- Vieta. Atvasaras skaistulēm patīk saule un siltums, tāpēc nevajadzētu tās stādīt zem kokiem vai citā ēnainā vietā. Daļējs noēnojums var būt, taču tad dzinumi vairāk izstīdzēs un sāks gāzties. Un, lai gan rudbekijas jālaista regulāri, tām nepatīk ilgstoši mirkt ūdenī, tāpēc jāatvēl tāda vieta dārzā, kur nekrājas lietus ūdeņi.
- Augsne. Rudbekija nav īpaši prasīga – tā aug gan smilšainā, gan mālainā augsnē, taču vislabāk jutīsies normālā, vidēji mitrā. Pirms stādīšanas ieteicams zemīti uzlabot ar minerālmēsliem, kompostu vai satrūdējušiem kūtsmēsliem, kā arī pelniem vai dolomītmiltiem.
- Kopšana.
- Lai palīdzētu atkopties pēc ziemas perioda, pavasarī rudbekijas jāpabaro ar slāpekli saturošiem minerālmēsliem. Ja augsne dārzā nav sevišķi auglīga, rudenī pēc noziedēšanas rudbekijām ieteicams dot kāliju un fosforu saturošu mēslojumu, lai tās labāk nobriestu ziemas periodam.
- Rudbekijas ir gan zemas, gan augstas, un dažas no šķirnēm var izaugt līdz pat diviem metriem. Garajām jānodrošina balstu sistēma – uzsiešana, kas neļaus puķēm sagāzties. Ja tas iespējams, augstās rudbekijas labāk stādīt pie žoga, kas kalpos par zināmu balstu.
- Ja regulāri nokniebj pārziedējušos ziedus un izgriež nodzeltējušās lapas, rudbekijas zied līdz pat rudenim.
- Rudbekijas nav slimīgas, tāpēc tikai ļoti mitrās vasarās tām mēdz uzmesties miltrasa vai pelēkā puve. Ja to pamana, bojātās vietas jāizgriež.