• Kaimiņš mani filmē! Ko darīt?

    Māja
    Madara Ozoliņa
    Madara Ozoliņa
    15. augusts, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Vēlme justies droši un pasargāt sev piederošo mantu – šie ir galvenie iemesli, kādēļ izvēlēties uzstādīt videonovērošanu savā privātīpašumā. Tomēr, pirms to darīt, vērts ieklausīties speciālistu ieteikumos. Konsultē Agita Silniece, Datu valsts inspekcijas Prevencijas nodaļas juriskonsulte.

    Jautā lasītājs: «Mans kaimiņš ir uzstādījis videonovērošanas kameru. Viņš uz savu māju atbrauc tikai brīvdienās, skaidrs, ka gribas drošību. Bet kamera daļēji filmē arī manu teritoriju, un tā nav ļoti komfortabla sajūta. Vai kaimiņš tā vispār drīkst darīt?» Kārlis Kurzemes jūrmalā

    Ko saka likums?

    Videonovērošanas kamera iegādāta. Vai par tās esību nepieciešams kur ziņot? Kā skaidro Datu valsts inspekcijā – videonovērošanas ierīce nav nekur jāreģistrē. Tomēr, ja attiecīgā kamera filmē ne tikai privātpersonai piederošo nekustamo īpašumu (pagalmu, sētu), bet arī citu nekustamo īpašumu, ietvi, piebraucamo ceļu vai koplietošanas telpas, tad uz šādu personas datu apstrādi, kas izpaužas kā citu personu filmēšana, attiecas datu regulas prasības un ir jāuzstāda zīme, kas informē par teritorijā notiekošo videonovērošanu. 

    «Sūdzības par personas datu apstrādi videonovērošanas veidā ierindojas starp TOP sūdzībām, kas tiek saņemtas saistībā ar šāda veida pārkāpumiem. Attiecībā uz kamerām privātīpašumos nereti tiek konstatēts, ka privātpersonu uzstādīto videonovērošanas kameru darbības zonā ir iekļauti viens vai vairāki blakus esošie īpašumi vai publiskā telpa, kas neatbilst norādītajam videonovērošanas mērķim (sava īpašuma aizsardzība). Ņemot vērā minēto, nav atļauts ķert arī kaimiņa īpašumu, veicot videonovērošanu sava īpašuma aizsardzībai vai jebkādam citam mērķim. Šādos gadījumos tiek skaidrots, ka kaimiņa īpašums ir viņa īpašums un tikai īpašnieks var lemt, vai veikt savā teritorijā videonovērošanu vai ne. Ja kameras leņķis ir plašs, to iespējams samainīt, lai tiktu filmēta tikai konkrēta teritorija. Var arī uzlikt tā sauktās maskas – melnas zonas, kas aizsegs no kameras bildes citu īpašumu, un kaimiņu personas datu apstrāde nenotiks,» skaidro Datu valsts inspekcijas pārstāve Agita Silniece. 

    Ko darīt?

    Personas datu apstrādē vienas personas tiesības un brīvība beidzas tur, kur sākas otras personas tiesības un brīvība. Savā īpašumā var rīkoties, kā vēlas, uzstādīt tajā videonovērošanas kameras vai ko tamlīdzīgu, bet cita īpašumu filmēt bez saskaņošanas ar kaimiņu un viņa piekrišanas ir aizliegts.

    Kā stāsta Agita Silniece, ja nekustamajā īpašumā ir uzstādīta kamera, kas it kā filmē šo īpašumu, tas vēl nenozīmē, ka filmēšana un datu apstrāde notiek. Kameras filmēšanas leņķis var būt mazs un sniegties tikai līdz robežai, kamerai var būt zema izšķirtspēja, tai var tikt uzliktas maskas, kā rezultātā, kaut kamera ir vērsta arī uz citu īpašumu, kaimiņu teritorija netiek filmēta. Tāpēc labu kaimiņattiecību vārdā vispirms vajag mierīgi aprunāties, bet, ja pastāv bažas, tad palūgt kaimiņam parādīt kameras attēlus un/vai video, tādējādi gūstot pārliecību, ka tavs īpašums netiek filmēts un personas datu apstrāde nenotiek. Ja kaimiņiem savstarpēji nav izdevies risināt konkrēto situāciju, ir tiesības vērsties Datu valsts inspekcijā ar oficiālu iesniegumu, pievienojot pierādījumus (vēstuli, kas adresēta kaimiņam, fotoattēlus ar kameru izvietojumu u. c. ar lietu saistītu informāciju).

    Ja kamera filmē koplietošanas telpas vai īpašumu, daļu no publiskās telpas, tad kameras īpašnieks kļūst par tās pārzini un uz viņu attiecas datu regulas noteikumi. Līdz ar to arī jāuzstāda videonovērošanas zīme, kurā jānorāda filmēšanas mērķis un kontaktinformācija. «Kameras īpašniekam kā pārzinim šajā gadījumā ir pienākums uz saņemtiem datu subjektu (kaimiņš, kura īpašumu filmē, vai arī citas personas, kuras iekļūst videonovērošanas zonā) pieprasījumiem atbildēt ne vēlāk kā mēneša laikā. Noteiktos gadījumos nodrošināt šo personu tiesības uz datu dzēšanu, datu apstrādes ierobežošanu, datu kopiju saņemšanu un iebilšanu datu apstrādei. Tas nozīmē, ka cilvēks var vērsties pie videonovērošanas veicēja ar pieprasījumu, lai netiek filmēts viņa privātīpašums, kā arī tiktu dzēsti visi iepriekšējie ieraksti,» stāsta Agita Silniece.

    Nav atļauts ķert kaimiņa māju, veicot videonovērošanu sava īpašuma aizsardzībai vai jebkādam citam mērķim.

    Ņem vērā! 

    • Ja videonovērošana notiek privāta īpašuma teritorijā, kur nevar atrasties neierobežots personu loks, piemēram, privātmājas teritorijā, zīmes uzstādīšana nav obligāta.
    • Ja videonovērošanas zona ir ārpus konkrētā privātā īpašuma vai arī tiek filmēta publiskā telpa vai vieta, kur atrodas un iekļūst neierobežots personu loks (kempingu vietas, brīvi pieejams īpašums, komerciālās telpas), tad attiecīgi īpašniekam ir jāinformē personas par veikto datu apstrādi.

     

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē