Rīga +13°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Nevis prastas smilgas, bet izsmalcinātas
Grūti iedomāties izturīgāku un pieticīgāku par ziemcieti. Slimības un kaitēkļi graudzālēm neuzbrūk. Atšķirībā no puķēm, kas krāšņumu izrāda ziedot, graudzāles savu skaisto lapu dēļ ir dekoratīvas visu sezonu, daudzas arī ziemā. Tās prasa minimālu aprūpi. Vairums aug vienā vietā gadu desmitiem. Galu galā, savvaļā tā arī notiek – graudzāles aug pļavās, prērijās un sargā augsni no erozijas.
Graudzāles ir arī ārkārtīgi sabiedriskas, tās ar mums runā – vējā šalc, čab un žūžo. Dārzs atdzīvojas, kad graudzāļu skaras līgojas vējā. Rudenī starp smilgām kāds zirneklis uzvij tīklu, un tajā iemirdzas rasa. Turklāt graudzālēm piemīt fantastiska spēja izcelt kaimiņus – citus augus –, papildināt tos, bet tās tikpat labi var augt arī vienas pašas. Vārdu sakot, plusi, plusi un vēlreiz plusi!
Ir arī modernas
Pasaule sajūsminās par nīderlandiešu ainavu arhitekta Pīta Audolfa uzburtajām ainavām (www.oudolf.com/piet–oudolf). Dārzus un pilsētvides objektus Audolfs veidojis Barselonā, Roterdamā, Venēcijā, Bonnā, Londonā, Ņujorkā un citur, bet idejas viņš aizņemas dabā – pļavās, mežmalās, purvos. Rietumkorkas dārzu Īrijā, arī parku Stokholmas priekšpilsētā Šērholmenā viņš uzbūris kā lauku ainavu, kurā ir dažādu krāsu, augumu, faktūru dekoratīvās graudzāles, kas, gadalaikiem mainoties, saglabā savu skaistumu, un pa kādai pieticīgai puķei ziemcietei.
Graudzāles mums, cilvēkiem, māca jaunu dārza filozofiju. Proti, tās mūs tuvina dabai, un arī mēs ar prieku ļaujamies, ka daba, lauku ainava ierodas pie tiem, kas dienu no dienas pavada telpās, pie datoriem. Un tas patiesi nostrādā! Cilvēkiem patīk laukumi ar graudzālēm. Tagad tās arvien biežāk var redzēt arī Latvijas pilsētu apstādījumos, dekoratīvajos puķu podos un kastēs.
Katru otro gadu stādaudzētava Blīdene jaunajiem ainavu arhitektiem un teritoriju iekārtotājiem rīko graudzāļu dienas, jo, kā saka, savi varoņi ir jāpazīst, lai ar tiem draudzētos un ietu rotaļās. Tad arī radās ideja izveidot Blīdenē paraugdārzu, lai ļaudis redz, kādas graudzāles izaug reāli dzīvē, jo no tā mazā stādiņa C1 vai C3 podiņā var rasties pilnīgi greizs priekšstats.
Daudzveidīgas un dārza ainavai draudzīgas
- Graudzāles var papildināt rožu dobi – tad tā būs skaista arī rožu ziedēšanas starplaikos.
- Dekoratīvās zāles ar dzeltenām lapām labi izskatās saulē un kopā ar zilas nokrāsas augiem.
- Augstās graudzāles, piemēram, lielās miskantes, izceļas, ja tās iestādītas atsevišķi kā salas zālienā.
- Ziemā efektīgi izskatīsies miskantes, kas prasmīgi saprecinātas ar skujeņiem. Īpaši, kad apsarmo!
- No graudzālēm var veidot dzīvžogu, tad vislabāk izvēlēties asziedu ciesu ‘Karl Foerster’.
- Ciesas jau pavasarī izskatās efektīgi, jo visagrāk atmostas, un lielākais to skaistums ir ziedos.
- Asziedu ciesas var iestādīt arī starp miskantēm, jo, kamēr lielās guļavas miskantes vēl nav modušās, ciesas jau ir zaļas.
Prasības minimālas, bet – ir
Diemžēl visas graudzāles ļoti atkarīgas no klimatiskajiem apstākļiem. No vēsuma, slapjuma, no saules un sausuma. Arī no augsnes. Mālā cers izveidosies mazāks (ja augsni bieži neirdināsi), bet ar kūdru ielabotā zemē tās augs spēcīgas.
Parasti gan raksta, ka graudzāles augsnes ziņā nav izvēlīgas… Tiesa. Taču, ja gribi košumu un efektu dabūt triju gadu laikā un ieraudzīt, ko tava graudzāle patiesi spēj dot, tad tomēr vajag būt pareizajai zemei. Nevar iemūrēt mālā un gaidīt labu rezultātu – tad graudzāles smok!
