Rīga +18°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Lūkojot pēc jaunas vannas, vispirms jāsaprot – tā tiks izvietota pie sienas, vannasistabas stūrī vai būs brīvstāvoša. Nelielai vannasistabai piemērotāka būs pie sienas novietota taisnstūra vanna bez apjomīgas apmales (piederumu novietošanai racionālāk ir ierīkot sienas plauktus virs vannas). Turpretim, ja telpas izmēri atļauj, romantisku noskaņu radīs brīvstāvoša vanna, ko liek atstatus no sienas vai pat sēdina telpas vidū.
- Būtisks elements ir vannas dziļums. Ja vēlas vannoties, iegremdējoties pilnībā, nepieciešams izvēlēties dziļāku vannu. Ja vannu plāno izvietot pie loga, jāpiedomā, vai tā nebūs augstāka par palodzi un netraucēs logu atvērt.
- Parasti vannas ir 40–50 cm dziļas, taču pieejamas arī tādas, kuru dziļums ir no 60 cm. Vannu platums visbiežāk ir 160–190 cm.
- Jāapsver doma, cik cilvēku visbiežāk vienlaikus vannā dosies. Piemēram, ja vietas ir gana un pārim tīk vannoties kopā, ērtāka noteikti būs divvietīgā vanna. Tomēr kļūda ir uzskatīt – jo lielāka vanna, jo labāk. Divvietīga vanna, ja to lieto vienatnē, var izrādīties gana neparocīga, jo ērtai sēdēšanai var pietrūkt atspiešanās punktu, un rezultātā tādā jutīsieties kā papīra kuģītis lielā bļodā.
- Izvēloties vannai vietu, nedrīkst piemirst, ka tā ir galvenais vannasistabas spēlētājs. Lai cik skaistas būtu jaunās flīzes, patīkamāk būs skatīties ārā pa logu, nevis vērot sienu.
- Lai izceltu vannas vietu telpā un uzsvērtu tās nozīmīgumu, brīvstāvošu un arī pie sienas izvietojamu vannu var likt pret sienas centrālo asi. Ja telpa ir pietiekami plaša, vannu var novietot pašā telpas centrā. Tad visa kustība telpā notiks ap vannu.
- Kad vanna nolūkota, jārod iespēja tajā iegulties – tikai tā var saprast, vai šāds izmērs un forma atbilst jūsu izpratnei par komfortu.
- Nezūdoša vērtība lauku mājā ir vanna uz kājiņām. Tādu atradīsiet arī pie vietējiem ražotājiem – PAA, Vispool u. c.
- Vannu papildinošs elements ir ūdens maisītājs. Jāatceras, ka to var uzstādīt divos veidos – virs sienas apmetuma un zem. Tos var izvietot arī uz vannas malas. Ja vanna ir brīvstāvoša, eleganti izskatīsies arī brīvstāvošs jeb tā sauktais grīdas ūdens maisītājs. Ūdens maisītājus retro stilā var aplūkot, piemēram axor-design.com, grohe.is, hansgrohe.com u. c.
- Ja vanna apvienota ar dušas funkciju, aktuāls var kļūt jautājums par vannas sienu vai aizkaru. Glītus vannas aizkarus ar odziņu atradīsi, piemēram, Zara Home.
- Akrils ir šobrīd populārākais un arī universālākais no vannu materiāliem. Taustei patīkams, kluss, viegls un silts, tas laika gaitā nedzeltē, turklāt mehānisku bojājumu gadījumā ir viegli salabojams. Pieejams dažādu toņu klāsts. Būtiski – akrila vannai nepieciešama pareiza kopšana, un tā jāsargā no dzīvnieku nagiem.
- Akrila analogi izceļas ar vēl lielāku cietību. Pieminēšanas vērts ir, piemēram, kvarils – akrils, kurā iestrādātas kvarca smiltis. Arī metakrilāts ir ļoti izturīgs un patīkams materiāls, turklāt ar augstu pretslīdes rādītāju.
- Kompozītmateriāla vannas ir jaunas paaudzes vannas, kas izgatavotas no stiklplasta un akrila. Šīs vannas ir izturīgas pret skrāpējumiem, tām ir ērta uzstādīšana un neslīdīgs pārklājums.
- Akmensmasa jeb tā sauktais lietais akmens ir kompozītmateriāls, kuru izgatavo no dabiskā granīta vai oniksa daļiņām un poliētera sveķiem. Lai izstrādājumu padarītu izturīgāku, to pārklāj ar gelveida krāsojumu. Glancētā virsma ne tikai padara to vizuāli pievilcīgu – šāda vanna būs viegli kopjama, uz tās neveidosies traipi un neuzkrāsies baktērijas, izstrādājums ar laiku nezaudēs savu krāsu. Jāņem vērā, ka šīs vannas ir ievērojami smagākas, tāpēc jau iepriekš jānoskaidro, vai vieta, kur tā tiks uzstādīta, ir piemērota slodzei.
- Lai arī smagās čuguna vannas mūsdienās ir mazāk izplatītas, tām raksturīga teicama izturība – ūdens ilgu laiku turas silts un vannas sienas slāpē apkārtējos trokšņus. Tiesa, čuguna vannā tekošais ūdens radīs lielāku troksni, un tās tīrīšanai jāpievērš lielāka uzmanība – atbildīgi jāizvēlas tīrīšanas līdzekļi un jāizvairās no asām birstēm.
- Emaljēts tērauds ir savulaik viens no populārākajiem vannu materiāliem, taču tagad tādu pārsvarā izmanto vien vēsturiskos interjeros. Agrāk tērauda vannas metināja kopā no vairākiem segmentiem, bet tagad vannas forma tiek veidota no viena tērauda gabala, kas nodrošina lielāku izturību. Pēc tam materiālu apstrādā ar skābi, tad klāj emalju un apdedzina krāsnī. Lai arī tām ir draudzīgāka cena, tērauda vannās ūdens tek visai trokšņaini, turklāt tās vairāk pakļautas deformācijai un bojājumiem. Ja emaljētā vannā iekrīt ciets priekšmets, emalja var tikt bojāta un, šajā vietā metālam sākot rūsēt, pārklājumu nav iespējams atjaunot. Salīdzinājumā, piemēram, ar akrila vannu, emaljētas metāla vannas ir arī plānākas, tāpēc no apakšas jāsiltina.
- Jauno materiālu priekšrocības par galveno vannas akcentu ļauj izvēlēties tās toni. Šobrīd līdztekus baltajai klasikai pieprasītas ir vannas grafīta tonī, taču arvien aktuālāki kļūst arī koši toņi, piemēram, koraļļa sārtais vai zaļganzilais.
