• Pierādīts: ūdens palīdz saglabāt jaunību un veselību

    Reklāmraksts
    9. janvāris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Publicitātes foto
    Ūdens mums ir nepieciešams tieši tāpat kā gaiss, jo tas ir visa dzīvā pamats. Cilvēka organisms sastāv no aptuveni 60% ūdens. Ja ūdens tiek dzerts par maz, draud dehidratācija, bet tā savukārt izraisa dažādas likstas un slimības. Dehidratācija nozīmē, ka organismā sāk trūkt nevis ūdens, bet gan minerālvielu, kuras satur ūdens, – šādā gadījumā organisms sāk tērēt minerālvielas no kauliem un muskuļiem. Cik daudz ūdens tad ir jāizdzer un kādu ūdeni dzert, lai saglabātu veselību un mundrumu?

    Ko saka zinātniskie pētījumi?

    Pēc ūdens someljē un dabiskā minerālūdens «Akvilė» zīmola dibinātājas Aistes Miļūtes (Aistė Miliūtė) teiktā, dzert ūdeni ir svarīgi visiem, bet īpaši aktuāli tas ir pusmūža un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Tieši 30–70 gadu vecumā tiek dabiski zaudēti aptuveni 15 % no metaboliskā ūdens – no tā nav iespējams izvairīties. Respektīvi, jau līdz 30 gadu vecumam ir jāizveido paradums dzert pietiekami daudz ūdens. 30 ml uz kilogramu ķermeņa masas ir minimālais ūdens daudzums, kas būtu jāizdzer katru dienu. Taču, ja sportojat, dzerat kafiju, pavadāt daudz laika karstā vai sausā vidē, ūdens būtu jādzer vēl vairāk, jo tas tiek arī vairāk zaudēts, tikai elpojot vien.

    Kas notiks, ja netiks izdzerts pietiekams ūdens daudzums? A. Miļūte stāsta, ka 2023. gadā tika publicēti 25 gadus ilgu, ASV veiktu plašu zinātnisko pētījumu dati par hidratāciju, un šie dati sniedz atbildes uz lielāko daļu jautājumu. (1.) Pētījuma apjoms – 15 752 personas vecumā no 45 līdz 66 gadiem. Šis pētījums parādīja, cik nozīmīga cilvēka organismam ir hidratācija.

    Hidratācija – šķidrumu un minerālvielu līdzsvars organismā. Mūsu organisms sastāv nevis no 60 % parasta ūdens, bet gan no ūdens, kas ir bagāts ar minerālvielām. Sarunu biedre stāsta, ka galvenais hidratācijas rādītājs ir nātrija saturs asins serumā: «Nātrijs ir viena no nozīmīgākajām minerālvielām mūsu organismā. Tā parāda, kāds ir personas hidratācijas līmenis, kāds ir šķidrumu līdzsvars, – stāsta A. Miļūte. – Minerālvielas mūsu organismā uzsūcas līdzīgi, kā tas notiek ar augiem, – tās ir mūsu organisma mēslojums. Ūdens uzsūcas organismā jau mutē ar šūnu starpniecību no pirmā malka. Nātrijs šajā procesā ir kā šveicars – tas ielaiž ūdeni šūnās. Hidratācija parāda, cik lielā mērā mūsu šūnas ir piesātinātas ar minerālvielām un šķidrumiem. Nātrija norma ir no 135 līdz 145 mmol/l. Ja nātrija saturs asinīs ievērojami paaugstinās, koncentrējas, tātad organisms sargā ūdeni, tas tiek dzerts par maz. Ja nātrija saturs ir ļoti zems, organisms saņem par maz minerālvielu. Reizēm gadās situācijas, kad cilvēks dzer daudz ūdens, taču tas satur maz nātrija», skaidro A. Miļūte.

    Pētījums parādīja, ka arī tad, ja ir ļoti viegla ilgtermiņa dehidratācija, iespējamība, ka novecosim ātrāk, pieaug par 50 %.

    Pētījuma rezultāti atklāja ļoti nepārprotamu korelāciju starp hidratācijas rādītājiem un iespējamību, ka cilvēks vēlākā vecumā saskarsies ar tā sauktajām civilizācijas slimībām: sirds mazspēja, insults, priekškambaru fibrilācija, perifēro artēriju slimība, hroniskas plaušu slimības, demence, diabēts u. tml.

    Kā izvairīties no problēmām?

    A. Miļūte uzsver, ka cilvēki bieži nezina, kā saprast, ka tiem ir, lai arī viegla, dehidratācija. Pirmā dehidratācijas pazīme pieaugušam cilvēkam ir slāpes. Kāpēc tā ir? Pēc sarunu biedres teiktā, dabiska slāpju sajūta ir tikai divām cilvēku grupām. Pirmā – tie ir bērni. Kad viņi lūdz padzerties, vecākiem ir jādod nevis sula, tēja vai vēl kaut kas cits, bet gan ūdens. Otra grupa – māmiņas, kuras zīda savus mazuļus. Hormonu darbības dēļ viņas jūt dabisku slāpju sajūtu, jo viņu organismā nepieciešamība pēc ūdens ļoti ievērojami palielinās. Visiem pārējiem cilvēkiem nav dabiskas slāpju sajūtas, un viņiem slāpes ir viens no pirmajiem dehidratācijas simptomiem. Papildus šim simptomam var būt sausas lūpas, sausuma sajūta mutē, dehidratēta āda, sašķēlušies matu gali. 

    Arī tādi simptomi kā galvassāpes, vājums, nogurums var būt dehidratācijas pazīme, tikai šos simptomus jau ir grūtāk saistīt tieši ar ūdens trūkumu, jo tie var būt arī citu slimību pazīme.

    Viņa piebilst, ka arī saldinātie atspirdzinošie dzērieni un filtrēts ūdens ir spēcīgs atūdeņotājs.

    Tas ir tādēļ, ka saldinātie dzērieni bieži tiek gatavoti uz tā sauktā melnā ūdens bāzes: sīrupi slikti sajaucas ar minerālvielām, tāpēc ražotāji tās no ūdens likvidē. Kas notiek, filtrējot ūdeni? Tiek likvidētas galvenās minerālvielas – magnijs un kalcijs, jo tās traucē, tējkannās veidojas nogulsnes u. tml. Turpretī cilvēka organismam šīs minerālvielas ir nepieciešamas. Ja mēs dzeram šādu šķidrumu, organisms saprot, ka šāds ūdens varēs uzsūkties tikai tad, ja tam tiks iedots tas, ko šis ūdens nesatur, – minerālvielas. Tāpēc šāds šķidrums organismu dehidratē, jo mazina magnija un kalcija resursus.

    Kādu ūdeni vajadzētu izvēlēties?

    ««Akvilė» ir ūdens, kuru izvēlos sev un savai ģimenei. Taču ne tādēļ, ka esmu ūdens «Akvilė» zīmola dibinātāja, bet tādēļ, ka tas atbilst galvenajām, veselībai noderīga ūdens prasībām, – stāsta A. Miļūte. – Pirmkārt, ir jāizvēlas dabisks minerālūdens – tas ir ļoti svarīgi.

    Pēc sarunu biedres teiktā, «Akvilė» ir dabiski sārmains (PH 8,0), ļoti zemas mineralizācijas (tikai 150 mg/l) ūdens, kas satur cilvēka organismam nepieciešamās minerālvielas – kalciju, magniju un kāliju. Ūdens sārmainums ir ļoti nozīmīgs, jo mēs ikdienā patērējam ļoti daudz skābinošu pārtikas produktu – kafiju, graudus, olas, zivis, gaļu, sieru u. c., – kuri arī ir nepieciešami organismam. Sārmaini produkti ir dārzeņi, augļi, rieksti – mēs ēdam arī tos, taču ne tik lielos apjomos, kā skābinošos produktus. Tāpēc, lai nodrošinātu skābju un sārmu līdzsvaru organismā, ļoti piemērots ir «Akvilė» vai jebkurš cits dabisks minerālūdens.

    Vēl viens bonuss – tas nesatur nitrātus un nitrītus, bet ir ļoti svarīgi gan vecākiem cilvēkiem, gan bērniem, jo bērnu organisms nitrātus neapstrādā tik labi kā pieaugušo. Nitrāti ir bīstami grūtniecēm, barojošām māmiņām, personām, kuras slimo ar hroniskām slimībām. Bieži tirgū var atrast mākslīgi radītu sārmainu ūdeni, taču tas mēdz būt ķīmiski apstrādāts un tāpēc satur nitrātus vai nitrītus.»

    Pēc speciālistes teiktā, reizēm var dzirdēt sakām: no krāna tek tas pats ūdens. Jā, vizuāli tas ir tas pats ūdens, taču būtiskākais – ko tas satur. Bīstamas vielas, kuras satur ūdens, nav jūtamas un redzamas, piemēram, nitrāti vai nitrīti. Neliels to daudzums kaitējumu neradīs. Taču, ja dienā tiek izdzerti apmēram divi litri ūdens, kura sastāvā ir šīs vielas, un papildus tiek ēsti augļi un dārzeņi, kuri satur nitrātus, šīs vielas var tikt uzņemtas par daudz. Ir zinātniski pierādīts, ka nitrātu lietošana ilgtermiņā izraisa vēzi.


    Ārsts Vilhelms Džugelis (Vilhelmas Džiugelis):

    • Visi zina, ka ūdens cilvēkam ir būtisks, taču nepavisam ne visi to dzer, bet ja dzer, tad nepietiekamā daudzumā vai nepareizi.
    • Ja nedzeram ūdeni, sabiezē asinis. Un ko sirdij ir vieglāk transportēt – ūdeni vai ķīseli? Atbilde ir skaidra. Tāpēc gadu gaitā sirds pagurst. Un tā nepavisam nav vienīgā ar ūdens trūkumu saistītā liksta.
    • Ja organismam trūkst ūdens, āda bieži izskatās nogurusi, ir dehidratēta. Par ūdens trūkumu brīdina arī sausas gļotādas – izkalst mute, acis kļūst sausas. Var mocīt galvassāpes, paaugstināties asinsspiediens, parādīties varikozas vēnas, uz ikriem, augšstilbiem kļūst redzami kapilāri.
    • Biezu asiņu dēļ var palielināties trombozes risks. Par to īpaši bieži dzirdam pēc koronavīrusa, kas ietekmēja asins recēšanu.
    • Ūdens trūkums var būt locītavu, muguras sāpju iemesls, jo skrimslis sastāv no 85 % ūdens. Ja skrimslis izkalst, parādās mikroplaisas un rodas problēmas.
    • Dažādi gremošanas trakta traucējumi, grēmas, apgrūtināta defekācija, arī aizcietējums var būt saistīts ar ūdens trūkumu. Arī hroniskā noguruma sindroms, par kuru mūsdienās runā aizvien biežāk.
    • Kaut arī mūsu medicīna daudz nerunā par hronisku nieru intoksikāciju, nedrīkstētu aizmirst arī par to. Šis stāvoklis attīstās gadu gaitā. Toksīni veidojas, kad mēs ēdam olbaltumvielas, taukus, – tas ir normāli. 80 % toksīnu ir ūdenī šķīstoši un tiek izvadīti no organisma caur nierēm ar urīnu. Nieres var būt pilnībā veselas, taču, ja cilvēks nedzer pietiekami daudz ūdens, toksīni no organisma netiek izvadīti. Ja tie saglabājas asinsritē, var izpausties hipotonija – pazemināts asinsspiediens. Ja netiek veikti nekādi pasākumi, nākotnē, pārkāpjot 40–50 gadu slieksni, tā var pāraugt hipertonijā.
    • Vēl 20 % toksīnu ir taukos šķīstoši, un par to izvadīšanu ir atbildīgas aknas. Ja cilvēks nedzer pietiekami daudz ūdens, rodas aizcietējums, un atkal var draudēt intoksikācija. 
    • Es nekādā gadījumā neapgalvoju, ka visu šo likstu pamatā ir tikai ūdens trūkums. Taču, ja ūdens netiek dzerts pietiekami, tas var būt viens no iemesliem. 

    Avots:

    1. Dmitrieva NI, Gagarin A, Liu D, et al. «Middle-age high normal serum sodium as a risk factor for accelerated biological aging, chronic diseases, and premature mortality.» eBioMedicine. 2023.

     

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē