Rīga +13°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kādu pirkt, un kā pareizi iekārt
- Nekad nenošausi greizi, izvēloties tradicionālu šūpuļtīklu, kas darināts no auduma vai auklām kā tīkls un paredzēts iekāršanai dārzā starp diviem kokiem. Bet noteikti nav vērts pirkt pašu šaurāko – jāskatās uz tādu, kura platums ir vismaz 2,30 m, jo tad būs droši, ka no tā neizkritīsi.
- Šūpuļtīkls jāiekar ne vien piemērotā augstumā, bet arī raugoties, lai tas būtu ieliecies uz leju. Pareizi iekārts šūpuļtīkls ir tad, ja vari tajā ērti gulēt tā saucamajā brazīlieša pozā – pa diagonāli, no stūra līdz stūrim. Šāda poza muguru notur taisnu, un tieši tas ir noslēpums, kas šūpuļtīklā ļauj komfortabli laiskoties.
- Šūpuļkrēslam ieteicamais augstums no zemes līdz zemākajam krēsla punktam, kad tajā iesēžas, ir 40–50 cm. Tad ir viegli šūpuļkrēslā iesēsties un izkāpt no tā. Jāņem vērā, ka, sākot lietot, šūpuļkrēsls pastiepsies, tāpēc pirmajā reizē vēlams to iekārt mazliet augstāk.
- Tiek ražoti arī šūpuļtīkli, ko ērti var paņemt līdzi, dodoties dabā. Salocītā veidā tie somā aizņems tikai mazliet vairāk vietas nekā liels apelsīns, un to varēs iekarināt starp kokiem, atpūšoties jūras malā vai upes ielokā pie meža. Savukārt, ja šūpuļtīklā gribas atlaisties terasē zem jumta, laba izvēle ir šūpuļkrēsls, kas iekārts aukliņās. Tiem ir viegla konstrukcija – jebkurā brīdī vari noņemt un iekārt atkal citā vietā.
- Domājot par praktisko pusi, labāk izvēlēties striķveidīgos, tamborētos, jo tie, ja samirkst, ātri izžūst. Audums ir smagāks, ātrāk smērējas, līdz ar to lietus laikā šūpuļkrēslu labāk ienest iekšā.
Zini! Ja dārzā nav iespējams atrast kokus, kas viens no otra būtu šūpuļtīklam piemērotā attālumā, tad šūpuļtīkla garumu var palielināt ar virvēm, kas nopērkamas atsevišķi.
Šūpuļtīkli dažādām gaumēm
Pieredzes stāsti
Pērku vienai sezonai
Iveta Feldmane, mākslas vēstures pasniedzēja:
«Mūsu piejūras māju Rojā bez šūpuļtīkliem nespēju iedomāties, un katra reize, kad kādā no tiem ieguļos, ir kā maza meditācija. Man patīk vērot debesis un šūpoties. Citreiz paņemu spilvenu un segu, apsedzos un kādu laiciņu paguļu. Tas tiešām ir kaifs. Mani šūpuļtīkli ir visvienkāršākie – auduma, pirkti Depo. Katrs kalpo vienu sezonu, tāpēc, manuprāt, nav jēgas tērēt naudu par dārgiem šūpuļtīkliem, jo efekts visiem ir vienāds. Kā vasaras sākumā tos uzsienam, tā tie visu laiku arī ārā šūpojas, vienalga – spīd saule vai līst lietus. Ja salīst, pēc tam atkal ātri izžūst. Vienīgais, kam pievēršu uzmanību, pērkot jaunu šūpuļtīklu, – lai galos būtu iestrādāti dēlīši, jo tad tas ir stabilāks un ērtāks.»
Smukums pirmajā vietā
Laura Ikauniece, kūrorta rehabilitācijas centra Jauņķemeri Mārketinga nodaļas vadītāja:
«Šūpuļtīkli vai šūpuļkrēsli man bijuši vienmēr, bet par vienu no tiem ir īpašs stāsts. Izdomāju, ka mums vasarnīcā vajadzētu ļoti smuku šūpuļkrēslu – ne tik daudz praktisku. Atradu eBay tamborētu šūpuļkrēslu, kas maksāja smieklīgu naudu, pasūtījām un gaidījām. Pagāja pusgads, bet šūpuļtīkla joprojām nav, un tikai tad, sazinoties ražotājiem, noskaidrojās, ka šūpuļtīkls tiek darināts ar rokām kādā Latīņamerikas ciematā un tas sākts tamborēt tikai tad, kad to pasūtījām. Vēl pēc pāris mēnešiem pastā patiešām pienāca sūtījums ar brīnišķīgu šūpuļtīklu – viscaur mežģīnēs. Uz karstām pēdām pasūtījām arī otru. Ciemiņi, tos ieraugot, vienmēr priecājas – cik skaisti! Nevarētu gan teikt, ka arī praktiski. Vienmēr jāpieskata, lai nenosmērējas, lai kāds tajos neiekāpj ar apaviem, jo mazgāt var tikai saudzīgi un ar rokām, veļas mašīnā likt nevar. Vārdu sakot – ja ir tik skaisti šūpuļtīkli, tad jāmāk uzvesties.
Vēl mums ir pelēks Decocheir šūpuļkrēsls – smuks un šoreiz arī praktisks. Patīk, ka sēžamā daļa tam izvelkama un ir vieta, kur izstiept kājas. Ļoti ērts! Vasarā šūpuļtīkli ir mūsu visiemīļotākā atpūtas vieta.
Uz nakti šūpuļtīklus nekad neatstājam ārā, jo, ja ir rasa, tie piesūcas ar mitrumu un var sākt pelēt. Ja nu gadās, ka šūpuļtīkli salīst, pirms nesam iekšā, obligāti tos izžāvējam. Mājas iekšpusē sijās ir ieurbtas skrūves, un katram šūpuļtīklam galā ir tāda kā karabīnīte ar āķi; tad – klikš, klikš – kā tādu auskaru iekarini un arī izņem. Kad bērni bija mazi, diendusu viņi gulēju šūpuļtīklos, pārliku pāri mežģīnes, lai acīs nespīd saule, iešūpināju, un viņi kā tādi zīdkāpuriņi kokonā čučēja.»
Visvienkāršākie ir visērtākie
Ilze Upaciere, projektu vadītāja:
«Man bijuši dažādi šūpuļtīkli, un, manuprāt visērtākie tomēr ir vienkāršākie, kas nopērkami dārza preču veikalos. Galvenais – šūpuļtīklam jābūt pietiekami platam, jo, ja tas ir šaurs, galīgi nav ērti – tu vienkārši gāzies no tā laukā. Man ir arī viens ļoti grezns šūpuļtīkls – balts ar bārkstīm un bumbulīšiem –, ko mēdzu izkarināt, kad ir viesības. Tas smuki izskatās, bet diemžēl ērts gan nav, jo ir pārāk šaurs. Vēl mūsu mājās ir šūpuļtīkls kā siets – ļoti plats un ērts. Tajā es mēdzu gulēt diendusu kopā ar mazbērnu. Noteikti gan jāieklāj kāda plāna sedziņa, lai vējš nesapūš muguru, un obligāti vajadzīgs baldahīns, lai klāt netiek mušas un odi.
Vasarai beidzoties, šūpuļtīkla audums saulē parasti jau ir tā izbalējis, ka nav žēl izmest, lai nākamvasar pirktu jaunu. Savējos vienmēr pērku lielajos mājas un dārza preču veikalos.»
