Kā pareizi sagatavot puķes ziemas guļai?

Gladiolas (Gladiolus)

Gladiolu ziedus nogriež, neļaujot pārziedējušajiem atņemt sīpoliem spēku. Turklāt ziedkāts jānogriež pareizi – saskaita no zemes vismaz četras lapas un ziedkātu griež virs tām. Vislabāk slīpi, bet var arī ziedkātā iegriezt un grozot to it kā izlauzt.

Pēc ziedkāta nogriešanas gladiolas sīpolam jānobriest vismaz trīs nedēļas; ja paiet ilgāks laiks, jo labāk. Novākšanai jāizvēlas sausa, saulaina diena un sīpoli jāizrok. Vislabāk tam der septembra nogale, oktobra sākums. Sīpolus mazgā ar ūdens strūklu – kā dušā. Lai gladiolas nebojātu tripši, sīpoli jākodina, tas ir, pusstundu jāmērcē kādā insekticīdā.

Citi lasa

Gunta Šenberga

Dārzs

6 labākās kartupeļu šķirnes cepšanai, vārīšanai un salātiem

Evija Kalnbērza

Slavenības

Ilze Auzere iziet sabiedrībā ar sportisku masieri. Kopā gan uz izrādi, gan mežu

Marta Kalniņa

Slavenības

Kivičs atvainojas Saldus senioriem par bijušās sievas «cūcīgo gājienu». Kas noticis?

Tad gladiolas žāvē – vislabāk saulē uz sieta. Ja mēnesi pēc žāvēšanas ar vieglu rokas kustību nevar atdalīt veco sīpolu no jaunā, šis sīpols ir slims un jāmet atkritumu konteinerā. Ja sīpols ir vesels un tajā nav tripšu, tas neapkurināmā telpā lieliski saglabājas līdz pat pavasarim.

• Vienu un to pašu sīpolu var stādīt trīs gadus, bet ne vairāk. Katru gadu gladiolu šķirnes ir jāatjauno, audzējot vairsīpoliņus.

Dālijas (Dahlia)

Kad dālijas nosalušas, tām dažas dienas jāļauj attapties – kad veģetācija beigusies, barības vielas pārvietojas uz gumu, un tas ir ļoti svarīgi, lai arī nākamgad puķes brangi ziedētu. Ir rudeņi, kad salnu nav diezgan ilgi, bet arī tad dālijas nedrīkst pārlieku ilgi atstāt dārzā. Septembra beigās vai oktobra sākumā to ceri jānogriež, atstājot aptuveni divdesmit centimetru stublājus, lai puķes saprot, ka augšana ir beigusies.

Pēc trim dienām gumus izrok. Ja laiks ir mitrs un gumi dubļaini, tos noskalo; ja zeme sausa, tikai nopurina. Gumus sadala ar rokām vai nazi. Vislabāk dālijas izrakt saulainā priekšpusdienā, lai līdz vakaram gumus var atstāt dārza malā apžūt. Tiem ļoti patīk saule, jo tā dezinficē un dziedē griezuma vietas. Kādu nedēļu gumus vēl var atstāt 15 grādu temperatūrā, lai nobriest, bet tad gan laiks likt ziemas guļā.

Ja līst lietus, gumus var pažāvēt siltumnīcā, bet jāsargās, lai tos nepārkaltētu, tad gumi sačervelējas.

Bieži vien dālijas ziemā sabojājas tāpēc, ka tiem atstāta pārāk gara stublāja daļa, jo tajā var attīstīties dažādas infekcijas. Kad stublājs nogriezts, no tā ziedkāta daļas vēlams izgrebt zaļo viduci un tikai tad gumus ieziemot.

Dārza kannas (Canna indica)

Pavasarī kannas ir ļoti jutīgas pret salnām, savukārt rudeņos – izturīgas, jo to lapas ir pārklātas ar plānu vaska kārtiņu, kas puķes paglābj no aukstuma bojājumiem. Kad salna kannas jau bojājusi, laiks tās norakt. Ja salnu nav, oktobra pirmās dekādes beigās kannas jānogriež, atstājot daļu stublāja. Tad tām jāļauj dienas trīs atpūsties un saprast, ka rudens klāt, pēc tam jāizrok.

