Rīga +20°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Labu ziņu vēstnesis
Baložus pieradināja senie ēģiptieši, un šī putna pirmā loma bija gastronomiska – viņus audzēja pārtikai. Pirms pieciem tūkstošiem gadu Ēģiptes baložu audzētāji pamanīja un iemācījās izmantot saviem mērķiem vienu interesantu baložu uzvedības iezīmi – putni vienmēr atgriežas savās ligzdās pa īsāko ceļu. Tātad ar viņu palīdzību var nosūtīt dažādus ziņojumus. Baložu pasts daudzās valstīs tika izmantots ilgu laiku, un pat telefona un telegrāfa parādīšanās grūtos laikos nevarēja pilnībā aizstāt šos vērtīgos pastniekus. Runa ir par Otro pasaules karu, kad komunikācija bija viens no svarīgākajiem resursiem. Protams, pirmais, ko mēģināja darīt ienaidnieks, – atņemt iespēju nosūtīt ziņojumus. Telefoni un telegrāfi bieži vien izgāja no ierindas, un tad nāca palīgā baloži. Tie bija neaizstājami informācijas pārsūtīšanas ātruma un maskēšanās ziņā – galu galā, kurš gan var atšķirt – tur lido parasts vai pasta balodis? Šāda uzticamība ļāva nogādāt štābā vissvarīgākās vēstules, pat slepenos dokumentus. Pēc kara beigām baloža kā labu ziņu vēstneša simbols nostiprinājās vēl vairāk.
Pablo Pikaso zīmētais balodis 1949. gada aprīlī kļuva par miera kustības un Komunistiskās partijas ideālu simbolu, jo tas tika integrēts Parīzē un Prāgā notikušā Pasaules miera kongresa daudz tiražētajā plakātā. Vēlākos gados padomju laika mākslas darbos un plakātos balodis tika attēlots kā putns, kas cilvēkus vieno draudzīgai un harmoniskai dzīvei. Starp citu, Pablo Pikaso arī savu meitu nosauca par Palomu, kas spāņu valodā nozīmē balodis.
Tīrs un cēls
Kristīgajā reliģijā balodis tiek uzskatīts par labu ziņu un Svētā Gara simbolu. Kad Noass jau ilgu laiku bija ceļojis šķirstā, viņam vajadzēja kaut kā noskaidrot, vai ūdens ir atkāpies, tāpēc viņš palaida vaļā balto balodi. Drīz vien tas atgriezās ar olīvu zariņu mutē, kas nozīmēja, ka Dievs viņam ir piedevis, plūdi ir atkāpušies un zeme ir pavisam tuvu.
Jēzus Kristus kristību laikā Svētais Gars nolaidās pār viņu balta baloža veidolā. Daudzās senajās kultūrās tika uzskatīs, ka balodis ir tik tīrs un cēls, ka neviens ļaunais spēks nespēj tajā iemiesoties.
Mūsdienās baloži tiek uzskatīti arī par jaunlaulāto simbolu – kāzu laikā nereti gaisā tiek palaisti sniegbalti pieradināti baloži. Šī tradīcija dzima Kijevas Krievzemes laikos – tika uzskatīts, ka cilvēku, kurš izlaida putnu, pavadīs veiksme un augstāku spēku svētība.
Kā redzi, baložiem tiek piedēvētas tikai labās īpašības, uzskatot tos par visa labā un gaišā iemiesojumu. Tāpēc viņi arī kļuva par simbolu visvērtīgākajam, kas cilvēkiem ir. Miera simbolu.
Interesanti
Katru gadu 21. septembrī pasaulē tiek atzīmēta Miera diena. 1981. gadā to apstiprināja ANO Ģenerālā asambleja. Šajā dienā skan Pasaules Miera zvans. Pirmais Miera zvans kā dāvana no Japānas ANO asociācijas tika uzstādīts ANO galvenajā mītnē Ņujorkā 1954. gadā, un tas ir simbols globālai solidaritātei pasaules iedzīvotāju vidū. Tas ir budistu tempļa zvans, kura diametrs ir 60 centimetri, augstums – 1 metrs, bet svars – 116 kilogramu. Projekta autors ir Chiyoji Nakagawa. Miera zvans izliets no monētām, ko saziedojuši bērni no vairāk nekā 60 dažādām pasaules valstīm. Tajā sakausēti arī daudzu valstu cilvēku ordeņi un medaļas, kā arī citas goda zīmes. Uz zvana japāņu valodā iegravēti zīmīgi vārdi: «Lai dzīvo absolūts miers visā pasaulē.» Šobrīd pasaulē ir 22 Miera zvana kopijas, tostarp piecas Japānā. Pašlaik Japānas Miera zvans atrodas ANO galvenās mītnes Japānas dārzā un tiek zvanīts divas reizes gadā – Zemes dienā (21. martā) un Starptautiskajā miera dienā (21. septembrī). Cilvēki šajā dienā pulcējas, lai kopīgi domātu par to, kā saglabāt mieru uz mūsu planētas un apturēt karus.
Šīs dienas simbols ir balodis ar olīvu zariņu knābī. To zīmējis slavenais spāņu mākslinieks Pablo Pikaso.
