Rīga -2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Savukārt gadījumā, ja pēc nākamā gada 11.janvāra ierobežojumi netiek mīkstināti, bet pastāv kontaktu samazinājums vakcinēto vidū par 10% un nevakcinēto – par 20%, tad šis pieaugums varētu sasniegt 20 000 jaunu Covid-19 gadījumu, savukārt slimnīcās pīķa laikā varētu būt ap 6000 Covid-19 pacientu.
Pēc Trojanska paustā, patlaban nav pilnīgas skaidrības par omikrona izplatības ātrumu, līdz ar to eksperti veidojuši vairākus modeļus, balstoties uz dažādiem tā izplatības ātrumiem. Bāzes scenārijā jeb, pieņemot, ka omikrona paveids ir 2,5 reizes infekciozāks, kulminācijas brīdī – februāra sākumā vai vidū – maksimālais vienlaikus stacionēto skaits sasniegtu 6545 Covid-19 pacientus, kamēr ikdienā tiktu atklāti aptuveni 22 500 Covid-19 gadījumi.
«Pēc mūsu modeļa, principā, katrs nevakcinēts cilvēks inficētos šī uzliesmojuma laikā un slimnīcās vienlaicīgi vissliktākajā brīdī atrastos 6545 cilvēki, salīdzinot ar 4600 ap oktobra beigām,» skaidroja Trojanskis.
Viņš atzina, ka pagaidām ir grūti spriest par turpmāko, jo valstis, kas ņemtas par pamatu prognozēm – Lielbritānija, Dānija, Norvēģija -, atrodas nosacīti izdevīgākā pozīcijā nekā Latvija, jo tās ir labāk pasargātas. Tādēļ analizēti vairāki scenāriji, no kuriem sliktākajā gadījumā, pieņemot, ka jaunais paveids ir trīs reizes infekciozāks, katru dienu inficētos vairāk nekā 25 000 cilvēku. Pie šādas situācijas tiek prognozēta arī testēšanas sistēmas stagnācija, proti, nebūtu iespējams testēt pietiekami lielu cilvēku skaitu un līdz ar to laboratoriski atklāt tik daudz saslimšanas gadījumu.
Optimistiskākajā gadījumā, omikronam izrādoties divas reizes infekciozākam, kulminācijas brīdī – februāra vidū – katru dienu būtu ap 17 000 jaunu Covid-19 gadījumu, savukārt slimnīcās šajā laika periodā vienlaikus varētu būt stacionēti aptuveni 5500 Covid-19 pacienti.
Ekspertu galveno secinājumu vidū tiek pieļauts, ka balstvakcīnas un augstas efektivitātes ierobežojumi ir vienīgais, taču individuāli nepietiekams risinājums omikrona izplatības kontrolēšanai. Eksperti arī secinājuši, ka ir nepieciešams gatavot veselības sistēmu lielam hospitalizāciju pieaugumam februārī.
Epidemiologs arī iezīmēja konkrētus aspektus, kuri patlaban nav droši zināmi un līdz ar to rada ierobežojumus modelēšanai. To vidū šobrīd nav zināms, kad omikrona paveids sāks lokāli cirkulēt Latvijā. Vienlaikus nav arī pārliecinošu datu par divu vakcīnu devu efektivitāti pret smagu slimības gaitu un nāvi, kā arī nav pārliecinošu datu par balstvakcīnu efektivitāti pret smagu slimības gaitu un nāvi. Tiek pieļauts, ka arī omikrona infekcijas gaitas atšķirības varētu ietekmēt prognozes, turklāt aizvien nav precīzi zināma vīrusa infekciozitāte, proti, vai saslimstības rādītāji Latvijā pieaugs tieši tikpat, cik Lielbritānijā, Dānijā un Norvēģijā.
