, taču bailes no «provokācijām» un izmisīgā dialoga dēļ, kas neveda nekur, tas nebija iespējams.
Vācijas nostāja bija izšķiroša visas Eiropas pozīcijas noteikšanā,»
uzver bijušas Lietuvas ārlietu ministrs.
