Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Par», kas vēlēšanās startēja kopā ar «Latvijas attīstībai» (LA) apvienībā «Attīstībai/Par» (AP), nepārvarēja 5% barjeru, paliekot bez pārstāvniecības Saeimā.
Golubeva neveiksmi skaidroja ar to, ka partijai «ir ļoti prasīgs vēlētājs», turklāt daļu balsu «nocēla» ideoloģiski līdzīgais jaunais spēks – «Progresīvie».
Šādos apstākļos abas AP ietilpstošās partijas ir sākušas vērtēt, vai savstarpējo savienību turpināt, atzina Golubeva, pieļaujot, ka sadarbība var tikt šķirta, jo vēlēšanu kampaņas izskaņā starp abiem atzariem viņa jutusi krietni atšķirīgu izpratni par uzrunājamām sabiedrības grupām.
Vienlaikus Golubeva aizstāvēja partiju sadarbību arī apstākļos, kad viedokļi atsevišķos jautājumos atšķiras. Viņa skaidroja, ka liberālā niša Latvijā ir gana šaura, tāpēc sadarbība palīdz nodrošināt, lai liberālo vēlētāju balsis neizšķīst un šie strāvojumi ir pārstāvēti varā.
Kā uzsvēra Golubeva, «Par» un LA savienība devusi šādu iespēju valdošajā koalīcijā būt pārstāvētai liberālajai domai, kas aizvadītājos četros gados ļāvis «panākt ļoti daudz».
Aizvadītajās parlamenta vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza «Jaunā vienotība», kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība – 16, «Apvienotais saraksts» – 15, Nacionālā apvienība – 13, «Stabilitātei!» – 11, «Progresīvie» – 10, bet «Latvija pirmajā vietā» – deviņus mandātus.
Saeimas vēlēšanas izrādījās liktenīgas valdošās koalīcijas politiskajiem spēkiem «Attīstībai/Par!» un «Konservatīvajiem», kā arī krievvalodīgo elektorāta ilggadējai līderei «Saskaņai», kas nespēja pārvarēt 5% vēlēšanu barjeru un palika ārpus nākamā parlamenta sasaukuma.
