Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Vēlējos, lai tā ir vieta, kur pusdienlaikā padzert kafiju un darboties ar ziediem,» saka Airida Žolīte-Daugina, kura roku rokā ar vīru Egilu pirms gada īstenoja sapni par siltumnīcu. Tajā viņa lolo puķu kompozīcijas podos, servē maltītes dārza svētkos un ļaujas harmoniskai atpūtai, ko papildina arī vistu pulciņa vērošana.
Dāvana dzimšanas dienā
«Es neesmu dārzeņu audzētāja, tas man ne īpaši padodas un patīk, tādēļ oranžēriju gribēju veidot par baudas un noskaņas vietu. Tā kā ikdienā dzīvojam pilsētā, tad, atbraucot uz laukiem, gūstam atslodzi no kņadas. Mans pirmais rituāls, ierodoties šeit, ir padzert oranžērijā kafiju un tikai tad nodoties dārza darbiem,» stāstu par izsapņoto siltumnīcu, kuras tapšanas gaitai varēja sekot līdzi arī Instagram kontā @airida_zo, atklāj saimniece.
Sākotnējais plāns nebija būvēt oranžēriju pašiem, bet, izskatot gatavo siltumnīcu variantus, šķitis, ka cenas un kvalitātes attiecība sevi neattaisno. «Vīram ir attīstīta izpratne par tehniskām lietām, tādēļ viņš bija apņēmības pilns būvēt saviem spēkiem. Ja vīrs tā vēlas, tad tā ir jādara,» nosmej Airida, apliecinot, ka siltumnīca tapa kā dāvana viņai dzimšanas dienā. Vienlaikus abi pārliecinājās, ka, darot pašiem, ir iespēja plašāk izpausties un radīt ko unikālu – gan izmēros, gan plānojumā, gan vizuālās niansēs. «Lūkojoties no šī skatpunkta, būvēt pašiem – tā ir priekšrocība. Izvēles ēnas puse – jārēķinās ar tehniskiem aspektiem, kuros krietni jāiedziļinās.»
Citi lasa
Ēna kā ieguvums
«Mūsu teritorija nav pārāk plaša. Tā kā paralēli norit arī dzīvojamās mājas būvniecība un bija nepieciešama saimniecības ēka, nebija daudz variantu, kur novietot oranžēriju. Ģimenes debatēs tika lemts par labu tam, lai tā atrastos teritorijas nomalē, pašā dārza dziļumā. Tāpat būtisku lomu novietojuma izvēlē spēlēja tas, ka lielāko dienas daļu šajā vietā ir ēna, nevis atklāta saule,» stāsta Airida, uzsverot – tā kā oranžērija primāri nebija plānota augu audzēšanai, apgaismojums netika uzskatīts par būtisko.
Airida atzīst, ka, sākot prātā pārcilāt ideju par siltumnīcas būvniecību, atmiņā atausuši daudzi neizsapņoti sapņi, viens no tiem – vistu kūtiņa, ko varētu apvienot ar oranžēriju. «Atradu Pinterest bildes, lai parādītu, kā tieši vēlētos abas būves apvienot,» viņa stāsta. Vīrs bijis skeptisks, piemēram, vai vistu kūts, atrodoties tik tuvu siltumnīcai, neradīs nevēlamus aromātus. «Viņš uzsvēra, ka visam jābūt viegli kopjamam. Tā izdomājām, ka siltumnīcu un vistu kūti šķirs siltināta, izolēta siena. Vēlējos, lai tajā būtu logs, pa kuru vērot vistas, bet tā gluži nesanāca, jo mums nebija pārliecības, vai caur to oranžērijā neieplūdīs kūtiņas aromāts,» smej Airida.
Pieskaņoties mājai
Visas ēkas izmērs ir 3,8 un 2,4 metri, no kuriem oranžērijai ir atvēlēta 2,5 un 2,4 metrus plaša telpa, bet vistu kūtiņai – atlikušie 1,3 un 2,4 metri. Vistu mājai ir arī atsevišķas durvis, savukārt aploks ir līdzās vienai no oranžērijas stiklotajām sienām. «Pateicoties tai, vistu rosīšanos redzu, atpūšoties oranžērijā,» ir gandarīta Airida.
Būvniecības procesā lielākais izaicinājums bija izplānot siltumnīcas rūtojumu, lai rūtis atbilstu kādam no tirdzniecībā pieejamajiem stiklu izmēriem – to izgatavošana pēc individuāliem parametriem būtu daudzkārt dārgāka, un tie būtu arī grūtāk pieejami, ja rastos nepieciešamība nomainīt. Līdz ar to visi sienu stikli, izņemot durvīm, ir vienādā izmērā – 61 × 61 centimetrs. «Ar jumtu bija sarežģītāk, jo tas ir visai stāvs (oranžērijas formu pieskaņojām topošajai mājai, kas ir barnhause stilā ar spicu jumtu). Tas paredzēja, ka stikla loksnēm jābūt daudz lielākām. Jumtam stiklu izvēlējāmies 4 milimetrus biezu, un tas tika pārklāts ar aizsargplēvi, lai plīšanas gadījumā nesadalītos lauskās,» būvniecības procesu atmiņā atsauc Airida. Viņa atzīst – siltumnīca ir gatava, tā tiek jau aktīvi izmantota aptuveni gadu, līdz šim neviens stikls nav saplīsis ne zaru krišanas, ne citu iemeslu dēļ. Tiesa, būvējot stikla būvi zem lieliem kokiem, viņa iesaka koku vainagus attīrīt no sausajiem zariem: «Pirms likām rūtīs stiklus, kārtīgi izpurinājām līdzās esošo koku vainagus, lai visi zari, kas aizlūzuši, nokrīt, pirms stikli ir ielikti.»
Koka un veco lietu šarms
Oranžērijas koka karkasa apdarei izmantota dedzināšanas metode shou sugi ban, ko Airida un Egils jau iepriekš bija lietojuši, būvējot dārza māju. «Šādi apstrādāts koks izskatās dabiski, izceļas tā faktūra un zarojums, turklāt tas labi kalpo. Ar laiku tonis pabalē, bet to var atjaunot ar kādu tonētu eļļu. Ja nepatīk izteiktais balēšanas efekts, koku var piesūcināt ar beici,» saimnieki ir iedziļinājušies apstrādes niansēs. Iekšējās gala sienas tonis – Stafor dabiskā piena krāsa. Savukārt grīdas seguma bruģis pirkts lietots un vizuāli atgādina ķieģeļus. «Katrs seguma ķieģelītis bija ar šķībām, atsistām maliņām, un šķiet, ka tieši tas piešķir nobružātā šika efektu. Iekārtojot ikvienu telpu, man patīk kombinēt elementus – apvienot kaut ko no vēsturiskā un daudzkārt izmantot ar jauno un kvalitatīvo,» redzējumā dalās Airida. Kopējās materiālu izmaksas bija ap 2000 eiro, lietā tika likti arī iepriekš citos darbos neizmantoti materiālu pārpalikumi.
Pagalma dvēsele
Iepretim siltumnīcas ieejas durvīm Airida un Egils izbūvējuši arī terasi, kas lieliski papildina stikla māju – uz tās izvietoti puķu podi un dārza mēbeles, šī vieta iemīļota dārza ballītēs. «No tāda paša terases dēļu materiāla izbūvējām arī taciņas biežāk lietotajos virzienos, lai lieki netiktu mīdīts zāliens,» stāsta saimniece.
Jau gadu apdzīvojot siltumnīcu, tapis skaidrs, ka līdzās lielie koki ne vien dāvā pavēni, karstā dienā neļaujot oranžērijai pārāk sakarst, bet arī rada skaistas ēnu spēles uz sienām un citām virsmām. Jā, dārzeņu audzēšanai šāds risinājums nebūtu paredzēts, bet harmoniskai atpūtai – kā radīts. Arī apstādījumus dārzā Airida veido, lai tos varētu pārredzēt un baudīt no oranžērijas un līdzās izbūvētās terases. «Katram, kurš plāno īstenot ko līdzīgu, ieteiktu saprast, kā patiesībā gribas pavadīt laiku dārzā. Mēs siltumnīcu izmantojam laiskām brīvdienām, tepat ugunskurā gatavojot zupas vai cepot pankūkas, arī dzimšanas dienu un Jāņu svinībām. Tā kā netālu ir jūra, vieta ir samērā vējaina, tāpēc oranžērija ir patvērums, kur paglābties no vēja gan ikdienā, gan dārza ballītēs. Tā tiek intensīvi izmantota, un šī gada laikā ir kļuvusi par mūsu pagalma dvēseli,» apliecina saimniece.
Padomi no pieredzes
- Pirms ķeries pie darba, noskaidro konkrētās pašvaldības noteikumus, kas jāievēro, ceļot kādu būvi, piemēram, par attālumiem līdz kokiem vai kaimiņu teritorijām.
- Ja siltumnīca atrodas tuvu kokiem, jārēķinās, ka uz tās var krist zari. Ja tāda iespējamība ir, stiklam vajadzētu būt rūdītam vai pārklātam ar aizsargplēvi.
- Lai siltumnīcu uzturētu kārtībā, Airida pārliecinājusies, ka reizi sezonā stiklojums jānomazgā, tam viņa izmanto šķidrās veļas ziepes, bet bruģis kārtīgi jāizslauka. «Jārēķinās, ka no ūdens pilieniem, kas trāpās uz bruģa, laistot puķes, segums mēdz apsūnot, bet arī to var uzskatīt par plusu. Šopavasar kārtīgi noslaucīju arī terasi un koka seguma taciņas, ko vēlāk pārklāju ar lineļļu,» viņa teic.
