Pasaulē ļoti populāra ir putnu vērošana. Tie, kas aizrāvušies ar šo nodarbi, atzīst, ka sev atklājuši neparasti interesantu, ļoti nomierinošu, harmonisku un skaistu paralēlo pasauli. Visvienkāršāk putnus vērot un klausīties viņu dziesmās ir savā dārzā, taču ne katrs dārzs atbilst putnu prasībām. Piemēram, mežmalu iedzīvotājiem labāk patiks krūmāji, dzīvžogi un pat malkas grēdas, bet citiem patiks augsti koki vai garšīgas ogas…
Ikviens zina, ka putniem vislabāk patīk uzturēties mežmalās, krūmājos un citās vietās, kur viņi var paslēpties, nakšņot, vīt ligzdu un iegūt barību. Tātad – pirmais noteikums, lai tavs dārzs pievilinātu savvaļas putnus, ir tā dabiskums jeb līdzība ar mežmalu. Pilnīgi veltīgi cerēt, ka putni bieži apmeklēs kārtīgi iekoptu mauriņu vai dārzu, kurā nav nevienas nokritušas lapas, neviena sausa zariņa, visas ogas un augļi novākti, nav neviena biezokņa…
Putnumīļiem ir jāatsakās no pedantisma un perfekcionisma – dārzam ir jāļauj mazliet aizaugt.
Citi lasa
Neuztraucies par to, jo brīva stila dārzi – mazliet aizauguši un nekārtīgi – pašlaik ir modē! Vajadzētu arī atteikties no augstiem žogiem, to vietā iestādot dzīvžogus, kuros labprāt uzturēsies putni un caur kuriem brīvi cirkulēs vējš (starp citu, tieši monolītie žogi dārzā un pagalmā rada caurvēju!). Ierīkojot dārzu putniem un domājot par viņu paradumiem un iztiku, cilvēki uz ierastām lietām sāk raudzīties pavisam citām acīm! Nezāles kļūst par putnu iecienītām sēkliņām un mājokli daudziem kukaiņiem. Puķes vairs nav tikai skaists un dekoratīvs dārza elements, bet kukaiņu pievilinātājas. Ziedi un augi, kuru sēkliņas garšos dažādiem putniem, ir miķelītes, lauvmutītes, zeltgalvītes jeb zeltslotiņas, rudzupuķes, verbēnas, melisas un citi smaržojošie augi.
Un kritušas lapas vairs nebojā dārza izskatu – tas ir dabisks paklājs, zem kura sildās vaboles, kāpuri un citi kukaiņi, kurus drēgnā rudens dienā putni nāks meklēt. Un vēl – noteikti jāpadomā par ūdeni dārzā. Ja nav iespējas izveidot mazu dīķīti, tad vasarā noteikti jāizliek liels lēzens trauks ar ūdeni, no kura putni varēs padzerties.
Kas ir vai nav jādara, lai dārzs iepatiktos putniem
- Jāiestāda tādi augi un krūmi, kuru sēkliņas, ogas vai augļus putni var izmantot pārtikā.
- Krūmus nevajadzētu atbrīvot no nokaltušiem zariem – uz tiem putniem ērti apsēsties. Tāpat nevajag uzreiz nogriezt nokaltušu daudzgadīgo augu kātus.
- Jāpārdomā, kurā vietā dārzā vēlies iekārtot un kopt mauriņu, un pārējo zālāju atstāj necirptu vai arī to dari ne biežāk kā divas trīs reizes gadā. Daudziem zālaugiem ir sēkliņas un vārpiņas, ar ko putni mielojas. Tas pats attiecas uz nezālēm dobītēs.
- Iestādi smaržīgu puķu dārzu, kas pievilinās mazās bitītes un citus kukaiņus.
- Iestādi ātraudzīgus koku (piemēram, bērzu) vai krūmus (piemēram, dzīvžogu), kas putniem kalpos kā slēpnis.
- Nemēslo dārzu un neapkaro kaitēkļus ar ķīmiskiem līdzekļiem!
Putnu dārza augi
- Lavanda pievilina kukaiņus, tās sēkliņas labprāt ēd sarkankrūtīši. Lavandas biezoknī daži putni vij ligzdas.
- Āboliņa sēklas ēd daudzi putni, bet meža baloži mielojas arī ar lapiņām.
- Dzīvžogos labprāt uzturēsies melnie strazdi.
- Verbēnas sēklas garšo zīlītēm un žubītēm.
- Bērzs pievilina vairāk nekā 100 veidu kukaiņus, putni labprāt mielojas arī ar bērza skariņām.
- Ābele putniem patiks tāpēc, ka tās lapas garšo tārpiem, bet mizu par mājokli izvēlas daudzi kukaiņi.
- Pīlādžogas ēd vairāki putni, bet ir novērots – ja pīlādžu ir daudz, melnie strazdi tiktāl aizraujas ar to ēšanu, ka pat atliek uz vēlāku laiku došanos uz siltajām zemēm.
- Ozols Eiropā ir kukaiņu pievilināšanas līderis! Lielākie putni, piemēram, sīļi, mielojas ar ozolzīlēm.
- Vilkābeles augļus ēd daudzi putni, bet ar lapām mielojas meža baloži.
- Ligustrs ir ātraudzīgs krūms, kas ar saviem mazajiem, smaržīgajiem ziediņiem pievilina kukaiņus, tā ogas ēd daudzi putni.
- Irbeņu ogas ēd žubītes un sīļi.
- Apiņi veido biezokni, kurā putniem patīk vīt ligzdas.
- Mežrozīšu augļus labprāt ēd žubītes un zīlītes, krūmāja dziļumā ligzdas mēdz ierīkot strazdi.
- Nātres ir labas ar to, ka pievilina tārpus, tātad – arī putnus, kam tārpi garšo.
- Ceļtekas vārpiņas ir meža baložu, žubīšu un stērstu barība.
- Saulespuķe ir pats pateicīgākais putnu dārza elements! Tās sēkliņas ir barojošas un garšo praktiski visiem putniem graudēdājiem.
Ko vēl var ierīkot dārzā
- Malkas krāvumi pievilinās apogus, jo zem malkas parasti mitinās peles, tārpi un citi kukaiņi.
- Ierīko putnu barotavu un, lai putnus atvilinātu uz tavu dārzu, tajā ieber kādu našķi arī vasarā. Labprāt ar saulespuķu sēklām vai sasmalcinātiem riekstiņiem panašķosies zīlīte, žubīte, ķivulis, strazds, sīlis, retāk putnu barotavas apmeklē dadzīši, sarkankrūtīši, dzilnīši. Ja barotavā iebērsi sarīvētu sakaltušu sieru vai maizes drupačas, vari ciemos sagaidīt pat cielavu! Mušķērāji gan pārtiek no kukainīšiem, tāpēc nekad neapmeklē putnu barotavas.
- Iestādi upenes un daļu ogu atstāj krūmos. Ar tām labprāt mielosies sila strazds un ķauķis. Savukārt dziedošajiem strazdiem garšo āboli…
- Piedāvā savu šķūni kā ligzdas vietu bezdelīgām! Atstāj atvērtas durvis vai logus.
Palīdzi putniem pabarot mazuļus!
Valda uzskats, ka putni jāpiebaro tikai ziemā, taču tikpat lūdzoši pēc cilvēku palīdzības viņi ir arī pavasarī un vasarā, kad jāizbaro mazuļi, kā arī rudens pusē, kad gājpiutni krāj tauku slānīti un barības vielas garajam lidojumam uz siltajām zemēm. Tāpēc putnu barotavām jāļauj darboties visās sezonās – tas putnus noturēs dārzā augu gadu.
Papildus piebarošana (paredzēta mazuļiem) pavasara un vasaras mēnešos nepieciešama:
- Ūbelei (gradu-sēklu maisījums līdz jūlija beigām)
- Lielajai zīlītei, zilzīlītei, strazdam (saulespuķu sēklas, rieksti – jūnijā, jūlijā)
- Zvirbulim (graudu maisījums – līdz jūnija beigām)
- Žubītei (graudu maisījums, rieksti – līdz augusta beigām)