9–14 nedēļas
Šajā periodā bērniņš mammas vēderā aug un attīstās ļoti strauji, un, lai gan mazuļa kustības vēl nav jūtamas, viņš aktīvi kustas, staipās un grozās. Topošā māmiņa vēl aizvien var saskarties ar toksikozi, miegainību un nogurumu. Laikā no 11. līdz 13. grūtniecības nedēļai un 6 dienām ir jāveic pirmā trimestra ģenētiskais skrīnings. Tā ir pirmā lielā ultrasonogrāfija, kuras laikā topošie vecāki pirmo reizi var ieraudzīt, kā izskatās un kustas viņu mazulis.
AUGLIS
9. nedēļa
No devītās nedēļas embrionālais periods ir beidzies, un sākas fetālais periods, kas ilgst līdz pat dzemdībām. Auglim šajā laikā izzūd astes piedēklis, žaunu loki. Sāk veidoties acu, deguna un mutes aizmetņi. Norit aktīva galvas smadzeņu attīstība. Sāk veidoties bronhu aizmetņi. Turpinās gan kāju, gan roku attīstība, auglis tās jau sāk kustināt. Strauji norit iekšējo orgānu attīstība. Augļa garums ir 20–30 mm, svars – aptuveni 4 grami.
Citi lasa
10. nedēļa
Auglis jau ir krietni paaudzies un ir apmēram 3,5 cm garš, bērniņš turpina aktīvi kustēties. Attīstās žokļu kauli, kuros jau atrodas nākamie piena zobiņi. Sirsniņa ir pilnībā noformējusies, tā sitas aptuveni 180 reižu minūtē. Sāk veidoties ārējie dzimumorgāni.
11. nedēļa
Turpinās augļa strauja augšana un attīstība. Galva joprojām ir neproporcionāli liela un veido vienu trešo daļu visa garuma, bet ķermenis turpina strauji augt un taisnoties. Kauli ar katru dienu kļūst stiprāki. Attīstās iekšējie orgāni, sāk strādāt nieres, kas izvada urīnu, kurš papildina augļūdens šķidrumu. Mazuļa pirksti turpina atdalīties cits no cita, veidojas tveršanas reflekss. Attīstās un strādā mutes muskulatūra, mazulis var atvērt un aizvērt mutīti, kā arī kustināt lūpas. Veidojas balss saites. Auglis ir apmēram 4,5 cm garš, sver aptuveni 8 gramus un jau ir sasniedzis plūmes lielumu.
12. nedēļa
Auglis turpina strauji attīstīties. Visi orgāni, muskuļi, locekļi un kauli ir noformējušies. Turpina attīstīties centrālā nervu sistēma. No šī brīža bērniņam tikai ir jāturpina augt un nobriest. Rociņas izskatās normāla garuma, kājas gan vēl ir saīsinātas. Mazuļa kustības vēl nav jūtamas, lai gan viņš staipās, žāvājas, grozās. Augļa garums ir apmēram 6 cm, svars aptuveni 13 gramu. Bērniņš ir vistas olas lielumā.
13. nedēļa
Sāk darboties aknas un aizkuņģa dziedzeris, kas sāk izstrādāt insulīnu. Olnīcas vai sēklinieki ir pilnībā attīstījušies, formējas ārējie dzimumorgāni, tomēr šajā laikā ultrasonogrāfijas speciālisti vēl nesteidzas paziņot gaidāmā mazuļa dzimumu. Ir noformējies arī mazuļa pirkstu unikālais zīmējums jeb pirkstu nospiedumi. Auglis ir 7,5 cm garš, sver 20–25 gramu.
14. nedēļa
Ar šo grūtniecības nedēļu sākas otrais grūtniecības trimestris.
Mazulis turpina augt un attīstīties un biežāk dod par sevi ziņu. Auglis ir 9–10 cm garš un sver 35–45 gramus. Viņa ķermeni viscaur klāj matiņi jeb lanugo.
Topošā māmiņa
- Vēl joprojām var būt izteikta toksikoze, miegainība, nogurums (lielākajai daļai grūtnieču šīs nepatīkamās sajūtas izzūd līdz 18. grūtniecības nedēļai). Lai novērstu sliktu dūšu, rītu vari sākt, apēdot maizes grauzdiņu. Neturi kuņģi tukšu, ēd mazas porcijas un ievēro biežas ēdienreizes!
- Tava dzemde ar katru grūtniecības nedēļu kļūst lielāka. Turpmāk katru mēnesi tavs aprūpes speciālists veiks dzemdes augstuma un vēdera apkārtmēra mērījumus, lai sekotu līdzi grūtniecības attīstībai. Dzemdes izplešanās var veicināt biežāku urināciju.
- Bieži šajā grūtniecības laikā var parādīties kandidoze (piena sēnīte), kas var izraisīt dzimumorgānu niezi, palielinātu jutīgumu un sāpīgumu maksts rajonā, var veidoties balti biezpienveida izdalījumi, kā arī var būt dedzinoša sajūta makstī. Par ārstēšanas taktiku sazinies ar savu grūtniecības aprūpes veicēju!
- Šajā periodā hormonu ietekmē var parādīties tumši plankumi uz sejas un kakla, kā arī tumša līnija no nabas līdz kaunuma kaulam (t. s. linea nigra). Par šīm ādas izmaiņām nav jāsatraucas.
