Rīga +16°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Populārākie koki virtuvē
- Ozols – viena no cietākajām, izturīgākajām un arī dārgākajām koksnēm. Tam ir skaists tonis – tiek pat uzskatīts, ka ozolu nevar sajaukt ar citiem. Turklāt šis krāsas tonis ir ne tikai glīts, bet arī visnotaļ praktisks – ozola koka nolietojumu īpaši nevar pamanīt.
- Osis – ciets un izturīgs koks, tomēr tam raksturīgs izteiktāks baltums – tiklīdz uz koksnes ir kādi traipi, tie uzreiz ir labi redzami, šķiet, ka koks ir netīrs.
- Augļu koki – labs blīvums un arī cietība ir, piemēram, ābeles un plūmes koksnei. Tiesa, to izstrādājumi nav tik izturīgi. Taču kopumā cilvēkiem ļoti patīk trauki un rīki no augļu koku koksnes – tie ir interesantās krāsās, turklāt ābeles koka karote šķiet piemērotāka sievišķīgiem darbiem virtuvē nekā oša koka.
Padomi koka rīku lietošanā
- Stipro un izturīgo koku, piemēram, ozola un oša, koksne labi der gan mitrai, gan sausai lietošanai – proti, traukus un rīkus, kas izgatavoti no šīs koksnes, var lietot arī zupai un putrām. Vienīgais, kas jāatceras, – ja iesāksi koka trauku izmantot zupas ēšanai, tā arī vajag turpināt!
- Traukus, kas paredzēti mitrajai lietošanai, sākumā pat vēlams iemērkt ūdenī un lietojot to darīt regulāri, pa starpu neļaujot pilnīgi izžūt, – tad traukam būs ilgāks mūžs. Šis princips attiecas arī uz kausiem, pirts ķipīšiem un citiem izstrādājumiem. Tāpat ir ar stīpotiem spaiņiem, ko lieto mitros apstākļos, – ja negribas, lai sastīpotie dēlīši kādudien vienkārši sabirst kaudzītē, labāk spaini pastāvīgi turēt ūdenī.
- Īpaši ieteicami virtuvē ir cietas koksnes dēlīši, jo tie kalpo ilgāk. Turklāt, piemēram, ozola kokam (arī priedes, taču tās mīnuss ir krietni mīkstāka koksne) piemīt pat antibakteriālas īpašības.
- Palietotus un krietni sagraizītus dēlīšus var noslīpēt un nopulēt ar smilšpapīru, kā arī pēc tam atkārtoti ieeļļot. Eļļošana ir dabiska koksnes aizsardzība un piešķir kokam glītu, matētu un koptu izskatu. Ieeļļošanai var izmantot parastu augu eļļu, to pašu, ko lieto ikdienā.
- Parasti koks pats zina, cik daudz eļļas tam nepieciešams.
- Ēdiena gatavošanai pannās arī ieteicams lietot cietās koksnes lāpstiņas un karotes – tās kalpos ilgāk un būs izturīgākas pret mitrumu. Novērojumi rāda, ka, regulāri lietojot lāpstiņu cepšanai, kokā sasūcas eļļa un dabiski to aizsargā. Tikai nevajag rīkoties nevērīgi – piemēram, ar koka lāpstiņu kasīt piedegušu pannu. Berzējoties gar metālu, koks nodilst, tā šķiedras kļūst plūksnainas un, atkal regulāri saskaroties ar mitrumu, top mīkstas un neizturīgas.
- Ja koka trauks vai rīks, kas nav paredzēts mitrai lietošanai, tomēr samircis, to vispareizāk žāvēt augšpēdus – gan bļodiņas, gan, piemēram, kausus. Tas tādēļ, ka mitrums no augšas sūcas uz leju. Ja trauks nebūs apgāzts, apakša mitrumā briedīs, bet augša kaltīs, jo tur koks plānāks.
- Koka lietas nevajag žāvēt karstumā, pie radiatoriem, saulē, tīt avīzēs un tamlīdzīgi. Labāk vienkārši novietot uz galda, pārklāta ar sausu drāniņu, lai koks dabiski izžūst istabas temperatūrā.