No zemes izceltos kannu gumus nevajag pārāk nopurināt, bet gan likt kastēs vai traukos ar visu augsni, cik nu tā turas pie kannu sakneņiem. Gumus glabājot nedrīkst pārkaltēt, tāpēc labāk, ja pie tiem paliks augsne.

Izraktos sakneņus trīs četras dienas patur piecpadsmit grādu temperatūrā, lai tie apžūst, tad pārvieto telpā, kur temperatūra turas 8–12 grādu robežās.

Kannu sakneņus pavairo pavasarī, sadalot tos tā, lai pie katra sakneņa paliktu vismaz viens pumpurs. Sakneņa dalījuma vietu var noteikt, to pakustinot, – kur tas kustas, tur jādala.

Montbrēcijas (Crocosmia)

Rīkojas līdzīgi kā ar gladiolām – noziedējušos ziedus vēlams nogriezt laikus, bet visu augu nogriež tad, kad ārējās lapas jau sāk dzeltēt. Kad pagājušas dažas dienas, sīpolus izrok un dažas dienas pažāvē istabas temperatūrā. Tad ar rokām notrauc sīpola ārējās zvīņas un ļauj vēl vismaz divas nedēļas pažūt.

Montbrēcijas glabā vēsumā – divu līdz piecu grādu temperatūrā. Ja glabāšanai piemērotas vietas nav, sīpoliņus var turēt arī plus desmit grādos, bet tad gan sīpoli jāierušina smiltīs vai kūdrā.

Montbrēcijām parasti ir daudz vairsīpoliņu, un arī tos jācenšas savākt un saglabāt. Mazie sīpoliņi ātri aug un jau otrajā gadā uzzied.

Kamolbegonijas (Begonia x tuberhybrida)

Vispirms jānogaida, kad kamolbegonijām beidz zaļot virszemes daļa. Parasti tas vismaz daļēji notiek jau pirms salnām, bet pēc salnām begoniju dzinumi pilnībā atmirst. Tad pods uz divām trim nedēļām jānoliek vēsumā, lai augsne un begoniju sakņu kamols izžūst – tad tas izskatās kā žāvēta plūme.

Ja begonijas augušas dobē, arī tad tās vispirms kopā ar augsni jāpārceļ podā un jāļauj, lai gums pamazām izžūst. Begonijas gumu glabā kūdrā vai smiltīs 10–12 grādu temperatūrā.

Lai begonijas pavairotu, pavasarī bumbuli var sagriezt, bet tā, lai katrai daļai būtu vismaz viens asns.

Galtonijas (Galtonia candicans)

Viegli uzglabājama un izturīga sīpolpuķe. Kad tā noziedējusi, vispirms nogriež ziednesi, pēc tam arī lapas. Ļauj sīpolam dažas dienas nobriest, izrok, apžāvē un glabā 8–12 grādu temperatūrā.

Ļoti labvēlīgās ziemās sīpoli var pārziemot arī zem sniega, tomēr īsti droši tas nav.

Nosargā arī eņģeļtauri!

Eņģeļtaure (Brugmanisa) ir viena no puķēm, ko noteikti vērts pārziemināt, lai nākamgad priecātos par vēl košāku ziedēšanu.

Siltos un saulainos rudeņos eņģeļtaure parasti grib ziedēt arī tad, kad salnas jau klāt. Tāpēc, ja tuvojas salnas, bet eņģeļtaurei vēl daudz ziedu un arī neizplaukušo ziedpumpuru, tā noteikti jāienes telpā. Kad ziedēšana beigusies un lapas sāk dzeltēt, tās noplūc un pamatīgi apgriež auga dzinumus. Katrs dzinums jāsaīsina par apmēram divām trešdaļām. Atlikusī eņģeļtaures stumbra daļa izskatīsies visai bēdīgi, bet tas nekas. Eņģeļtaure jāpārziemina 10–12 grādu temperatūrā, un tai derēs arī tumša telpa, piemēram, garāža, pagrabs. Puķi sāk modināt februārī, pārstādot lielākā podā un sākot laistīt.

Ja gribi eņģeļtauri pavairot, pavasarī nolauz jauno dzinumu un liec zemē, lai apsakņojas.