Raksts no žurnāla Astes arhīva.
Saraksts ar iespējamām slimībām ir ļoti garš. Neminot un uz savu galvu nenosakot, kura no tām varētu būt tavam kaķim, apzinīga saimnieka pirmais uzdevums būtu iespējami ātrāk nogādāt kaķi pie kompetenta veterinārārsta, kurš izvērtēs situāciju un, ja nevarēs palīdzēt pats, vajadzības gadījumā nosūtīs pie cita speciālista, lai veiktu analīzes un noteiktu siekalošanās cēloni.
Lai rastos priekšstats par daudzveidīgajām slimībām, kuru viens no simptomiem ir pastiprināta siekalošanās, uzskatīsim vien lielās slimību grupas:
- Mutes un rīkles slimības (zobu problēmas, svešķermeņa klātbūtne mutes vai rīkles daļā, audzējs, sastrutojums, stomatīts (mutes dobuma gļotādas iekaisums), apdegums (kas radies, piemēram, sakožot datora vadu) u. c.).
- Dažādas siekalu dziedzeru slimības.
- Barības vada un kuņģa un zarnu trakta traucējumi (audzējs, kuņģa čūla, vēdera uzpūšanās, paplašināts barības vads u. c.).
- Vielmaiņas traucējumi (drudzis, nieru mazspēja u. c.).
- Neiroloģiskas kaites (trakumsērga, botulisms, nervu darbības traucējumi, kas izraisa krampjus u. c.).
- Saindēšanās ar sadzīves ķīmiju, kaķiem bīstamiem telpaugiem (alveja, lilija, hiacinte u. c.), grauzēju vai parazītu indi u. c.
- Iedzimtas vai iegūtas anatomiskas anomālijas, kā rezultātā dzīvnieks nespēj normāli norīt siekalas un tās tek ārā pa muti.
Pazīmes, kas bieži, bet ne vienmēr nāk komplektā ar siekalošanos:
- Apetītes pilnīgs zudums vai apetītes samazināšanās.
- Ēšanas paradumu maiņa – kaķis, piemēram, atsakās ēst sauso (cieto) barību, jo ēšanas process ir sāpīgs.
- Izmaiņas uzvedībā – kaķis kļūst agresīvs, uzbudināts (tas lielākoties nozīmē, ka dzīvniekam sāp).
- Grūtības norīt barību, ūdeni.
- Atraugas.
- Vemšana.
- Purniņa intensīva mazgāšana, bakstīšana, mēģinājumi noņemt nepatīkamo sajūtu – šādi, visticamāk, uzvedīsies dzīvnieks ar sāpēm vai diskomfortu mutes daļā.
- Nervu darbības traucējumi – var izpausties, ja kaķis saindējies vai saindēts, kā arī smagu slimību gadījumos.
Lai noteiktu diagnozi, veterinārārstam jāpalīdz
Kaķa saimniekam jābūt gatavam sniegt veterinārārstam pēc iespējas detalizētāku dzīvnieka veselības aprakstu, lai ātrāk noteiktu siekalošanās iemeslu. Noteikti jāņem līdzi dzīvnieka vakcinācijas pase, jāzina, vai un kādi medikamenti lietoti, kāds ir dzīvnieka vispārējais veselības stāvoklis, ko viņš ēdis (vai ko varēja apēst, kamēr tu neredzēji).
Ja siekalošanos izraisījis kāds svešķermenis, pēc tā izņemšanas un traumētās vietas aprūpes un sadziedēšanas vispārējā situācija noteikti uzlabosies.
Ja vainīgs pūstošs zobs, arī zobu savešana kārtībā palīdzēs salīdzinoši ātri.
Ja veterinārārstam radīsies aizdomas par nopietnu iekšķīgu slimību, var būt vajadzīga ultrasonogrāfija, rentgens, biopsija, urīna un asins analīzes un līdzīgas metodes. Šajā gadījumā saimniekam jābūt gatavam palielām izmaksām un pacietīgai gaidīšanai, līdz ārstēšana dos rezultātus. Atsevišķos gadījumos dzīvniekam var palīdzēt vien operācija. Arī šādam scenārijam jābūt gatavam.
Nereti ārstēšanās procesā jāmaina barošanas veids. Ja kaķītis nav spējīgs grauzt, piemēram, sauso barību, tad uz laiku jāpāriet uz mitro barību, varbūt pat tādu, kas jāgatavo pašam, lai tajā nebūtu grūti sakošļājamu gaļas gabaliņu.