• FOTO: Igo, Lancmanis, Zatlers un citi diskutē par Mežotnes pils nākotni. Vai pils nonāks svešās rokās?

    Arhitektūra
    Estere Jansone
    17. aprīlis
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Didzis Grodzs
    Rādās, ka pavisam drīz noslēgsies Mežotnes pils izsolīšanas epopeja. Šobrīd kultūras darbinieki ir ieraudzījuši gaismu tuneļa galā un ir rasts risinājums, kas varētu apmierināt katru iesaistīto pusi.

    Vēl pirms dažām nedēļām VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) izsludināja nomas tiesību izsoli greznajam arhitektūras piemineklim – Mežotnes pilij. Nomas tiesību izsoles sākuma maksa bija 1441,42 eiro mēnesī. Papildu maksājumi ietver apsaimniekošanu, nekustamā īpašuma nodokli, apdrošināšanu un zemes nomu. Līguma darbības termiņš plānots 30 gadi. Iepriekš izsoles tika rīkotas vēl divas reizes, taču bez panākumiem.

    Jau doma vien, ka tik cēla un vēsturiska celtne varētu nonākt svešās rokās, kas ar to varētu rīkoties pēc saviem ieskatiem, uzdzina šermuļus ne vienam vien kultūras darbiniekam un vēsturiskā mantojuma aizstāvim.  Tāpēc Kultūras ministrija (KM) rosinājusi veidot darba grupu, kurā izvērtēt risinājumus tālākai Mežotnes pils izmantošanai.

    Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki atklātā vēstulē aicinājuši pils ansambli atstāt valsts īpašumā un attīstīt tajā muzeju. Vēstuli parakstījuši bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, mūziķis Igo, vēsturnieks Imants Lancmanis, Rundāles pils direktore Laura Lūse, Bauskas mērs Aivars Okmanis, Mazās Mežotnes pils īpašniece Regīna Deičmane, Bauskas muzeja Vēstures nodaļas vadītājs Raitis Ābelnieks un vēsturnieks Dainis Bruģis. 

    Cik maksās pils uzturēšana?

    Mežotnes pils pārveidošana par Rundāles pils muzeja filiāli varētu izmaksāt ap 300 000 eiro gadā, šādas aplēses izteica Mežotnes pils iniciatīvas grupas pārstāve, Mazās Mežotnes pils īpašniece un Pētera Vaska fonda vadītāja Regīna Deičmane. Ja patlaban pils uzturēšanai un apsaimniekošanai gadā tiek tērēti 100 000 eiro, tad pils pārveidošanai par Rundāles pils muzeja filiāli papildu būtu vajadzīgi 200 000 eiro, kas tiktu izlietoti kolekcijas atjaunošanai, izveidei un darbinieku atalgojumam.

    «Kopējās aplēses vienam gadam nav nemaz tikt lielas, salīdzinājumā ar citiem risinājumiem, kas ir sarežģītāki un dārgāki. Ja Mežotnes pili pievieno muzejam, nav jāveido atsevišķa muzeja struktūra. Tas ir valsts prestiža un labas pārvaldības jautājums. Mūsu valsts nav tik nabaga, lai to nevarētu atļauties,» domā Deičmane.

    Mežotnes pils iniciatīvas grupas pārstāve uzsvēra, ka pils ir restaurēta un atrodas ļoti labā stāvoklī, turklāt restaurācija veikta par nodokļu maksātāju naudu. Deičmanes ieskatā, «pilī mazliet ir jānoslauka putekļi» un tā var atvērt savas durvis apmeklētājiem. Viņa domā, ka ir visi priekšnoteikumi, lai pils kļūtu par muzeju.

    «Apvienojot vairākus iniciatīvas atbalstītājus grupā un diskutējot, mēs sapratām, ka valstij vislētākais, racionālākais un loģiskākais variants ir pievienot pili kā Rundāles pils muzeja filiāli. Tas nozīmē arī teritorijas attīstību, tūrismu, darba vietas. Par iniciatīvu iestājas arī iedzīvotāji, kuru atbalsts ir ievērojams,» sacīja Deičmane. Mežotnes pils komplekss ietver pili, administratīvo ēku, sporta zāli un citus teritorijas elementus. 

    FOTO: Mežotnes pils

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē