Rīga +15°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē psiholoģe Inese Lapiņa.
Ieteikums Nr. 1 – sarunu vakari
Lauku māja parasti ir visas ģimenes projekts – katrs pieliek savu roku un izdomu, velta laiku un līdzekļus, lai to īstenotu, tāpēc neviļus tā kļūst arī par sarunu prasmju slīpēšanas skolu. Viss neizrunātais var kļūt par strīdu un motivācijas zuduma cēloni, bet darāmie darbi par emocionālu slogu, tāpēc vispirms nevajadzētu steigties – jāieplāno laiks atklātiem ģimenes sarunu vakariem kopā ar bērniem, kuros diskusijas papildina ar trīs veidu sarakstu sastādīšanu: vēlmju, plānu un darāmo darbu.
Katrs ģimenes loceklis šajos sarakstos iekļautajiem punktiem var piešķirt sava vērtējuma balles. Lai cik tas šķistu laikietilpīgi, parasti šāda plānošana atklāj negaidītas nianses, par kurām pārējie ģimenes locekļi nav zinājuši, un palīdz saglabāt harmoniju darbu dunā. Vēlāk vairs neradīsies domstarpības, kurās var atklāties, ka viens no ģimenes vēlas celt nojumi automašīnai, bet otrs ievilkt ūdensvadu.
Sarunu laikā svarīgi apņemties cienīt otra sapņus, nekritizēt un neapstrīdēt idejas, izvairīties lēmumus pieņemt vienpusēji, kā arī meklēt kompromisus.
Ja iespējams, par sapņiem un vēlmēm ģimenē jārunā ļoti detalizēti, bet jārēķinās, ka daļa no tiem nebūs īstenojami un, vienojoties par veicamajiem darbiem, būs jārod kompromisi. Atsakoties no sapņa realizācijas praktisku vai finansiālu iemeslu dēļ, ir vērts vienoties par to, ko iespējams īstenot pietuvināti sākotnējai idejai. Piemēram, ja iecerētā karpu dīķa ierīkošana nav realizējama, var vienoties, ka ainavā var iederēties dekoratīvs ūdens baseins starp augiem dārzā, kas sniegs gandarījumu atpūtas brīžos.
Ieteikums Nr. 2 – darbu šķirošana prioritārā secībā
Kad tapis veicamo darbu saraksts, nereti ģimenes apjūk, jo darbiem neredz malu – kā viens darbs paveikts, desmit jauni stājas tā vietā. Ir pat teiciens, ka laukos darbs dzen darbu un atpūta ir deserts, kas jānopelna. Tomēr var būt arī citādi. Ir vērts ieviest darbu šķirošanu un saglabāt elastīgu attieksmi, ja mainās prioritāro darbu secība. Piemēram, ja jāatjauno skurstenis, tas var būt steidzami veicams darbs, bet ieplānotā flīžu ieklāšana, lai arī ir svarīga, var pagaidīt.
Lai gan bērnus un pusaudžus nereti nākas pierunāt doties palīgā, tomēr ģimenes kopības izjūta ir jāizkopj arī šajā jautājumā.
Plānojot darbus, var izveidot sarakstu un pajautāt, kuru darbu bērni vēlētos paveikt paši vai palīdzēt vecākiem. Darbus veicot, pusaudžus var iesaistīt lēmuma pieņemšanā un prasīt viedokli, piemēram, kā viņiem šķiet, ko labāk darīt ar veco ābeli – apgriezt vai zāģēt nost u. tml. Bērniem laukos jādod arī atpūtas laiks un jāļauj izvēlēties pašiem, kā to pavadīt.
Ja darbs tiek veikts kopā ar vecākiem, jau iepriekš var padomāt par interesantiem un nedzirdētiem stāstiem, ar kuriem dalīties, tie satuvina. Piemēram, kraujot malku, var stāstīt par jau aizgājušā vectēva personību, izteicieniem un atmiņām. Ja ir reizes, kad bērni nevēlas palīdzēt, tad skaidri jānorāda, kad tomēr iesaiste būs nepieciešama. Par ģimenes tradīciju vērts izveidot svinēšanu pēc paveikta darba, kurā kopīgi iekur ugunskuru, vāra zupu, spēlē spēles vai dara ko citu, kas rada kopīgu prieku, lai darbs ir arī svētki.
Ieteikums Nr. 3 – nepalaist naudu pašplūsmā
Lielai daļai cilvēku ir tendence tērēt vairāk, nekā var atļauties. Finanses ir būtisks jautājums jebkurās partnerattiecībās. Ģimenē ir pastāvējušas budžeta izlietošanas tradīcijas jau līdz lauku īpašuma iegādes brīdim. Ja katrs partneris tērējis savus ienākumus atsevišķi, lauku mājas darbu apmaksa būs izaicinoša. Ja ģimene jau iepriekš plānojusi budžetu kopīgi, tad vienošanās sarunas ir ierastas.
Taču var gadīties spontāni pirkumi, ar otru neparunājot un radot aizvainojumu.
Lai finanšu tērēšana nekļūtu par strīdu iemeslu, svarīgi neatstāt to pašplūsmā un skaidri vienoties, cik līdzekļu gada griezumā tiks izlietoti lauku mājas steidzamajiem un svarīgajiem darbiem un cik atpūtai un citām vajadzībām. Piemēram, ja ģimeni tuvinājusi ceļošana, iespējams, lauku mājas atjaunošanas periodā ierastā ārzemju ceļojuma vietā var laikusi plānot interesantu maršrutu pa Latviju, nejūtoties zaudētājiem, bet atklājot ko jaunu un paskatoties uz citām iespējām ar svaigu skatu. Vai arī saglabāt gaidītos ārzemju ceļojumus, bet vienoties, ka lauku darbi tiks pabeigti nevis trīs, bet piecu gadu laikā. Ir jāciena tāds lauku mājas darbu temps, kādu finanšu plūsma ļauj, jo svarīgi harmoniski justies arī ceļā uz mērķi.
Tāpat vērts izrunāt, kurš no ģimenes locekļiem veiks konkrētus pirkumus un maksājumus, lai ar laiku nerastos netaisnīguma izjūta, ka lauku mājas darbus veicis vai apmaksājis galvenokārt viens ģimenes loceklis, upurējot savas personīgās vajadzības, jo pelna vairāk.
Ja kādam ģimenē ir hobijs, kas prasa līdzekļus, tad lauku mājas darbiem, kas arī prasa ieguldījumus, nevajadzētu būt par ieganstu, lai no hobija atteiktos pavisam. Vērts jau laikus radoši izvērtēt alternatīvas, lai darbi neierautu tādā finanšu virpulī, kurā ārpus lauku īpašuma visa pārējā pasaule apstājas uz vairākiem gadiem un rada iztukšotības, vilšanās izjūtu un dusmas, atņemot to, kas šķitis labs līdz tā iegādei.
Ieteikums Nr. 4 – obligāti jāieplāno laiks randiņiem
Īpašums prasa laiku, tomēr lauku mājas darbiem nevajadzētu piepildīt visu brīvo laiku, citādi ātri vien radīsies izdegšanas izjūta. Ja vairākus gadus pēc kārtas lielāko brīvā laika daļu aizņem lauku darbi vai mājas atjaunošana, palielinās risks pazaudēt attiecības. Arī attiecības prasa laiku.
Pārim ir jāieplāno randiņš kaut reizi mēnesī, jo attiecības turpinās. To ieteicams darīt arī krietnos brieduma gados un ilglaicīgā laulībā. Randiņš var būt arī pastaigu takas apmeklējums, ne vienmēr tam jābūt ekskluzīvam, svarīgs ir kopābūšanas brīdis.
Tāpat jāatceras neatlikt, iegrimstot attaisnojumos, un ik nedēļu rezervēt laiku vienīgi sev, kurā, piemēram, lasīt, izbraukt ar riteni, adīt u. tml. Ir vērts atjaunot savus resursus, lai lauku māja nekļūtu par finanšu un laika slogu, kurai ir pievērsta visa uzmanība.
Ieteikums Nr. 5 – talkas stiprina draudzību
Aicinot draugu ģimenes uz talku, jāatceras, ka kopīgs darbs un atpūta stiprina draudzību. Saimniekiem jāformulē skaidri uzdevumi talciniekiem un iecerētais rezultāts. Ir vērts ieklausīties draugu ieteikumos un gūtajā pieredzē, tomēr gala lēmums jāpieņem pašiem. Savukārt talciniekiem jāciena saimnieku izvēle. Tāpat jārēķinās, ka atbalsta komandu parasti pacienā, un svarīga arī talkas pabeigšanas nosvinēšana, kas var radīt gan jaunas tradīcijas, gan skaistas atmiņas bērniem un pieaugušajiem. Došanas un ņemšanas līdzsvaru rada gatavība piedalīties draugu ģimenes talkā.
5 jauno lauku mājas saimnieku baušļi
- Sadaliet darbus steidzamajos, kas jāpaveic pirmie, un svarīgajos, kas var pagaidīt. Darbu šķirošana divās kategorijās palīdz orientēties un bez lieka stresa doties uz mērķi.
- Svarīgajiem darbiem piešķiriet termiņu – mēneši, gadi, desmitgades. Visi darbi nav jāpaveic uzreiz, dažiem ir jāļauj norūgt.
- Neuzlieciet darbus uz viena ģimenes locekļa pleciem, bet sadaliet, ko veiks ģimene, ar ko var palīdzēt draugi un kas jāuztic meistariem. Profesionālu meistaru pieslēgšana pareizajiem darbiem un īstajā brīdī var aiztaupīt kaudzi nervu un laika, un reizēm tas ilgtermiņā izrādās lētāk nekā ilgi darīt pašam, kļūdīties un pēc tam šīs kļūdas labot.
- Plānojiet tēriņus kopā un izslēdziet spontānus, vienpersoniskus pirkumus. Neaizmirstiet ieplānot naudu arī atpūtai un hobijiem.
- Rezervējiet brīvo laiku ne tikai lauku mājas darbiem, bet arī randiņiem ar partneri, aktivitātēm ar bērniem un sev.
