Pavasaris ir klāt! Laiks audzēt agros lapu dārzeņus.

Kāpēc jautāju tieši Ievai Žukauskai?

• Jo ilgus gadus viņa bija Latvijas Lauksaimniecības universitātes Agrobiotehnoloģijas institūta docente, specializējusies dārzkopībā.
• Jo ir praktiķe: pati aktīvi rosās savā dārzā un siltumnīcā, allaž izmēģina ko jaunu.
• Jo viņai agrākā spinātu raža, audzējot neapkurināmā piemājas siltumnīcā, ir bijusi 25. martā.

SALĀTI

– Manējie zina: pirmie zaļumi no pašu siltumnīcas būs salāti. Vīramātei tie parasti izaug no iepriekšējā gada sēkliņām, kuras pašas sasējušās un, tiklīdz zeme vaļā un siltumnīcā piemēroti grādi, uzreiz sadīgst. Šķiet, viņai izveidojusies jau sava īpaša lapu salātu šķirne – Birznieku izturīgā. Bet es katru pavasari sēju no jauna un, ja godīgi, pēdējos gados par labākiem atzīstu tos salātus, kas veido galviņas, nevis aug kā atsevišķas lapiņas. Ko jūs par to sakāt?
– Pirmajai agrajai salātu ražai siltumnīcā tomēr vajadzētu izvēlēties lapu salātus, jo tie ir gaismas mazprasīgāki un ātraudzīgāki, turpretim galviņsalāti veido galviņu, un tam vajag ilgāku laiku.

– Salātiem taču ir tik daudz veidu! Šinī pavasarī man vajadzētu izkāpt laukā no savām konservatīvajām, tradicionālajām kurpēm un iekāpt jaunās. Ko jūs ieteiktu izmēģināt audzēt – kā pārsteigumu sev un savējiem? Kas patiešām izaugs arī parastā plēves siltumnīcā bez apkures, kādas ir vairumam amatieru?
– Salāti tiešām ir ļoti daudzveidīgi, un visiem veidiem ir gan agrākas, gan vēlākas šķirnes, bet viena no salātu labajām īpašībām, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, ir ātraudzība.

Lapu salātu agrās šķirnes varam jau baudīt 20–25 dienas pēc stādīšanas, turpretim tos, kuri veido dažādu formu un blīvumu galviņas, jāgaida apmēram uz pusi ilgāk.

Visu veidu salātu agrās šķirnes var audzēt siltumnīcā, taču jāievēro, ka tiem, kuriem veidosies plašas lapu rozetes vai galviņas, arī platību vajag lielāku. Tā kā salātus laukā var stādīt jau aprīļa vidū vai beigās, košu salātu dobi ieteiktu veidot dārzā, siltumnīcu atstājot siltumu mīlošākiem augiem. Tāda daudzveidīga dobe tad arī kļūst par pārsteigumu pašai un citiem. Un kur nu vēl salātu degustācija – sanāk vesels pasākums! Turklāt salātiem, saulītei piesildot siltumnīcu, var kļūt par karstu, un tas slikti ietekmē gan garšu, gan izskatu. Laukā salātu dobē augsni, iepriekš sagatavojot, var pārsegt ar melno agrotīklu un dēstus stādīt noteiktos attālumos iegrieztos caurumos. Izskatās skaisti, nezāles ierobežo, bet galvenais – salātu lapas ir tīras.

Citi lasa

Marta Kalniņa

Miljardieru dzīve

Tiesa neļauj 93 gadus vecajam miljardierim Mērdokam atdāvināt savu bagātību dēlam. Tam ir iemesls!

Gita Riekstiņa

Dārzs

Sakņu dārza darbi decembrī. Kas jādara, lai nākamgad dārzā nebūtu kurmju?

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

– Vai man izaugs ozollapu salāti, kuriem ir sulīgas viļņveida lapas, kas pēc formas atgādina ozola lapas? Lapu krāsa variējas no zaļas līdz sarkanīgi brūnai. Garšas ziņā pat pārspējot parastos lapu salātus.
– Ja vien gādāsim par piemērotiem apstākļiem, izaugs. Varam pieņemt, ka visiem salātu veidiem prasības pēc vides apstākļiem ir līdzīgas. Ja ir gaišas dienas, var būt arī augstāka temperatūra, bet, ja saulītes maz, arī temperatūra jāsamazina vēdinot. Augsne – neitrāla, mitrums – vienmērīgs. Par to garšu… Gaumes lieta. Ozollapu salāti ir nedaudz rūgteni. Siltumnīcā un laukā esmu audzējusi šķirni Red Salad Bowl– bordo tonis, diezgan agrīna, izaug apmēram 50 dienās. Sarkanlapu salātos, tāpat kā citos sarkano un violeto toņu dārzeņos, īpaši kāpostos, ir antociāns – pigments, kas aizsargā organismu no dažādu audzēju veidošanās, sirds un asinsvadu slimībām.
– Vai izaugs frisē salāti? Tie esot nedaudz rūgteni ar patīkamu aromātu. Lapas tievas un krokotas. Galviņas ārpusē lapas ir gaiši zaļas, bet tuvāk centram – balti dzeltenas.
– Salātiem rūgtenumu piešķir to sastāvā esošais intibīns – tas labi ietekmē aknu un aizkuņģa dziedzera darbību, samazina holesterīna daudzumu asinīs. Tāpēc no rūgtuma salātos, ja vien tā nav audzēšanas kļūme, nevajadzētu baidīties. Frisē jeb franču salāti ir viens no endīviju paveidiem, faktiski dekoratīvs lapu cigoriņš – sīkas, čirkainas lapiņas ar pikantu garšu. Neiedziļinoties precīzā iedalījumā, var pat teikt, ka tie ir vieni no lapu cigoriņiem. Līdz ar to tiem viegli rūgtenā garša ir tikai dabiska. Endīvijas esmu audzējusi dārzā, jo to plašā lapu rozete aizņem diezgan lielu platību, vismaz 30 × 30 cm. Vispār lapu cigoriņi ir ļoti jutīgi pret temperatūru un gaismu, nepiemērotā temperatūrā veido ziednesi, izzied.

– Vai izaugs radičio (itāļu radicchio) salāti – galviņsalāti ar vīnsarkanām lapām? Garša viegli rūgtena. Tos varot arī sautēt eļļā vai vīnā.
– Par radičio īsti nezinu pateikt, pati neaudzēju. Radičio arī pieder pie lapu cigoriņiem. Esmu audzējusi cigoriņu salātu galviņas no iepriekšējā gadā izaudzētām Witloof grupas cigoriņu saknēm. Tomēr, ja ir vēlēšanās tos nobaudīt, iepērkos lielveikalā.
– Vai izaugs batāvija – krokotais lapu salāts? Pēc izskata ļoti līdzīgs parastajam lapu salātam, tikai viļņotas lapas un rūgtena garša.
– Ar batāvijām arī ir tā: var izdoties un var neizdoties. Svarīga ir temperatūra – ja tā nav pietiekama, galviņa var neveidoties, bet ir šķirnes, kurām tas arī nav paredzēts, tām veidojas kupla lapu rozete.

– Vai plēves siltumnīcā var izaudzēt kraukšķīgos ledus salātus ar cietajām, sulīgajām, krokotajām lapām?
– Jā, var izaudzēt, ja vien var noturēt pietiekami vienmērīgu temperatūru. Nedaudz ledus salātu audzēju siltumnīcā, bet tie aizņem pārāk lielu vietu manā mazajā siltumnīciņā. Tāpēc uz vasaras otro pusi, kad atkal sāk gribēties salātus, tos audzēju laukā.

Svārstīgā temperatūrā tie var izziedēt, bet kopumā aug labi.

Salātiem vispār ļoti daudz atkarīgs no šķirnes, jo tās veidotas atbilstošiem audzēšanas apstākļiem un laikam.

– Vai ir vērts sēt un audzēt romiešu salātus – garenos galviņsalātus ar lielajām, sulīgajām lapām spilgti zaļā krāsā? Tos, kurus izmanto slavenajos Cēzara salātos?
– Tā kā romiešu salātiem ir ilgāks augšanas laiks, tos audzēju laukā.

– Pie kā selekcionāri strādā, ko grib panākt, radot jaunas salātu šķirnes?
– Pret slimībām izturīgas, krāsas ziņā noturīgas, blīvas galviņas.

– Kuru šķirņu salātus jūs pati audzējat?
– Siltumnīcā – ātraudzīgās, lai no iestādīšanas līdz laikam, kad var sākt lietot (salātiem ir 5–6 lapas) paiet ne vairāk kā 20–25 dienas. Siltumnīcā diezgan stingri turos pie pārbaudītām vērtībām. Pašus pirmos katru gadu iestādu iepriekš izaudzētos dēstus. Jau vairākus gadus iepatikušies Zoltan un arī Estrosa. Pagājušajā gadā siltumnīcā kastītēs audzēju mazos salātiņus no Baby leaf grupas – Lettony. Laukā stādu Frillice, Grand Rapids, Brigida. Laukā vairāk eksperimentēju, katru gadu audzēju arī kādu neiepazītu.

– Vai tiesa, ka šķirnes ar zaļu lapu krāsu ir agrākas, bet ar sarkanu – vēlākas?
– Visām grupām ir agrās, vidējās, vēlās šķirnes, bet, ja par krāsu, tad tā sanāk.

– Kā izaudzēt pēc iespējas agrāku salātu ražu?
– Es salātus sēju kastītē marta pirmajās dienās, aptuveni divus centimetrus attālās rindiņās, sēkliņas kaisu diezgan biezi. Apsmidzinu ar ūdeni no pulverizatora, pārkaisu ar aptuveni 0,5 cm biezu substrāta kārtiņu un vēlreiz nosmidzinu. Sējumu pārklāju ar polietilēna plēvi, novietoju sadīgšanai siltā vietā, bet ļoti svarīgi – temperatūra nedrīkst pārsniegt 20 grādus. Salātu dīgšanai optimālā substrāta temperatūra ir 17–18 grādu, tāpēc sējumu kastītes nedrīkst novietot uz centrālapkures radiatoriem. Pirmie dīgstiņi parasti parādās jau trešajā dienā, tad plēvi ņemu nost. Aptuveni pēc nedēļas dēstiņus piķēju kastītēs, kasetēs, kubiņos utt.

Siltumnīcā stādu aprīļa sākumā vai vidū, raugoties pēc apstākļiem.

– Vai agrotīklu vajag?
– Agrotīklu klāju siltumnīcā pēc stādiņu izstādīšanas, tāpat daru arī laukā.

– Salātu mēslošana. Vai palaistīt ar Vito?
– Siltumnīcā un laukā dobē augsni sagatavoju ar kompostu, kādu komplekso mēslojumu, tā ka siltumnīcā papildus parasti nemēsloju. Bet laukā, vērtējot pēc salātu augšanas un skata, parasti izmantoju komplekso mēslojumu, kura sastāvā ir arī mikroelementi.

– Kā siltumnīcas platību izmantot racionālāk, zinot, ka pēc laika tur, kur aug salāti, būs jāstāda tomāti, paprika? Tagad salāti man siltumnīcā aug arī tad, kad esmu iestādījusi tomātus, – starp tomātiem. Īsti labi tas nav, jo salātus laistu biežāk un tie siltumnīcā uztur mitrumu, tātad palielinās iespēja attīstīties puvēm. Ko iesakāt, lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva?
– Man arī sākumā, kad vēl tomāti mazi, gar malu aug salāti. Mazās platībās, domāju, salāti nekādu kaitīgo papildu mitrumu nerada un kā citādi tomātus slikti neietekmē. Savu siltumnīcu tā intensīvi sāku izmantot aprīlī. Bet jau rudenī vai pat ziemā, kad augsne nav sasalusi, iesēju rindiņas ar dillēm. Tas tādēļ, lai būtu aptuveni vienā laikā dilles, lociņi, salāti un vēl visādi zaļumiņi.

Pašus pirmos iestādu sīpolus lociņiem, parasti martā. Pēc tam sēju zaļumus rindiņās: mizunu, rukolu, sinepes, baldriņus, kressalātus, iepriekš izmērcētas spinātu sēklas.

Sējums man ir diezgan blīvs. Ilgi šos zaļumus neaudzēju – kad tie ir paaugušies, vienkārši pa buntītei izplūcu ēšanai. Ja tos iesēju laukā, arī tad ilgi neaudzēju – jo jaunāks, jo garšīgāks.

– Kāpēc salāti kļūst rūgti, lai gan neizskatās ne veci, ne pārauguši?
– Varbūt ir par karstu, sausu, trūkst barības vielu, par daudz saules… Visu šo un vēl citu iemeslu dēļ salāti kādreiz it kā iesēžas un neaug, kļūst rūgti.

– Vai lapu salātus var audzēt arī balkona kastēs?
– Jā, var.

SINEPES

– Nekad neesmu audzējusi lapu sinepes – esot aromātiskas un pikantas. Vai jūs audzējat un vai iesakāt to darīt arī citiem? Ja jā, kas man par šo lapu dārzeni būtu jāzina?
– Visus tos zaļumiņus es audzēju agri pavasarī, sākumā uz palodzes, vēlāk siltumnīcā, arī laukā, un lietoju tos pavisam jaunus, arī lapu sinepes. Vēlāk lapas ātri kļūst asas, rūgtas, patīk kaitēkļiem. Zinu, ka ir audzētāji, kuri retina, audzē lielākus, bet es tā nedaru.

– Lasīju, ka lapu sinepēm piemērotāka esot daļēji noēnota vieta…
– Spilgtu apgaismojumu tās necieš. Lai būtu maigas, vajag daudz mitruma. Un otrādi – sausums un karstums palielina sinepju asumu.

– Cik ātri sadīgst sēklas?
– Ātri, 5–7 dienās.

SPINĀTI un BALDRIŅI

– Kad un kā var iegūt agrāku spinātu ražu? Es parasti sēju dārzā tieši vagā, maijā. Bet varbūt šogad pamēģināt audzēt siltumnīcā? Kas tad man būtu jāzina? Vai tiesa, ka spinātus vēlams tieši sēt un nevis dēstīt, jo pārstādīšana var veicināt izziedēšanu?
– Spinātiem pārstādīšana ne visai patīk. Arī ekstremāli apstākļi – auksta augsne – spinātiem nav pa prātam, sēkliņas aiziet bojā vai pēc sadīgšanas izveidojas dažas vārgas lapiņas un uzreiz zied.

Neapkurināmā siltumnīcā sēju marta sākumā un diezgan biezi, jo blīvākās vietas vienkārši izraustu ēšanai. Un sēju saknitinātas sēklas, tas ir – iediedzētas.

Kā to dara? Ar istabas temperatūras ūdeni – divreiz vairāk nekā pašas sēklas – tās pārleju. Piecas stundas atstāju uzbriest, pēc tam sēklas ietinu ļoti mitrā audeklā un 1–2 diennaktis turu siltumā, taču ne karstumā. Nedrīkst iekaltēt. Tā sēklas tiek iedzīvinātas. Un tad sēju iesilušā, vismaz 10 grādu siltā augsnē. Spināti sadīgst piektajā dienā vai pat agrāk, un vēl pēc divām nedēļām tos jau var ēst. Laukā sēju dobē, tad gan paretinu, lai izaug lielākas lapu rozetes. Spināti necieš sausumu un karstumu, tiem patīk auglīga augsne.

– Varbūt arī puķu dobes brīvajās vietās varu iesēt spinātus? Jo vispār spināts izskatās skaists – ar spēcīgām, sulīgām lapām.
– Jā, kāpēc ne?!

– Kad būtu pareizi ievākt spinātus – cik lapām jābūt, lai spināts ražotu ilgāk?
– Ja sējums biezs, retinu to, liekos izrauju un apēdu. Ja lapas pietiekami lielas, no katra auga ēšanai nokniebju tās. Bet vispār spinātam tas ne visai patīk, tas negribīgi audzē citas, sāk pat ziedēt.

– Vēl esot tādi baldriņi, kas jāsēj kaut vai ziemā, ja zeme nav sasalusi… Kas tie ir?
– Tie ir ātri augoši salātiņi, kurus arī sēju siltumnīcā tāpat kā kressalātus, sinepes. Tos sauc arī par rapunceļiem, lauku salātiem vai arī aitu salātiem. Sīkas, karotveidīgas lapiņas, vēlāk viducī veido mazu, baltu ziediņu. Salīdzinot ar kressalātiem un sinepēm, maiga garša. Ir aukstumizturīgi. Pati audzēju tikai agrajiem zaļumiem.

RUKOLA

– Modes zaļumi ir rukolas. Lasīju, ka tām ir liela uzturvērtība: daudz C vitamīna, kālija, magnija, bēta karotīna, flavonoīdu un, protams, šķiedrvielu… Es rukolu sēju siltumnīcā aprīlī. Bet varot jau martā?
– Jā, ja vien laika apstākļi atļauj, var sēt agri.

– Vai tiesa, ka vēsumā augušai rukolai esot vislabākā, vismaigākā garša? Jo vispār rukolas lapas žigli kļūst sīvas.
– Rukolai nav piemērota augsta temperatūra, spožs apgaismojums, tāpēc jau tā agrā sēšana vajadzīga. Laukā esmu audzējusi uz rudeni, sanāk labi.

– Kāds ir optimālais sēšanas dziļums un attālums starp rindām?
– Tā kā rukolu ēdu nost pavisam jaunu, sēju apmēram 5 cm attālās rindiņās, sekli, ne dziļāk kā 1 cm. Un jāizvairās sēt vietās, kur iepriekš auguši kāpostu dzimtas augi.

– Cik ilgā laikā sēklām būtu jāsadīgst? To prasu tāpēc, lai zinātu, kad sējums jāpārsēj, – sēkla bijusi veca vai vēl kāds cits iemesls, kāpēc nesadīgst.
– Nedēļas laikā vajadzētu sadīgt.

– Par mēslošanu.
– Ja lapiņas pabālas, var palaistīt ar Vito, bet rukola gan  tik ātri izaug, ka to papildus nemēsloju.

– Šķirnes? Ir ar robainām lapiņām kā pienenei, ir ar ne tik robainām…
– Neesmu iedziļinājusies, man ir šķirne Pronto.

– Vai tiesa, ka ir arī daudzgadīgās rukolas, kuras augustā iesēj kā skābenes un pavasarī gaidi pirmās zaļās lapiņas? Vai arī tas ir tās pašas viengadīgās, tikai izsējušās?
– Domāju, tā kā rukola ir aukstumizturīga, tā varētu būt tā pati.