Rīga +11°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Intervijā žurnāla «Santa» jaunākajā numurā Hermaņa meita atceras laiku, kad viņas vecāki vēl bija kopā, un ģimene dzīvoja Latvijā. Te sākusies viņas tuvība ar skatuves brīnumu. «Bija arī kas ļoti īpašs: brīdis, kad mūsu Rīgas dzīvoklī bija remonts un vairākus mēnešus dzīvojām Jaunajā Rīgas teātrī, tētim tur bija plašs kabinets. Atceros, kā vakaros, kad nevarēju aizmigt, gāju uz balkona skatīties izrādes. Tas manī atstājis lielu iespaidu, tagad to ļoti novērtēju,» saka Jette. Kad Alvis un Merle izšķīrās, viņu pimdzimtā mācījās 5. klasē. Māte ar bērniem atgriezās Tallinā.
Jettes māksla gan atšķiras no tā, ko teātrī rada viņas tēvs. Meitas performances mēdz būt provokatīvas, asas, kādam šķist pat aizskarošas.
Kādā no tām Jettes koleģe vemj uz skatuves. Pati Jette par to saka: «Vemt ir normāli. Esmu redzējusi arī, kā uz skatuves reāli kakā… Ietekmēt un raisīt emocijas – asaras, smieklus, riebumu – vienmēr ir lielais uzdevums.» Taču piebilst, ka nekad uz skatuves nedara lietas «bez pamatojuma, vien tāpēc, ka tas ir izaicinoši vai trendīgi».
«No tēta audzināšanas manī vienmēr ir ieslēgts veselīgs filtrs.
Arī dodoties studēt uz Amsterdamu, zināju, ka būs kādas lietas, ko nekad nedarīšu,» uzsver Jette. Piemēram, nekad nebūšot uz skatuves līdz galam kaila. «Man tas šķiet lēts paņēmiens un mani interesantāku nepadarīs. Kaut mākslā esmu izaicinoša, savā ziņā kā objekts erotiska, un jūtu, ka tas ir arī mans spēks, nedomāju, ka jebkad uz skatuves būšu kaila, ar plaši izplestām kājām,» pauž viņa.
Vaicāta vai tēvs ir redzējis viņas darbus, Jette atklāti saka: «Tikai Frostbite un gotisko solodarbu Endling. Viņam vairāk imponēja pirmais darbs, jo pretēji manam klasiskajam rokrakstam tas ir pozitīvāks, maigāks. Tā tas ir – gotiskās, emo tēmas daudziem nav tuvas, jo cilvēki vēlas norobežoties no tā, kas var sāpināt.»
Hermaņa meita atzīst, ka tēva viedoklis viņai ir svarīgs. «Man rūp viņa konstruktīvā kritika, jo vienmēr var labāk. (..) Savā ziņā arī tas ir mans komplekss – es, tāpat kā mans tēvs, gribu sasniegt lielas lietas. Nezinu, vai tāpēc, ka viņš daudz sasniedzis, bet uz karjeru motivēta esmu bijusi vienmēr.
Taču esmu konstatējusi, ka mums ar tēvu ir ļoti atšķirīgi viedokļi par daudz ko.
(..) Un viņš nekad man nav devis nekādas priekšrocības, karjerā neesmu izmantojusi savu izcelšanos un tēva vārda spēku,» tā Jette.
Sarunu ar Jetti Looni lasi žurnālā «Santa» un digitālajā žurnālā «Santa+»!
