Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +6°C 
«Lai gan OIK elektroenerģijas lietotāji sāka reāli maksāt no 2007. gada, mēs par atskaites punktu pieņemam 2005. gadu, kad OIK maksājumu kā pienākumu ar likumu noteica Ministru kabinets,» stāsta viens no biedrības Tiesiskums.lv izveidotājiem, zvērināts advokāts Artis Stucka. «Valsts pieņēma likumu atbalstīs atjaunojamo energoresursu izmantošanu un, lai to varētu izdarīt, pie tirgus cenas elektroenerģijas lietotājiem papildus noteica summu atjaunojamās enerģijas un koģenerācijas ražošanai. Sākotnēji bija paredzēts, ka OIK novirzīs saules parku izveidei, bet līdz 2017. gadam neviens saules parks par šo naudu nav uzbūvēts, – lauvas tiesa no šī maksājumu aizgāja uzņēmumam Latvenergo. Apskatoties kaut vai savu elektrības rēķinu par 2017. gada februāri, redzu, ka no 60 eiro par OIK un PNV esmu samaksājis 15 eiro, kas ir apmēram ceturtā daļa.» Biedrība rēķina, ka obligātās komponentes maksājumos Latvijas iedzīvotāji ir samaksājuši 100 miljonus eiro, sākot šo summu maksāt vēl latos.
Tā būs kolektīvā prasība
Biedrības Tiesiskums.lv iniciatīva paredz, ka nevis mēs katrs atsevišķi atprasīsim naudu par OIK, bet uzticēsim to mūsu vārdā darīt biedrībai, parakstot cesijas līgumu, ar kuru biedrībai nododam atprasīšanas tiesības. «Jāatzīst, ka Latvijas tiesu praksē līdz šim nekas tāds nav bijis, ja neskaita vienu mēģinājumu saistībā ar Banka Baltija krahu. Toreiz advokāts Andris Grūtups mēģināja apvienot cilvēkus, lai zaudējumus piedzītu no valsts par slikto bankas kontroli. Bet tas neizdevās. Mēs mēģinām iet viņa pēdās, cerot, ka biedrībai Tiesiskums.lv izdosies,» stāsta Artis Stucka. Biedrība cer, ka prasījuma tiesības tai nodos 920 tūkstoši mājsaimniecību un 20 000 juridisko personu. «Jo vairāk, jo labāk, jo tad tas būs lielāks spēks. Bet, protams, tas katra cilvēka izvēles jautājums.»
Pozitīva iznākuma gadījumā 20 % biedrība paturēs savu izmaksu segšanai (sabiedriskās attiecības, reklāma, investoru piesaiste) un 80 % tiks atgriezti cietušajiem. Izņēmums būs mazturīgie un trūcīgie iedzīvotāji, cilvēki ar pirmās grupas invaliditāti, vecuma pensionāri un biedrības LIZDA biedri, – viņiem tiks atgriezta visa summa (protams, neskaitot nodokļus).
«Tiesā atbildētāja būs valsts, jo prettiesiska rīcība izrietēja no prettiesiski pieņemta lēmuma.
Daudzi mums jautā – vai valsts nebankrotēs? No kurienes būs nauda? Bet tas nav mūsu uzdevums – atbildēt valsts vietā, no kurienes būs nauda. Ja mums pajautās, mēs parādīsim,» stāsta zvērināts advokāts Artis Stucka. «Pagājušajā gadā Valsts Kontrole Lietuvā konstatēja, ka cilvēkiem rēķinos pārmaksājuši 160,2 miljonus eiro. Attiecīgi tika pieņemts lēmums šo naudu atmaksāt septiņu gadu laikā no tā uzņēmuma, kurš no tā guva peļņu. Nezinu, kā būs Latvijā, bet Lietuvā izdevās. Un, ja mums nebūtu cerību, diez vai mēs šo iniciatīvu sāktu.»
5 svarīgi jautājumi
1. Kas var parakstīt līgumu?
Līguma parakstītājs šajā gadījumā ir tas, kurš slēdzis līgumu ar elektroenerģijas piegādātāju Latvenergo un pēc tam, atveroties tirgum, ar kādu no komersantiem. Cilvēks, kurš ir pārstāvis uzņēmumā, var pieteikties gan savas mājsaimniecības vārdā, gan arī pieteikt savu pārstāvēto uzņēmumu.
2. Vai ir jābūt saglabātiem rēķiniem par elektrību?
Nē, biedrības advokāti paši strādās ar Latvenergo un enerģijas publisko tirgotāju un šo informāciju noskaidros. «Ja viņi mums šos datus nedos, mums ir savi līdzekļi, kā to noskaidrot,» uzsver Artis Stucka.
3. Kā pieteikties OIK atgūšanai?
Lai biedrība Tiesiskums.lv varētu uzsākt atgūt no cilvēka nepamatoti iekasētos OIK maksājumus, ir jāreģistrējas sistēmā, noslēdzot līgumu ar biedrību. To var izdarīt mājaslapā tiesiskums.lv. Līgumu tiešsaistē var parakstīt ar eParakstu vai Smart-ID.
4. Ko darīt, ja nav ne eParaksta, ne Smart-ID?
Tad nepieciešams izvēlieties sadaļu Manuāla reģistrācija un aizpildīt to. Šajā gadījumā līgums netiek parakstīts, bet cilvēks ir reģistrējies sistēmā, kas nozīmē – viņš ir izteicis savu vēlmi līgumu parakstīt. Šajā gadījumā ļoti svarīgi ir norādīt savu faktisko, ne deklarēto dzīvesvietu, jo biedrība meklēs veidus un iespējas, kā sazināties, lai vienotos par vietu un laiku, kad līgumu varēs noslēgt papīra formā. Līguma paraksta brīdī būs vajadzīgs personu apliecinošs dokuments – pase vai eID.
«Šobrīd plānots, ka papīra formātā līgumus varēs parakstīt visās Latvijas valstpilsētās. Šobrīd esam vienojušies ar Latvijas Pensionāru federāciju, ka līgumu varēs parakstīt arī federācijas telpās Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31 katru trešdienu no plkst. 15 līdz 18,» stāsta Artis Stucka.
6. Cik būs jāmaksā par OIK atgūšanu?
Biedrība Tiesiskums.lv veiks OIK maksājumu atgūšanas procesu jūsu vietā un par saviem līdzekļiem, līdz ar to jāmaksā nav nekas.
7. Vai man atmaksās OIK arī tad, ja nebūšu parakstījis līgumu?
«Mēs varam iestāties tikai par tiem, ar kuriem nodibinātas juridiskās attiecības. Tas ir vienīgais veids, kā to var izdarīt šobrīd Latvijā pie šā brīža tiesiskā regulējuma,» uzsver Artis Stucka.
Kas bija OIK maksājums?
OIK bija papildu maksājums elektroenerģijas rēķinā, kas tika ieviests, lai finansētu atjaunojamās enerģijas un koģenerācijas ražošanu.
OIK maksājumu shēmas ietvaros valsts garantēja noteiktu (augstāku) iepirkuma cenu elektroenerģijas ražotājiem, kuri ražoja elektrību no atjaunojamiem resursiem (vējš, biogāze, biomasa, hidroelektrostacijas) vai koģenerācijas režīmā (vienlaicīga siltuma un elektrības ražošana). Starpība starp tirgus cenu un šo garantēto iepirkuma cenu tika segta no OIK maksājuma, ko veica visi elektroenerģijas lietotāji.
Tādējādi OIK maksājumu shēma paredzēja papildu maksājumus visiem Latvijas elektroenerģijas lietotājiem, lai atbalstītu atsevišķus koģenerācijas un atjaunojamo energoresursu ražotājus. Līdz ar to visi Latvijas iedzīvotāji par elektroenerģiju bija spiesti maksāt cenu, kas bija augstāka par tirgus cenu.
Kopumā OIK maksājumu shēma turpinājās astoņpadsmit gadus, un visu šo gadu laikā Latvijas iedzīvotāji bija spiesti prettiesiski pārmaksāt par saņemto elektroenerģiju.
Kopējais apjoms, ko elektroenerģijas lietotāji samaksājuši OIK maksājumu shēmas darbības laikā, vēl nav precīzi aprēķināts, bet, piemēram, 2017. gadā kopējie maksājumi sasniedza 289,2 miljonus eiro, bet 2020. gadā – 189 miljonus eiro.
Kāpēc OIK maksājums bija prettiesisks?
OIK shēma tika ieviesta 2005. gadā, bet atzīta par prettiesisku ar Eiropas Komisijas lēmumu 2017. gada 24. aprīlī. Ar Saeimas lēmumu tā 2023. gada 1. janvārī tika pārtraukta. Līdz šim brīdim neviena persona OIK afēras saistībā nav atguvusi nevienu prettiesiski samaksāto eiro. OIK shēmas ieviešanas prettiesiskumu ir atzinusi Eiropas Komisija ar savu lēmumu, kā arī Saeima, pieņemot grozījumus Elektroenerģijas likumā un atceļot OIK maksājumus. Eiropas Komisija, izvērtējot Latvijā ieviesto OIK atbalsta shēmu, savā 2017. gada ziņojumā Par Latvijas valsts atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijai un koģenerācijai norāda, ka
OIK maksājums ir bijis nelikumīgs valsts atbalsts.
Latvija šo lēmumu nav apstrīdējusi. Tas ir spēkā esošs un saistošs Latvijai.
Saeima paziņojumā Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu aicina «[..] ievērot tiesiskuma principus un, izstrādājot obligātā iepirkuma komponentes atcelšanas risinājumus [..], izbeigt Latvijas iedzīvotājiem netaisnīgu, uz atsevišķām personām vērstu atbalsta režīmu.»
Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā secināts: «OIK shēma ir saistīta ar valsts pārvaldes aparāta apzinātu rīcību aplama tiesiskā regulējuma ietvaros, zinot, kādas potenciālas sekas tas radīs.
Šāda rīcība ir pretēja sabiedrības interesēm un demokrātiskas valsts tiesību principiem.»
Saeimas OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja ir uzsvērusi, ka «par līdzatbildīgām Latvijas interesēm neatbilstošās sistēmas izveidē ir uzskatāmas visas amatpersonas, kuras [..] neizpildīja savus Satversmē noteiktos pienākumus – aizsargāt savas tautas un valsts intereses».
OIK shēmas dēļ tika nodarīts kaitējums visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas prettiesiskā kārtā tika spiesti iegādāties elektroenerģiju par paaugstinātu cenu, vienlaikus maksājot nelikumīgi uzliktu piespiedu maksājumu.
Kaut arī ir nodarīts būtisks kaitējums iedzīvotājiem, Latvijas uzņēmumu konkurētspējai un tautsaimniecībai kopumā, neviens nav saņēmis ne mazāko zaudējumu kompensāciju.
! Latvijas Republikas Satversmes 92. pants paredz, ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu.
Kā plānots atgūt prettiesiskos OIK maksājumus?
Kad reģistrācija būs noslēgusies, biedrība pieprasīs detalizētu informāciju no elektroenerģijas tirgotājiem, lai noskaidrotu, cik liela summa pienākas katram. Par noskaidroto informāciju biedrība katru informēs papildus, izmantojot sistēmā reģistrētos datus. Pēc tam biedrība Tiesiskums.lv sāks tiesisko procesu, lai panāktu zaudējumu atmaksu visiem sistēmā reģistrētajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
!Tikai zaudējumu atgūšanas gadījumā biedrība Tiesiskums.lv ar jums sazināsies, lai noskaidrotu nepieciešamo papildu informāciju naudas izmaksu veikšanai. Līdz tam aicinājums rūpīgi sekot līdzi informācijai mājaslapā tiesiskums.lv.
