Rīga -1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Viņš pauda pārliecību, ka Zviedrijas un Latvijas regulāra tikšanās ir svarīga, lai apliecinātu savu draudzību un skatītos uz sadarbības iespējām nākotnē.
Patlaban Zviedrija kopā ar Somiju ir ceļā uz NATO, un Latvija no pirmās dienas šādu pievienošanos ir atbalstījusi. Kariņš cer, ka atlikušās divas no 30 NATO valstīm arī atbalstīs šo valstu pievienošanos NATO.
Kariņš norādīja, ka Latvijas un Zviedrijas sadarbība un savstarpējās attiecības vērtējamas kā «izcili labas, tomēr vienmēr iespējams kaut ko uzlabot». Ministru prezidents sacīja, ka abām valstīm ir labas ekonomiskās attiecības, tomēr ir iespējams uzlabot sadarbību enerģētika jomā, tostarp arī elektrosavienojumu starp valstīm un sadarbību vēja parku jomā.
Vienlaikus ministri tikšanās laikā secināja, ka Zviedrijai tāpat kā Latvijai ir aktuāls transporta jautājums, domājot, kā atjaunot prāmja satiksmi starp Stokholmu un Rīgu.
Tāpat pārrunātas militārās industrijas sadarbības iespējas, un Kariņš norādīja, ka Latvijas bruņotie spēki jau izmanto vairākas zviedru sistēmas, tomēr pastāv plašas sadarbības attīstības iespējas.
Kristersons preses konferencē norādīja, ka pieteikumi NATO gan Zviedrijai, gan Somijai ir bijuši svarīgi un Zviedrija novērtē tūlītējo un visaptverošo Latvijas atbalstu pieteikumam.
«Šobrīd jādomā par aizsardzību diezgan sērīgā noskaņā, jo mums jāpiemin mūsu draugi Ukrainā, un iemesli, kāpēc jāpadziļina sadarbība, ir nepatīkami,» pauda Kristersons.
Viņš pauda cerību, ka pēc iespējas ātrāk izdosies noslēgt pievienošanās procesu NATO. «Zviedrijai, Somijai un Turcijai ir trīspusējs līgums, kas tiek aktīvi īstenots, ko arī apliecina Turcija. Vai nu ratifikācija tiks pabeigta pirms vēlēšanām Turcijā, kas būtu visizdevīgāk gan Zviedrijai, gan NATO, vai arī ratifikācija tiks atlikta, bet tas ir Turcijas lēmums, ko nevaru ietekmēt, tomēr darām visu, ko esam solījuši, lai mūsu dalība NATO tiktu apstiprināta,» sacīja Kristersons.
«Redzam iespējas Baltijas jūras reģionam kļūt par vienotas militārās alianses daļu, un tagad ir pēdējais brīdis Zviedrijai un Somijai kļūt par NATO daļu. Ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kā arī tas, ko Krievija dara Ukrainā, ir divi ļoti skaidri iemesli, kāpēc Zviedrijai un Somijai ir nepieciešams iestāties aliansē,» komentējot Baltijas valstu ieguvumu no Zviedrijas un Somijas iestāšanās NATO, sacīja Kristersons.
Vienlaikus Zviedrijas premjerministrs norādīja, ka abi ministru prezidenti tikšanās laikā turpināja sarunu par Eiropas reakciju gan īstermiņā, gan ilgtermiņā attiecībā uz konkurētspējas veicināšanu.
«Ir jāmazina riski Eiropas uzņēmumiem nonākt nelabvēlīgākā situācijā, un vissvarīgāk šobrīd ir skatīties ilgtermiņā un palielināt Eiropas konkurētspēju, kā arī īstenot pasākumus, kas veicinātu sekmīgu uzņēmumu darbību ilgtermiņā,» sacīja Zviedrijas premjerministrs.
