Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kad rudenī ieiet kādā kokaudzētavā, podi ar segliņu stādiem uzreiz lec acīs – lapas kā rozā liesmas! Lielākiem zaros karājas arī rozā lukturīši – augļi, kas saglabājas pat pēc lapu nobiršanas. Lielisks visvisādos izpildījumos, tā es par segliņu teiktu. Patīk auglīgas, neitrālas augsnes, kaļķainas vēl labāk. Ēncietīgs. Tā ir ļoti svarīga īpašība, jo izvēles ziņā vairāk ir sauli mīlošo augu. Apstādījumu veidotāju ceļvedī rakstīts, ka segliņš mīl mitrumu… Es uz to akcentu neliktu. Drusku indīgs – augļus ēst nevajadzētu. Pasaulē zināmas apmēram 220 segliņu sugas, vairākas no tām audzē arī Latvijā.
Ar spārniņiem
Spārnotie segliņi (Euonymus alatus) ir ļoti patīkami ar savu augstumu – no pusotra līdz diviem metriem. Vienā rudens brīdī tas ir jo īpaši košs.
Auglīši nelieli, taču papildus tam, ka rudenī krūms krāsojas purpurīgi rozā toņos, kas saskatāms jau iztālēm, šo segliņu īpašais trumpis ir ziemā ļoti izteiktie korķainie spārniņi, korķa izaugumi. Kā es saku – visi četri plusi! Tas pats attiecas uz abām spārnoto segliņu šķirnēm – ‘Compactus’, kurai ir kompakts, 1,2–1,5 metrus augsts vainags un lapas rudenī it īpaši spilgti rozā, un uz ‘Timber Creek’ jeb ‘Chicago Fire’, kuram lapas krāsojas koši sarkanas.
Tiesa, kā jau no Tālajiem Austrumiem nācis, spārnotais segliņš lapas samērā agri nomet. Manā dārzā tas aug blakus Alpu sausserdim, kas parasti ir pilnā košumā, arī citi apkārtējie krūmi vēl ir zaļi, kad spārnotajam segliņam lapu vairs nav.
Arī vietējie
Pirmkārt, tas ir Eiropas segliņš (Euonymus europaeus) – vietējā suga. Neliels, līdz 5 metriem augsts koks vai nereti prāvs krūms. Rudenī krāsojas dažādas intensitātes purpura toņos. Auglīši ir lielāki nekā spārnotajam segliņam – ar dzeltenīgi oranžu sēklsedzi klātās sēklas ir drusku izkārušās laukā no savām sārtajām vai iesarkanajām kārbiņām, pogaļām. Taču no korķainajiem spārniņiem gan palikuši vien aizmetņi, kurus var sataustīt, ar plaukstu nobraukot pa šķautņaino dzinumu. Savvaļā Eiropas segliņš lielākoties sastopams Latvijas rietumu daļā, parasti aug lapu koku pamežā, gar upju krastiem, vietās, kur ir daudz lapu trūdu. Latvijas Dendrologu biedrība Eiropas segliņu, lai tam pievērstu uzmanību, bija izvēlējusi par 2004. gada koku. Atlasīta šķirne ‘Red Cascade’ ar lielākiem, koši sarkaniem augļiem, un arī lapas rudenī tam krāsojas īpaši spilgti sarkans. Tad, kad lapas nokritušas, auglīši ir vispriecīgākais akcents dārzā. Savukārt šķirnei ‘Argenteovariegata’ lapas ir baltraibas un augļi balti. Mīnuss – Eiropas segliņa lapas mēdz apgrauzt tīklkodes kāpuri, un tam nereti uzbrūk laputis.
Otra vietējā suga ir kārpainais segliņš (Euonymus verrucosus), līdz 3 metriem augsts krūms, kura zarus blīvi klāj sīkas, tumšas kārpiņas.
Melnā, spožā sēkla daudz vairāk atbrīvojusies no košā sēklapvalka kā piekariņš. Savvaļā aug gar dolomīta krastu upēm – ap Daugavu, Lielupi. Biežāk sastopams Daugavpils un Krāslavas novados. Rudenī krāsojas maigāk oranžsarkans, auglīši dzeltenīgi rozā, vairāk piemērots kolekcionāriem.
Zemi un ziemā zaļi
Šie ir pavisam atšķirīgi no iepriekšējiem… Vispirms – Fortina segliņš (Euonymus fortunei). Arī ēncietīgs, Latvijas austrumu zonā var augt, var neaugt, bet – tas ir mūžzaļš, divdesmit un arī vairāk centimetru augsts, ložņājošs, atlasītas šķirnes lielā vairumā.
Visizplatītākās ir divas, kurām arī es dodu četrus plusus: ‘Emerald’n Gold’ – augums spēcīgs, lapas zaļas ar gaiši dzeltenu apmali, un ‘Emerald Gaiety’ – lapas ar šauru baltu maliņu. Labs ir ‘Minimus’ ar smalkām lapiņām. Ļoti savdabīga šķirne ir ‘Blondy’ jeb ‘Interbolwi’ – aptuveno 20 centimetru augsts un 1,5 metrus plats segliņš, ložņājošs, kāpelējošs, puse no nelielās zaļās lapas gaiši dzeltena. ‘Sunspot’ – lapas garenas ar dzeltenu plankumu vidū. Skābās augsnēs aug ne tik labi, tas jāpatur prātā.
Otrs ir ziemzaļais pundursegliņš (Euonymus nanus), reizēm mūsu klimatiskajos apstākļos pusmūžzaļš krūms, kam salā nokrīt lapas. Augstums ap 70 centimetriem, platums – ap metru, septembrī un oktobrī augļi karmīnsarkani, rozā. Kalsnavas arborētuma biezajā alkšņu mežā, kur nekas lāgā negrib augt, pundursegliņš (tāpat kā pahisandras) aug lieliski. Reizēm, kad dzinuma galotnīte noliecas, tā piesakņojas. Labs specifiskām vajadzībām – kā sedzējaugs nogāzēm. Es liktu trīs plusus, šis augs saimniecībā var noderēt!
Kur iegādāties stādus?
Plašākā izvēle:
- Zaļenieku kokaudzētava
- Latvijas Valsts mežu stādaudzētavas
- Stādaudzētava Bulduri
- Stādaudzētava Ei Dārzi
- Stādaudzētava Arumi
- Stādaudzētava Blīdene
- Kokaudzētava Robežnieki
- Kokaudzētava Meža rasas
- Stādaudzētava Sakstagals
- Stādaudzētava Ķikši
- Stādaudzētava Dimzas
Re, kā! Lielākās segliņu kolekcijas Latvijā atrodas Nacionālā botāniskā dārza dendrārijā Salaspilī un Kalsnavas arborētumā. Kalsnavā var aplūkot arī ļoti savdabīgus pundursegliņa potējumus uz Eiropas segliņa augstcelmiem.