- Jau pirmā grūtniecības trimestra sākumā daudzām topošajām māmiņām mēdz pazemināties asinsspiediens (tas var sasniegt rādītājus no 90/60). Arī par šo jautājumu jāaprunājas ar grūtniecības aprūpes speciālistu.
- Grūtniecības laikā vidēji par 40–50 % palielinās cirkulējošo asiņu daudzums, kas sāk palielināties jau 6.–10. grūtniecības nedēļā, maksimumu sasniedzot 32. grūtniecības nedēļā.
Kas obligāti jāizdara?
- Ja vēl neesi paspējusi stāties grūtniecības uzskaitē, to var pagūt izdarīt līdz 12. grūtniecības nedēļai, lai būtu iespēja doties dekrēta atvaļinājumā no 30. grūtniecības nedēļas. Ja uzskaitē stājas vēlāk par 12. grūtniecības nedēļu, dekrēta atvaļinājums pienākas no 32. grūtniecības nedēļas.
- No 11. līdz 13. grūtniecības nedēļai un 6 dienām ir jāveic pirmā trimestra ģenētiskais skrīnings, lai noteiktu, vai gaidāmajam mazulim nav paaugstināts risks uz kādu no iedzimtajām patoloģijām. Šī pārbaude ir valsts apmaksāta.
- Ja kādu iemeslu dēļ (piemēram, esi vēlāk stājusies grūtniecības uzskaitē) neesi paguvusi veikt pirmo ģenētisko skrīningu vai tas nav pārliecinošs, vēl ir iespēja veikt otro ģenētisko skrīningu (laikā no 15. līdz 20. grūtniecības nedēļai un 6 dienām). Šīs skrīnings gan nav tik precīzs kā pirmais ģenētiskais skrīnings. Atceries, ja ir veikts pirmais ģenētiskais skrīnings, nav nepieciešams veikt otro!
- No ģimenes ārsta vēlams iegūt izrakstu par savu vispārējo veselības stāvokli un slimību vēsturi, kuru nodot grūtniecības aprūpes speciālistam.
- Piedomā par pilnvērtīgu un veselīgu uzturu. Lieto produktus, kas satur vairāk dzelzs, kalcija, joda, citas vērtīgas minerālvielas un vitamīnus. Neaizmirsti par pietiekamu šķidruma uzņemšanu!
Dūla Evija Ridūze-Skujiņa iesaka
«Šajā periodā ultrasonogrāfijas laikā tu pirmo reizi ieraudzīsi savu mazuli. Ja iespējams, ņem līdzi savu partneri, lai arī viņam ir iespēja redzēt mazo cilvēciņu. Bieži pirmā ultrasonogrāfija ir atskaites punkts, kas liek saprast un noticēt, ka tas patiesi notiek ar jums un jums būs bērniņš. Iesaku palūgt speciālistam izdrukāt bērniņa pirmo fotogrāfiju. Tā būs lieliska atmiņa uz mūžu.
Pirmais bioķīmiskais un ultrasonogrāfiskais skrīnings
Pirmā trimestra ģenētiskā skrīninga galvenais mērķis ir pārbaudīt gaidāmā bērniņa attīstību un laikus diagnosticēt iespējamās ģenētiskās slimības. Ģenētisko skrīningu veic trim ģenētiskajām slimībām: 13. hromosomas trisomijai jeb Patau sindromam, 18. hromosomas trisomijai jeb Edvarda sindromam un 21. hromosomas trisomijai jeb Dauna sindromam.
Pirmā pārbaude ir ultrasonogrāfiskais izmeklējums: divi svarīgākie ultrasonogrāfijas mērījumi ir kakla krokas biezums un mazuļa garums (mērot no galviņas līdz dupsim); tiek pārbaudīti citi svarīgi rādītāji, kas vēsta par mazuļa veselību un attīstību.
Pēc ultrasonogrāfijas izmeklējuma seko ģenētiskā skrīninga asinsanalīzes (tās jānodod divu dienu laikā pēc ultrasonogrāfijas), kurās tiek veikta hormonu – β-hCG un PAPP-A – pārbaude. Laboratorijā nosaka hormonu daudzumu asinīs un ultrasonogrāfijas mērījumus ievada speciālā programmā, kas aprēķina ģenētisko slimību riskus.
Ģenētiskie riski nenozīmē, ka bērniņam ir kāda slimība. Skrīnings parāda to, cik liela ir to varbūtība. Jebkuram paaugstināta riska aprēķinam grūtniecības aprūpes speciālists izveidos individuālu tālāko izmeklējumu plānu, piemeklējot piemērotāko metodi atkarībā no grūtniecības laika. Par augstu risku uzskatāms rādītājs 1 pret 50. Šādos gadījumos topošajai mammai piedāvā ģenētiķa konsultāciju.
Ģenētiķis vai aprūpes speciālists augsta riska gadījumā var rekomendēt veikt NIPT testu. Tas ir uz mātes asins parauga bāzēts ģenētisks prenatāls skrīnings, kas nosaka biežāk sastopamās augļa hromosomālās anomālijas, kas var ietekmēt mazuļa veselību. Tas ir neinvazīvs, topošajai mātei un mazulim nekaitīgs, drošs skrīnings jau no 10. grūtniecības nedēļas. Testā tiek analizēta placentas brīvā DNS, kas cirkulē grūtnieces asinīs. NIPT testā tiek noteikts arī mazuļa dzimums.