• Minimikrosfēras – efektīvākais palīgs tavam vēderam!

    Reklāmraksts
    14. oktobris, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Gremošanas traucējumi ir viena no biežākajam problēmām, kas cilvēkus gan Latvijā, gan citviet pasaulē aizved uz ārsta kabinetu. Arī gastroenterologa Hosama Abu Meri praksē 60–70% cilvēku ik dienu sūdzas par dažādiem funkcionāliem vēdera traucējumiem. Kāpēc vēders nestrādā, kā nākas, un kā tam varam palīdzēt?

    Gastroenterologs skaidro, ka visbiežāk gremošanas traucējumus izraisa kuņģa un zarnu trakta funkcionālie traucējumi. Ne vienmēr šie traucējumi ir saistīti ar kādu slimību vienā orgānā, parasti problēma ir plašāka. Traucējumus vēdera darbībā var radīt gan kuņģa, gan aizkuņģa dziedzera, gan aknu un žultspūšļa darbības problēmas. Reizēm vaina slēpjas zarnās, kas var būt iekaisušas, var būt uzsūkšanās problēmas tievajās zarnās vai, iespējams, cilvēks nepanes glutēnu vai laktozi, kas ir piena produktos, tievā zarna nestrādā pilnvērtīgi, un sākas nepatīkami simptomi.

    Kuņģa un zarnu trakts ir arī viens no pirmajiem, kas reaģē uz mūsu stresu. Hormoni, kas izdalās stresa laikā, spēcīgi ietekmē kuņģa un zarnu trakta darbību. Stresa laikā kuņģa un zarnu trakts saspringst, muskulatūra saspringst, tādēļ var būt mainīga vēdera izeja, caureja, aizcietējumi, smaguma sajūta un diskomforts.

    Vēders kā bumba?

    Viena no visvairāk izplatītajām gremošanas traucējumu izpausmēm ir vēdera pūšanās. Hosams Abu Meri atzīst, ka pie viņa bieži nāk cilvēki, kas sūdzas par uzpūtušos vēderu: «Tad vienmēr jautāju, kā viņš to jūt, jo atšķiras tas, ko vēdera pūšanās nozīmē viņam un ko – man. Cilvēks jūt, ka vēders kļūst lielāks, ir spazmas, durošas sajūtas zarnās, burbuļošana zarnās, daudziem ir bieža flatulence jeb gāzu izdalīšanās. To katrs jūt dažādi. Reizēm vīrietis staigā ar lielu gāzi vēderā un to pat nejūt, tikai regulāri laiž ārā, un tas viņam sniedz atvieglojumu, bet kāda sieviete, kurai mazliet sakrājusies gāze, jau meklē palīdzību, jo viņai ir sajūta, ka vēderā izaudzis kalns. Taču tās ir tikai viņas subjektīvās sajūtas, ne realitāte. Kad palpēju ar pirkstiem, pārbaudu vēderu, ne visiem, kas sūdzas par vēdera pūšanos, tā ir. Nedaudz gāzes zarnās ir normāli! Jo mēs taču dienā ēdam gan piena produktus, gan dārzeņus, kas ir cieti un grūti sagremojami, gan saldumus un augļus, kas var radīt gāzes. Tāpēc vēdera pūšanās ir ļoti subjektīva, bet, ja tā tiešām ir, gāzi var redzēt. Tad vēders ir palielināts, apaļš kā bumba, un var runāt par nopietnu meteorismu. Bet subjektīva vēdera pūšanās, kas cilvēku it kā traucē, ne vienmēr ir vēdera pūšanās. Daudziem ir kairinātas zarnas sindroms, kas arī ir funkcionāls traucējums, un tad cilvēks jebkuru gāzi jūt daudz izteiktāk, nekā ir īstenībā.»

    Vēl viena nepatīkama gremošanas traucējumu izpausme ir mainīga vēdera izeja: tā var būt biežāka, putrveidīga, bez formas, aizcietējumi mijas ar caureju, vēders iziet retāk nekā trīs reizes nedēļā. Arī tas var radīt diskomfortu vēdera rajonā – gan lejasdaļā, gan augšdaļā, gan tukšā dūšā, gan pēc maltītes. Šie visi – gan vēdera pūšanās, gan mainīga vēdera izeja, gan diskomforts vēderā – ir universāli funkcionālo traucējumu simptomi. Turpretī vēdera sāpes jau var liecināt par nopietnām problēmām, piemēram, kuņģa čūlu, divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, aizkuņģa dziedzera iekaisumu un citām, un tad steigšus jāvēršas pie ārsta.

    Trauksmes signāli

    Piefiksēt, kad vēders streiko funkcionālu traucējumu dēļ un kad tas jau ir kas nopietnāks, var katrs pats. Ja ēdot vai pēc ēšanas ir ļoti spēcīgas sāpes, ja sāp visu laiku, iespējams, pie vainas ir kuņģa čūla. Ja sāp četros piecos no rīta, ja no sāpēm jāmostas, jo nav ēsts kopš iepriekšējā vakara, bet ieēdot sāpes mazinās, var domāt par divpadsmitpirkstu zarnas čūlu. Savukārt, ja problēma slēpjas aizkuņģa dziedzerī, sāpes mēdz būt nežēlīgas, sāp vēdera augšdaļā, aiz krūšu kaula, sāpes izstarojas arī uz mugurpusi, bet pēc ēšanas tās kļūst vēl spēcīgākas. Ja sāpes parādās pēc taukainas maltītes, lielas porcijas notiesāšanas un sāpes ir labajā paribē vēdera augšdaļā, var domāt par žultsakmeņu slimību.

    Ņem vērā!

    Kapsulā esošās minimikrosfēras ļauj fermentam gan efektīvāk mazināt diskomfortu vēderā, gan labāk uzsūkties un izvadīties.

    Signāli, kurus nedrīkst atstāt bez ievērības!

    • Ja pēdējo divu triju mēnešu laikā parādījušies vēdera izejas traucējumi (tas ir mīksts, ciets vai ir mainīga vēdera izeja) un ir asins piejaukums, tas ir ļoti nopietns signāls, ka nav kaut kas kārtībā. Melna, tumši brūna vēdera izeja liecina par kuņģa un zarnu trakta asiņošanu (izņemot, ja iepriekšējā dienā ēstas bietes, atsevišķas jūras veltes vai dzerti dzelzs preparāti – tad tumša, sarkanīga vēdera izeja ir normāla).
    • Ja pēdējo divu triju mēnešu laikā, neievērojot diētu, strauji zaudēts svars – astoņi, desmit kilogrami. Šie ir trauksmes signāli, ko vairs nevar risināt, tikai konsultējoties ar farmaceitu, – steigšus jādodas pie ģimenes ārsta vai gastroenterologa.      

    Kā cīnīties ar gremošanas traucējumiem?

    1. Pirmais – mainām ēšanas paradumus. Ja ir smaguma sajūta un diskomforts vēderā, no ēdienkartes jāizslēdz jebkuri piena produkti, svaigi dārzeņi, gāzēti dzērieni, alkohols un saldumi. Tā vietā jāēd sautējumi, putras, vārīta vista, vārīti dārzeņi, rīsu galetes. Ēdienam jābūt sautētam, vieglam, un jāēd mazas porcijas.
    2. Otrais – dzeram kumelīšu, anīsa un piparmētru tēju. Tās atslābina vēdera muskulatūru un mazina gāzu veidošanos.
    3. Trešais – lietojam fermentus. Fermenti satur amilāzi un lipāzi, kas palīdz sagremot ogļhidrātus un taukaino ēdienu. Bez receptes aptiekā nopērkamos fermentus var lietot vismaz septiņas, desmit dienas. Arī tad, ja simptomi ir pārgājuši, nebūtu slikti palīdzēt aizkuņģa dziedzerim un kuņģim, lai ēdiens uzsūktos vieglāk, mazinātos vēdera izejas biežums vai tā kļūtu stingrāka. Ja pēc trim četrām dienām simptomi nemazinās vai pat kļūst sliktāk, nevar izslēgt pankreatītu vai citu slimību, un ir jādodas pie ārsta. Reizēm vienkārši nepieciešama lielāka fermentu deva.

    Efektīvākais palīgs – minimikrosfēras

    Fermentu uzdevums ir kopā ar ēdienu nonākt tievajā zarnā un palīdzēt ēdienam uzsūkties, tad nebūs smaguma sajūtas un vēdera pūšanās.

    «Fermenti ir dažādi, un tie jālieto ēšanas laikā. Ja cilvēkam ir paaugstināts skābes līmenis kuņģī, fermenta iedarbība nav tik spēcīga, jo kuņģa skābe ietekmē medikamentu darbību. Tāpēc efektīvāki un labāki ir preparāti, kas satur minimikrosfēras. Šīs ļoti, ļoti sīkās minimikrosfēras atrodas kapsulā. Kad cilvēks to uzņem kopā ar ēdienu, minimikrosfēras sajaucas ar ēdienu un nonāk kuņģī. Kapsula ātri izšķīst kuņģī, atbrīvojot daudz minimikrosfēru. Līdz ar to minimikrosfēras ir pasargātas no kuņģa skābes, tādējādi nemazinās fermenta efektivitāte. Otrkārt, minimikrosfēras viegli tiks sagremotas un viegli uzsūksies tievajā zarnā. Lietojot fermentus tablešu formā, efektivitāte būs zemāka jau minētās kuņģa skābes ietekmes dēļ. Tāpēc ferments, kas satur minimikrosfēras, ir labāks un efektīvāks, jo ir pasargāts no kuņģa skābes un vieglāk iesūcas. Starp citu, ja šo fermentu ar minimikrosfērām izraksta bērnam, kapsulu var droši vērt vaļā, saturu izbērt tīrā vietā un fermenta devu sadalīt uz pusēm,» uzsver gastroenterologs.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē