Rīga +14°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mulčas labumi
Sāksim ar to, ka daba nemīl tukšumu. Dārzu uzskatām par skaistu, ja tajā aug tikai mūsu izvēlētie augi. Taču dabā tādas vietas, kur ir plika zeme, nemēdz būt – tā ātri vien aizaug ar citiem augiem. Lai neizsprauktos nezāles, augi dārzā būtu jāstāda pietiekami blīvi – galvenais ir saprast, cik daudz vietas augam vajag, un tas to arī ieņems. Taču, kamēr augi ir mazi, lai dobe būtu glītāka, tukšajā vietā starp tiem stāda zemsedzes augus, piemēram, ložņu cekuliņu vai kapmirtes, ko mēdz dēvēt par dzīvo mulču. Otrs variants ir uzbērt organiska vai neorganiska materiāla slāni. Mulča ļauj augam justies gandrīz kā brīvā dabā, kur zemi sedz lapas, skujas, zariņi. Tā rada augiem labvēlīgākus augšanas apstākļus – mazina nezāļu konkurenci, karstā laikā kavē mitruma iztvaikošanu un pasargā augu saknes no izžūšanas, bet lietainā laikā aizkavē augsnes eroziju jeb izskalošanos. Organiskā mulča paglābj no temperatūras svārstībām, karstuma un kailsala, kā arī sadaloties bagātina augsni ar trūdvielām un to irdina. Lietojot mulču, augi jūtas labāk, turklāt mums ir mazāk jāravē un jālaista. Protams, svarīga ir arī dekoratīvā puse – mulčētas dobes izskatās daudz glītāk, bet tas, protams, ir gaumes jautājums.
Organisko vai neorganisko?
Mulču iedala divos veidos. Organiskā mulča ir augu valsts izcelsmes materiāli: koku mizas un šķelda, zāģu skaidas, priežu čiekuri, salmi, lapas, pļauta zāle un kūdra. Neorganiskajai mulčai pieder nedzīvās dabas materiāli: oļi, akmentiņi, māla lauskas, ķieģeļu un akmens šķembas, grants, plēves un ģeotekstila segumi. Nevar viennozīmīgi pateikt, kura mulča ir vislabākā. Tas atkarīgs no dārznieka gaumes un filozofijas. Domājot par dārza veselību, priekšroka dodama organiskajai mulčai, bet neorganiskajiem materiāliem ir vairāk dekoratīva nozīme.
Vispraktiskāk mulčēšanai būs lietot materiālus, kādi pieejami tuvākajā apkārtnē. Piemēram, dārzā nopļauto zālīti un zariņus noteikti nevajag izbērt vietējā mežā, bet gan izmantot dobēs kā mulču, jo tie satur augiem noderīgas organiskās vielas un atvieglo dārza kopšanu.
Cik daudz?
Mulču parasti klāj apmēram 10–15 cm biezā slānī. Nepieciešamo daudzumu aprēķina, pareizinot mulčas biezumu ar kvadrātmetru skaitu. Mizu mulčas un šķeldas izmaksas samazināsies, apakšā klājot smalkāku, bet virsū raupjākas frakcijas slāni.
Lietojot mulču pārāk biezā kārtā, tā ne tikai kavēs mitruma iztvaikošanu, bet arī patērēs ūdeni un barības vielas. Savukārt pārāk plānam mulčas slānim nebūs jēgas, jo nezāles tam izaugs cauri. Nevajag arī mulču sabērt cieši ap augu sakņu kaklu. Piemēram, tas nebūs pa prātam īrisiem, kam patīk, ka sakņu zonu silda saulīte.
Kā vēl sargāties no nezālēm?
- Kāda nezāle var izlīst arī cauri mulčai, tāpēc, ja gribi no tām tīru dārzu, daudzgadīgās nezāles pirms stādīšanas ir jāiznīcina. Tas nav vienkārši, piemēram, ļoti grūti ir likvidēt kosu, kurai saknes stiepjas apmēram 40 centimetru dziļumā. Ja nevari to uzvarēt, tad atliek mainīt domāšanu un uzskatīt, ka tā veido glītu zemsedzi.
- Zem mulčas var lietot ģeotekstilu vai plēvi, kurai nelīdīs cauri nezāles. Jārēķinās gan, ka tas ar laiku sadalās un piesārņo zemi. Labāk šim nolūkam izmantot kartonu, ko var uzskatīt par pāreju no neorganiskā materiāla uz organisko. Tas ir gana blīvs slānis, kam pirmajā gadā nekas neaugs cauri, bet pēc tam tas sadalīsies.
Raksta turpinājumā lasi par dažādiem mulčas veidiem!
