Rīga +6°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pusapaļo jubileju dziedātājs un vokālais pedagogs Andris Daņiļenko ar sievu Evu nosvinējuši divatā, pusdienojot itāļu restorānā. «Vispār pa restorāniem nestaigāju, jo ar savu skolotāja algu īsti nevaru atļauties. Sieva uzaicināja,» žurnālam «Privātā Dzīve» stāsta dziedātājs. Viņš piebilst, ka nupat pagājuši pieci gadi kopš precējies. «Mani no līdzsvara izsita arī ziņa par mana vienaudža Jura Kulakova došanos mūžībā tieši manā dzimšanas dienā. Atceros, ka vēl nesenā pagātnē viņu vedu uz «Menueta» koncertu Lapmežciemā. Mums pa ceļam bija saturīgas, dziļas sarunas.»
Vaicāts, kāpēc pēdējā laikā reti koncertē, Andris atzīst, ka jau otro gadu uz pusslodzi strādā Mākslinieciskās jaunrades centrā «Praktiskās estētikas skola», kur māca bērniem un jauniešiem dziedāšanu.
«Pērn rudenī saņēmu pirmo pensiju, un tagad dzīvoju mierīgi…
Veselība man šobrīd ir laba. Bet tā jau dzīvē ir – pusi mūža dari visu, lai veselību sabojātu, otru pusi – lai saglābtu. Tagad uzskatu, ka galvenais ir laba veselība un skaidrs prāts.»
Kad pēc bijušā Latvijas Nacionālā teātra direktora Jāņa Vimbas vēlmes Andrim nācies aiziet no teātra vokālā pedagoga amata, kādus četrus mēnešus viņš bijis bez darba. «Tas bija depresīvs laiks, jo kā gan varēju justies, ja man vienkārši pateica «čau!» Nepatīkami, ka sākumā palūdza atteikties no daļas jau tā nelielās algas, un pēc tam palūdza aiziet pavisam. Man bija tikai divi gadi līdz pensijai. Tādā vecumā palikt bez darba ir tā, kā ir. Es nevarētu teikt, ka pēc 60 ir tie īstie spēka gadi,» stāsta lieliskās balss īpašnieks.
Plašāk lasiet žurnāla «Privātā Dzīve» jaunākajā numurā!