Gandrīz visām graudzālēm der parasta, labi drenēta dārza zeme. Ja ir smags māls, būtu labi pirms graudzāļu stādīšanas to padarīt vieglāku, sajaucot ar smiltīm vai smalku granti, vai neitralizētu kūdru. Liesākas augsnes noteikti patiks auzenēm, tad tās tik ātri nepāraugs, mūžs būs garāks.
Podiņos nopirktās graudzāles dārzā var izstādīt visu laiku, pat oktobrī un novembrī, kamēr vien zeme nav sasalusi. Galvenais – lai pagūst līdz ziemas salam iesakņoties.
Jutīgajām pirmajos gados saknes jānomulčē ar kūdru.
Graudzāļu dalīšana
Pavasarī, pirms sākuši attīstīties jaunie dzinumi, graudzāles dala un pārstāda, taču tikai tad, ja vajag. Vajadzība parasti saistīta ar to, ka gribas graudzāli pārcelt uz citu vietu vai arī kāds palūdzis tādu pašu graudzāli kā tev. Taču sadalīt, piemēram, lielu miskantes ceru, nav vienkārši, kādreiz jāņem talkā pat zāģis un cirvis, cik ļoti cieši saknes saaugušas. Mans padoms: ja graudzāli grib dalīt, tas jādara otrajā trešajā augšanas gadā, varbūt vēl ceturtajā, bet ne vēlāk.
Graudzāles dala jūnija sākumā vai vidū, kad no zemes izlīduši jaunie dzinumi. Otrs variants – lielo graudzāles ceru rudenī izrok, tad uz lauka pierok (tāpat kā rudenī nopirktos augļu kociņus), uzberot uz saknēm aptuveni 15 centimetru biezu augsnes kārtu. Martā, kad zeme atkususi, to no pieraktā cera norauš, ceru nes siltumnīcā, dala pa saknītei, stāda podiņos un audzē. Aukstumā mazulīšus nedrīkst likt, jātur siltumnīcā. Šādi graudzāles izdodas savairot, ja vajag daudz.
Karaliskās miskantes
Tās tiešām ir īstas rudens karalienes! Protams, arī līganās niedru molīnijas un stāvās zilganās molīnijas oktobrī lieliski izrādās, taču miskanšu uznāciens rudens pusē tieši sākas, un ar savu plīvojošo skaru karogu tās soļo graudzāļu priekšgalā. Latvijā mainās klimats – agrāk jau septembra beigās, oktobrī uznāca sals un miskantes vienkārši nepaspēja izziedēt un parādīt savu krāšņumu, bet tagad miskantes zied pat līdz decembrim, mainās un tikai pieņemas savā krāšņumā.
Kas ir svarīgi, lolojot miskantes?
- Podos tās pārziemo ļoti slikti – tas vienīgais asniņš, kurš palicis, izsalst.
- Miskantēm augšanas laikā vajag siltas kājas. Šīs vasaras sākums bija ļoti karsts, tās paspēja sasildīties, agri izveidojās stiebri, un tāpēc miskantes uzziedēja divas nedēļas agrāk. Šogad ziedu vārpas ir pat tām miskantēm, kuras divdesmit gadu laikā, kopš strādāju Blīdenes stādaudzētavā, ne reizi nav ziedējušas! Būtu drusku ilgāk silts, pat ‘Gracillimus’ uzziedētu – oktobra vidū šī miskante jau dzina laukā ziedu vārpas, vēl nedēļu bez mīnusiem, un tās atvērtos!
- Miskantes agri pavasarī jānogriež līdz ar zemi, tad ceram pa vidu neveidojas tukšums. Ja pavasarī atstāj augsti nogrieztus stublājus, jaunajiem dzinumiem gribas nākt ārā gar cera malām, nevis viducī.
-
Nepārmēslo! Citādi graudzāles ātri pāraug un noveco. Pārspīlēt ar graudzāļu piebarošanu nevajag. Ja ir mālaināka vai smilšaināka augsne, tad mēslojumu (komplekso granulās, piemēram, NPK 12–8–16) iedod pavasarī (aprīlī), kad augu vecās lapotnes nogrieztas līdz zemei, lai atbrīvotu vietu jaunajiem dzinumiem un ātri dabūtu zaļo masu. Vasarā nemēslo!
Kur nopirkt stādus?
- Stādaudzētavā Blīdene.
- Stādaudzētavā Ozoli.
- Kokaudzētavā Bulduri.
- Stādaudzētavā Puķu lauki.
- Stādaudzētavā Baižas.
