«Zemgale ir apdzīvota vieta Daugavpils novadā, pateicoties kurai savu nosaukumu ieguvusi gan dzelzceļa stacija, gan mūsu izveidotā baznīca,» PDz atklāj Zemgales Romas katoļu baznīcas priesteris Vjačeslavs Rosļaks.
«Ideja pārbūvēt dzelzceļa staciju par baznīcu dzima priesteriem, jo šī ēka atradās daudz labākā vietā, nekā mūsu kādreizējais lūgšanas nams. 2002. gadā mūsu baznīca nopirka stacijas ēku no Latvijas dzelzceļa par 500 latiem. Tā bija pamesta, taču ēkas arhitektūra perfekti atbilda baznīcas vajadzībām – tai bija kupols, kas nav mainīts, vien papildināts ar krustu.
Ēka gan bija ļoti nolaista – virs kupola nebija jumta un iekšā tecēja ūdens, nebija logu un durvju.
Tas bija ēkas skelets, kura atjaunošanai baznīca veltīja trīs gadus. Stacijas telpas tika izremontētas, papildinātas ar altāriem, soliem un biktskrēsliem, taču viss pārējais tika saglabāts tā, kā bija iepriekš. Baznīca darbojas kopš 2006. gada. Katru svētdienu notiek svētā mise, dažreiz arī kristības.
Ja atbrauc tūristi, kas vēlas apskatīties baznīcu no iekšpuses, jāsazinās ar cilvēku, kas dzīvo netālu no baznīcas, un durvis tiks atvērtas,» stāsta priesteris.
«Cik man zināms, esam vienīgā baznīca Latvijā, kas iekārtota dzelzceļa stacijā. Vēl pirms gada baznīcai garām regulāri kursēja vilciens Daugavpils–Viļņa. Man deviņos no rīta bija dievkalpojums, kura laikā dzirdēju kā skaļi dunēdams aiztraucas vilciens,» atminas viņš.