Dita neslēpj – dzemdībās viņa un meitiņa cīnījušās par dzīvību. Vien nieka 3 minūtes izšķīrušas viņu likteni.
«Man bija brīnišķīgs gaidību laiks, bet tad 6. decembrī pa dienu es jau jutu, ka sajūta ir tāda jocīga. Mana ginekoloģe teica, ka, kamēr ūdeņi nav nogājuši, jāsēž mājās.
Man nebija tāda forša sajūta un domāju, ka apgulšos. Apgūlos un tad sajutu tādu «puf!». Ieslēdzu gaismu un tur asinis gāžas! Es sapratu, ka šitā tam nav jābūt!
Aizbraucām uz slimnīcu, tur man pateica, ka momentā jātaisa pilnā narkoze un ķeizars. Vēlāk mana ārste atklāja, ja mēs ierastos trīs minūtes vēlāk, iznākums varēja būt pavisam cits,» atminas Dita Grauda.