Rīga +16°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Kad Eviku Siliņu izvirzīja ministru prezidentes amatam, pār viņu nolija tāda dubļu šalts!
– Esam ļoti nepieņemoša sabiedrība, mums grūti iziet ārpus stereotipiem, bet to darām – Rinkēviča kungs tam ir lielisks apliecinājums. Tikmēr sabiedrības attieksme joprojām rada sajūtu: labāk tu, sieviete, galvu ārā nebāz – dzīvo klusu, mērenu dzīvi, jo tad par tevi neviens neko nezinās un nerakstīs.
Nē, ar to nav jāsamierinās!
Citi lasa
Arī es šāgada sākumā piedzīvoju nomelnošanu, kas nebija nejauša vai spontāna. Tā bija organizēta akcija – stāsts par Latviju kā neizdevušos valsti, un svēti ticu, ka naratīvs par to, ka mēs te neko nevaram, nāk no austrumu puses. Tas ir liels spēks.
– Vai kādā brīdī jums bija par sevi bail?
– Nē. Vienmēr esmu sapratusi, ka daru pareizu lietu. Pat zinot, kas tie bija par cilvēkiem, nekad neesmu aizdomājusies, ka kāds varētu nākt un man kaut ko fiziski nodarīt. Bet viņi izmanto citas metodes – psiholoģisko ietekmēšanu, līdz fiziskai novākšanai nenonākot.
– Kur jūs ņemat dūšu un spītu turēties pretī?
– Ir mīts, ka katrā cilvēkā ir nebeidzams spēks, tikai jāprot no atrast. Manuprāt, tā nav. Intensīvi strādājot, spēks zūd. Lai to atgūtu, man vajag jūru, labu grāmatu vai filmu, koncertu. Tas izklausīsies banāli, bet ar sevi tiešām jāstrādā, un esmu izmēģinājusi dažādas metodes.
Ezoterika man neder, meklēju loģisku pamatojumu.
Piemēram, elpošanas vingrinājumi. Ļoti loģiski! Pareizi elpojot, smadzenēm pieplūst skābeklis, un tieši tas stresā vai nogurumā vajadzīgs. Un vēl – ūdens, peldēšana. Studiju laikā VEF baseinā jutos lepna – man ļāva peldēt vidējā celiņā, jo es tik smuki peldot! Tagad gan man nepatīk baseini, jo reizēm tajos kāds gluži kā sporta meistars peldēšanā pārvietojas tik intensīvi, ka bail, lai nenoslīcina. Savulaik, kad meita trenējās daiļlēkšanā, viņu gaidot, peldēju baseinā, tagad – ezers, upe vai jūra, eju peldēt. Vēl spēkam man svarīgi labi izgulēties.
– Ko jums svarīgi iemācīt saviem bērniem?
– Godīgumu. Nedrīkst darīt otram ļaunu. Nedrīksti apkrāpt, pievilt – ja esi apsolījis, jāizdara; ja nevari izdarīt – pasaki. Jābūt atbildīgam savas ģimenes priekšā – jāturas un jādara kopā.
– Godīgums ir un būs vērtība visos laikos?
– Jā. Uz tā turas pasaule. Nebūdama dziļi ticīga, esmu pārliecināta – ja visi ievērotu 10 baušļus, likumus varētu nerakstīt. Baušļos pateikts viss – tie ir pamati, kam cilvēce gājusi cauri gadsimtiem. Godīgums vienmēr būs vērtība. Arī šeit strādājot, redzu, ka negodīgie ap sevi pulcē negodīgos, bet godīgie – godīgos.
– Jūs uzreiz atpazīstat negodīgos?
– Nē. Dzīvē bijušas arī vilšanās, bet arvien retāk, jo esmu vecumā, kad ļoti lēni tuvinos ar cilvēkiem – manu draugu loks ir stabils, reti kāds pienāk klāt. To, ka negodīgo nevar uzreiz atpazīt, pieredzēju, arī strādājot šeit. Korupcijā pieķertie kolēģi neizskatījās pēc tādiem – jauki, atvērti, smaidīgi, draudzīgi – viss forši. Bet tad pienāk diena, kad cilvēku aiztur… Esot šādā brīdī klāt, man bija iespēja pateikt, ko domāju. Centos turēties rāmjos, mulsi smaidīju un teicu, ka esmu ļoti vīlusies un man kauns viņa vietā par to.
Visu sarunu lasi portālā Santa+ un jaunākajā žurnāla «IEVA» numurā!
