• Euribor likme, cik augstu kāpsi?

    Aktuāli
    Ilze Anna Vītola
    3. novembris, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock/Simo Vee
    Pēdējā gada laikā cilvēkam ar hipotekāro kredītu varētu būt radusies sajūta, ka Euribor likme ir saēdusies steroīdus un nu, tāda ņipra un apņēmības pilna, kāpj debesīs. Un, protams, rodas jautājums: vai un kad tas reiz beigsies? Skaidro eksperti: Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš un Swedbank mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

    Kas ir Euribor?

    Euribor ir aizdevuma procentu likme. Ikmēneša kredītmaksājumu veido pamatsumma un aizdevumu procentu likmes (gan mainīgā, gan nemainīgā procentu likmes daļa). Nemainīgo procentu likmi nosaka aizdevuma izsniegšanas brīdī, un visa aizdevuma atmaksas laikā tā tāda arī paliek – nemainīga. Mainīgā likme ir Euribor likme, un aizdevuma atmaksas laikā tā var gan palielināties, gan samazināties, un to nosaka Eiropas Centrālā banka (ECB). Latvijā ECB pārstāv Latvijas Banka, un likmju kāpums nav atkarīgs no komercbankām.

    Ja Euribor likme tiek paaugstināta, pieaug arī ikmēneša maksājums; ja tā samazinās – samazinās arī ikmēneša hipotekārais maksājums.

    Daudzās mājas ballītēs un draudzeņu sarunās pavīdējusi jauna tēma – Euribor likme, un tiek spriests, par kādu summu kuram šīs likmes ietekmē pieaudzis hipotekārā kredīta maksājuma apjoms. Laimīgs tas, kam pieaugums pavisam neliels, bet tad atkal rodas jautājums: kāpēc tāda netaisnība – vienam tas audzis dažu desmitu, bet citam varbūt pat vairāk nekā simt eiro apmērā? Un, protams, ir vēl citi būtiski jautājumi: cik ilgi šis turpināsies; vai likme var augt bezgalīgi; ko darīt, ja kredītmaksājums kļuvis tik liels, ka, savelkot jostu vēl ciešāk, rastos problēmas ar elpošanu? Mēģinām tikt skaidrībā!

    Kāpēc Euribor likme ir svārstīga?

    Euribor likme tiek paaugstināta vai samazināta, lai mazinātu inflācijas ietekmi uz ekonomiku.

    Kāda jēga no tā, ka pieaug Euribor likme, ja arī inflācija tik un tā saglabājas augsta?

    «ECB palielinātās bāzes likmes izraisa Euribor likmes pieaugumu un sadārdzina kredītmaksājumus. Tāds arī ir Inflācijas mazināšanas plāns – palielināt maksātspējīgās sabiedrības daļas izdevumus par kredītmaksājumiem, lai samazinātu šo līdzekļu tērēšanas iespējas patēriņa precēm. Papildus tam Euribor likmju celšana ietekmē arī termiņdepozītus, par kuriem bankas atsākušas maksāt procentmaksājumus, ja klients izvēlas noguldīt brīvos līdzekļus termiņdepozītā. Tādā veidā ECB cenšas mazināt patēriņu eirozonā un veicināt brīvo līdzekļu akumulēšanu uzkrājumos,» skaidro Jānis Krops. Savukārt Pēteris Strautiņš norāda: «Latvijā inflācija ir krietni samazinājusies. Pērn inflācijas pieaugums sasniedza 22 %, bet šāgada augustā tas bija nedaudz virs 5 %, un, domājams, septembrī tas būs zem 5 %, kas ir ļoti ievērojams samazinājums.

    Tiesa, tas ļoti, ļoti mazā mērā ir saistīts ar procentu likmju palielināšanu, jo inflāciju Latvijā noteica nevis iekšējie procesi, ekonomikas pārkāršana, bet gan importa izejvielu izmaksu kāpums – augstāko punktu tas sasniedza pirms apmēram gada.

    Tagad ražotāju cenas jau krīt, un patēriņa cenas var sekot ražotāju cenām. Jā, ir cenas, kas turpina pieaugt, bet ir arī atsevišķi cenu samazinājumi, un kopumā situācija stabilizējies. Turklāt kopš maija Latvijā sākušas pieaugt algas.»

     Kāpēc, pieaugot Euribor likmei, vienai mājsaimniecībai šis pieaugums ir tikai pārdesmit eiro, bet citai krietni vairāk?

    Mēneša maksājums pieaug atkarībā no aizdevuma apjoma. Aizdevumam, kas ir 100 tūkstoši eiro, procentu likmes pieaugums par 1 %, kas nešķiet sevišķi daudz, nozīmē maksājuma pieaugumu par aptuveni 50 eiro. Jāņem vērā, ka hipotekārie aizdevumi tikuši ņemti dažādos laikos, kā arī likmes pieaugums atkarīgs arī no izvēlētā perioda (3, 6 vai 12 mēnešu Euribor likme). Maksājumu pārskatīšana notiek noteiktā laika intervālā, un tad likmju kāpums atspoguļojas atkarībā no izvēlētā grafika.

    Ko darīt, ja kredīta sadārdzinājums ir tik liels, ka vairs nevaru atļauties to maksāt?

    Neatkarīgi no tā, ir vai nav pieaugušas Euribor likmes, ja ir kaut mazākās aizdomas par maksātspējas grūtībām (jebkādu iemeslu dēļ), laikus jāsazinās ar banku, lai atrastu iespējamos risinājumus. Bankas klientiem piedāvā gan kredītbrīvdienas (klients var samazināt kredītmaksājumu apjomu, uz laiku maksājot tikai procentmaksājumus, bet nemaksājot aizdevuma pamatsummas apmēru), gan iespēju izskatīt kredīta termiņa pagarinājumu. Te gan jāpatur prātā, ka ilgāks kredīta atmaksas periods nozīmē kopumā lielāku summu, kas vēlāk samaksāta procentmaksājumos.

    Vēl ir iespēja apvienot saistības, kas noder tiem klientiem, kam ir vairāki kredīti ar dažādām procentlikmēm.

    Cik ilgi, bieži un kādā apjomā vēl var turpināties Euribor likmes kāpums?

    Banku eksperti uzskata, ka šogad, iespējams, Euribor likme varētu tikt paaugstināta vēl vienu reizi, taču uzsver – tās ir tikai prognozes, kas var nepiepildīties. Tiek prognozēts, ka likmes varētu sākt samazināties ap gadumiju vai nākamā gada sākumā. «Euribor procentu likmes ir stabilizējušās un ļoti tuvu 4 %. 6 un 12 mēnešu likmes ir nedaudz virs 4 %, bet 3 mēnešu likme nedaudz zem 4 %,» saka Pēteris Strautiņš. «Garākajiem likmju termiņiem jūlijā un augustā bija vērojams stabilitātes periods. Septembrī ir bijis neliels kāpums, bet, salīdzinot ar izmaiņām līdz šāgada sākumam, tās ir mazas svārstības. Izpētot, ko finanšu tirgu saka par iespējamo Eiropas Centrālās bankas tālāko rīcību, pastāv aptuveni 25 % liela varbūtība, ka ECB vēlreiz paaugstinās likmes.

    Par to – paaugstinās vai nepaaugstinās – signalizē arī finanšu tirgi, un pašlaik šie signāli vēsta, ka, visticamāk, likmes nepaaugstinās.

    Tomēr, ja likme vēl šogad tiks paaugstināta, tās nedaudz pieaugs, bet, ja ne, tās nedaudz kritīsies, vismaz attiecībā uz 6 un 12 mēnešu likmēm; 3 mēnešu likmēm varētu būt vēl pavisam nelieli kāpumi. Sajūtu līmenī jāsaka – procentu likmes eirozonā kādu brīdi būs relatīvi stabilas, un gada beigās vai nākamā gada pirmajā pusē samazinājums varētu būt stipri straujš.»

     Kā Euribor procentu likmju kāpums ietekmē ekonomiku?

    «Tas var atstāt ievērojamu negatīvu ietekmi uz eirozonas ekonomiku, vedot to atdzišanas virzienā,» uzskata Pēteris Strautiņš. «Un tas kādā brīdī var radīt nepieciešamību pēc visai ievērojama likmju samazinājuma. Monetārās politikas efekts izpaužas tikai pēc kāda laika no lēmumu pieņemšanas – līdzīgi, kā iedarbojas zāles. Eiropas centrālā banka, kuras mērķis ir dakterēt inflāciju, veic konkrētus pasākumus šīs kaites ārstēšanai, un to, kāds būs rezultāts, nevar precīzi paredzēt.»

    Vai šobrīd nebūtu labāk nogaidīt ar jauna mājokļa iegādi?

    Pēteris Strautiņš uzskata: «Tas, vai ir īstais laiks hipotekārajam kredītam, protams, būs katras mājsaimniecības individuāls lēmums, bet, ja cilvēks aizņemas šobrīd, pats fakts, ka viņš aizņēmies brīdī ar augstu mainīgo procentu likmi, nekādā veidā netraucēs viņam baudīt iespējamo procentu likmju kritumu.»

     

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē