• Senie ģimenes sīpoli no viduslaiku dārziem atkal modē

    Dārzs
    Gunta Šenberga
    13. oktobris, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Adris Tone
    Mūsdienās ģimenes sīpola vārdam radusies jauna nozīme – tā kā ģimenes sīpolu raža ir daudz mazāka nekā vientuļajiem, bet ņemšanās ar tiem daudz lielāka, lielražotāji tos neaudzē. Toties dažās ģimenēs tie tiek loloti un kā liels dārgums nodoti no paaudzes paaudzē. Audzētāji ar tiem arī mainās, un arī pils dārza sīpoli nākuši no vairākām mājām. Konsultē dārzniece Līga Eglīte (Facebook ļoti populāras ir viņas veidotās «Zāļu sievas piezīmes»), Cēsu pils viduslaiku dārzā audzē ģimenes sīpolus.

    Kāpēc tos sauc par ģimenes sīpoliem?

    Ģimenes sīpoli (Allium cepa var. aggregatum) no vientuļajiem dārza sīpoliem atšķiras ar to, ka tiešām augot veido ko līdzīgu ģimenei. Katrā sīpolā ir vairāki augšanas centri jeb sirsniņas, un katra no tām augot veido atsevišķu sīpolu. Tomēr dobē tie pavisam neatraujas cits no cita, bet veido kopīgu ceru, ko kopā satur iestādītā sīpola pamatne. Vienā ģimenē izaug četri pieci, bet īpašās rekordistēs – līdz pat 20 jauno sīpoliņu! Skaidrs, ka tādā saimē sīpoli nesanāk tik gludi un apaļīgi kā vientuļnieki. Tuvākajam radiniekam piespiestais sāns sanāk plakans un forma – nesimetriska. 

    Modernie viduslaiku paņēmieni

    Viduslaiku dārznieki nepazina ne minerālmēslus, ne ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. Un tieši tādas pašas metodes izmanto arī mūsdienu dārzkopji, kas vēlas saimniekot dabai draudzīgi. Tā nu viduslaiku metodes ir gan mūsdienīgas, gan perspektīvas. 

    • Augstās dobes. Līdzīgas kā viduslaiku dārzā, tās redzamas arī daudzos modernos dārzos. Turklāt tajās lieliski var deponēt to, ko mūsdienās pieņemts dēvēt par bioloģiskajiem atkritumiem – izravēto un nopļauto zāli, sagrābās koku lapas u. c. 
    • Augu seka. Tā kā viduslaiku dārzs nav liels, augu daudzveidība tajā plaša un tam jābūt arī vizuāli pievilcīgam, lai apmeklētājiem prieks skatīties, precīzi ievērot augseku neizdodas. Tomēr vismaz katru gadu citā vietā sīpoli gan tiek audzēti. Turklāt starp augu grupām stāda ķiploku joslu, jo tie dārzā ir kā dabisks antibakteriālais līdzeklis, kaitēkļu atbaidītājs un zemes atveseļotājs. 

    Dabiskās stiprumzāles 

    • Zirgu mēsli. Tie ne tikai bagātina augsni ar organiskajām vielām. Zirgu mēslos ir arī baktērijas, kas palīdz straujāk notikt kompostēšanas procesam tieši dobē – līdzīgi kā mūsdienu bioloģiskais preparāts Biokompostētājs.  
    • Nātru raudzējums. Kad sīpolu laksti sāk nelaikā dzeltēt – mušas vai citu iemelsu dēļ –, nāk talkā nātru raudzējums un pelnūdens. Raudzējumam lielo nātru lakstus sagriež un ar tiem piepilda trīslitru burku vai lielāku trauku. Uzlej ūdeni. Nosedz ar vāku vai dēli un melno plēvi. Pēc nedēļas vai divām ir gatavs smirdīgs raudzējums. Ar koncentrētu raudzējumu, kas ņemts tieši no raudzēšanas trauka, izmantojot zāļu slotiņu, apslaka vietas, kur redzama, piemēram, miltrasa vai kaitēkļi. Atšķaidītu raudzējumu (litrs uz spaini ūdens) izmanto mēslošanai.
    • Pelnūdens. Tajā mērcē pirms stādīšanas – aptuveni trijos litros ūdens iejauc divas lielas izsijātu pelnu saujas bez gružiem un krikumiem. Arī dobē var viegli pakaisīt pelnus.
    • Sīpols palīdz burkānam. Un otrādi. Viens no nejaukākajiem sīpolu kaitēkļiem ir sīpolu muša, kuras kāpuri iegraužas sīpolos un var ne tikai sabojāt, bet pat pilnīgi iznīcināt ražu. Tikpat nejauki pret burkāniem izturas burkānu muša. Taču vai nu tās nepatīk viena otrai, vai arī otra auga smarža tām traucē atrast savējo, bet pieņemts uzskatīt, ka tad, ja sīpolus un burkānus stādīs pamīšus – vienā rindā vienu, otrā otru –, mušas tiem neuzbruks. Diemžēl tas ne vienmēr darbojas. Piemēram, šogad sausuma dēļ burkāni neuzdīga. 
    • Sīpolus stāda pamīšus ar burkāniem, lai pasargātu vienus no sīpolu, otrus no burkānu mušas. Tās viena otrai nepatīkot.
      Sīpolus stāda pamīšus ar burkāniem, lai pasargātu vienus no sīpolu, otrus no burkānu mušas. Tās viena otrai nepatīkot.

      Sīvie siltummīļi

      • Sīpolus novācot, ne lakstus, ne saknes nost negriež, tikai nobužina liekos zemes pikučus, ja kāds pieķēries. Tiem atrod vietu – vislabāk piesaulē –, lai žūst. Atšķirībā no kartupeļiem, ko saule padara zaļus un neēdamus, sīpoliem tā nāk tikai par labu. Tikai tad, kad sīpoli kārtīgi izsauļoti un apžuvuši, miziņa nostiprinājusies un sāni rāda dzeltenu vai oranžīgi dzeltenu, vai rozīgu vaigu, notīra lieko. Ja laksti pārāk gari un pīnes nepīs, tos var apgriezt. 
      • Viens ģimenes sīpols sver 20–50 gramu. Nelielo sīpoliņu priekšrocība – tos daudz vieglāk nekā dižos vientuļniekus sapīt skaistās pīnēs un vainagos. Un ne velti vecmāmiņu mājās sīpolu virtenes glabājās pie podiņu krāsns sāna. Tiem patīk pavasari gaidīt tādā pat siltumā kā cilvēkiem – vismaz 18 grādos. Tāpēc jaukajos pils amatnieku namiņos līdzās dārzam tos glabāt nevar. 
      • Pat tad, ja temperatūra bijusi plusos, piemēram, starp 6 un 16 grādiem, ēšanai sīpoli der itin labi, bet stādīšanai ne, jo tad ir lielāka iespēja izziedēt. Un izziedējis sīpols vairs nekur īsti nav liekams. Izziedēšanas tieksmi varot mazināt, ja apmēram trīs nedēļas pirms stādīšanas vēsumā turētajiem uzdod 30–35 grādu karstumu.
      • Pirms stādīšanas tos vēlreiz notīra. Pierītes – kā dažkārt redzēts pie vecmāmiņas – gan nost negriež. Stāda pa sprīdim – ģimenes sīpoliem vajadzīgs nedaudz vairāk vietas nekā vientuļajiem, kur to ģimeni veidot. 

      Jāatzīst, ka kopumā ģimenes sīpolu aprūpēšana ir diezgan piņķerīga padarīšana, un droši vien tāpēc tos audzē daudz retāk nekā tad, kad citādu nemaz nebija. 

      Ģimenes sīpoli ir mazāki un smalkāki nekā dārza, tos var izžāvēt ar visiem lakstiem un vēlāk pīt pīnēs un vainagos.
      Ģimenes sīpoli ir mazāki un smalkāki nekā dārza, tos var izžāvēt ar visiem lakstiem un vēlāk pīt pīnēs un vainagos.

      Saldas atmiņas par sīvajiem sīpoliem

      Pēc mūsu sarunas Līga arī savās Zāļu sievas piezīmēs uzrakstīja par sīpoliem, un tas rosināja daudz brīnišķīgu atmiņu stāstu. Par īpašajām platajām, apaļīgajām sīpolbiksēm, kas jāvelk, sīpolus stādot – tad tie augs lieli un apaļi. Par sīpolu audzēšanas veiksmi, kas no kāda jānozog – kopā ar sīpolu, kas viņam labi aug. Par gardajām sīpolmaizēm – vienam ar speķi un pipariņiem, citam ar sviestu un biezpienu un visam pa virsu sīpola ripiņas! Sīvā sīpola, jo ģimenes sīpoli parasti ir sīvāki par vientuļajiem. Kas tomēr acēs nekož – jo ātri var sagriezt. Un tad vēl sīpolu sīrups, lai kas tas arī būtu, – tās esot superzāles klepum. Tā, lūk!

      [bildes]

      [augšējā]

      Sīpolus stāda pamīšus ar burkāniem, lai pasargātu vienus no sīpolu, otrus no burkānu mušas. Tās viena otrai nepatīkot.

      [vidējā]

      Ģimenes sīpoli ir vērtīgs dārza vēsturiskais mantojums, un vērts saglabāt, no kurienes tie cēlušies.

      [apakšējā]

      Ģimenes sīpoli ir mazāki un smalkāki nekā dārza, tos var izžāvēt ar visiem lakstiem un vēlāk pīt pīnēs un vainagos.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē