Īstais laiks plānot dārza sezonu un pasūtīt sēklas

Konsultē Mārīte Gailīte, dārzeņkope un biedrības Latvijas dārznieks eksperte.

Pētot sēklu stendus parastā lielveikalā, ieteicams ar telefonu sabildēt tās sēklu paciņas, kas ieinteresē. Tad mājās pie datora apskatīt un izlasīt, kas par konkrēto šķirni teikts. Jo uz amatieru sēklu paciņām bieži nekas ļoti informatīvs nav rakstīts. Ir piktogrammas, kad jāsēj un kādos attālumos, kad jānovāc, bet šķirnes apraksta kā tāda nav. Šķirņu aprakstus vispirms vēlams meklēt un lasīt mūsu pašu lielāko sēklu tirgotāju mājaslapās – Kurzemes sēklas, Mārupes sēklas, Agrimatco. Tā labāk varēs saprast, ka, piemēram, noskatītais smukais kāposts tev neder, jo biji sasapņojies par paša audzētiem un skābētiem kāpostiem, bet konkrētā šķirne ir domāta agram patēriņam.

Svarīgi arī paskatīties, cik daudz sēklu ir paciņā un cik lielu platību ar tām var apsēt. Un, kad iecerēto sēklu šķirņu saraksts ir iepazīts, var doties uz veikalu un pirkt!

Citi lasa

Edgars Orlovs

Slavenību mīluļi

FOTO: Lembergam varens ģimenes pieaugums: Daudz bērnu mums tagad mājās!

Gita Vīksne

Skandāls

«Attapos uz grīdas asins jūrā.» Horens atklāj jaunas detaļas par baiso uzbrukumu Dobelē

Daina Lapiņa

Siera kūkas

Rabarberu siera kūka – sezonas hits!

Varbūt pirkt sēklas internetā?

«Sēklas internetā, protams, var pasūtīt, tikai pirms pirkšanas ir vērts apdomāt un saprast, ko īsti gribas nopirkt, – pilnīgi iespējams, ka to pašu var dabūt arī tepat Latvijā. Ja tiešām nevar vai ļoti gribas kaut ko pasūtīt, iesaku meklēt interneta veikalus, kas pieder uzticamām sēklu firmām, piemēram, chrestensen.de, thompson-morgan.com, chilternseeds.co.uk, johnnyseeds.com – tās visas ir ar vārdu un labas,» saka Mārīte Gailīte.

Taču mūsdienu ierobežotajos apstākļos viņa arī aicina rēķināties ar to, ka var būt problēmas. «Labi, vari izvēlēties, samaksāt, tā nav problēma. Problēmas var sākties ar piegādi – kā, kad, ar ko piegādās. Vietējie noteikumi, ierobežojumi un tā tālāk…»

Latvijā ar pirkšanu internetā un piegādi pārsvarā viss ir skaidrs, bet, ja nav, var tomēr noskaidrot. Turklāt, sēklas, ko pērkam Latvijas veikalos, ir pārbaudītas, un pārbaudes veic Valsts augu aizsardzības dienests. Savukārt viss, ko cilvēks pērk internetā, ir uz paša atbildību! «Pasūtot sēklas citās valstīs, īpaši ārpus Eiropas Savienības – ASV, Anglijā, Ķīnā un citur –, var gadīties visādi. Sūtīt sēklas patlaban, piemēram, no Ķīnas, ir ļoti riskanti – ar to domājot par augu infekcijām, kuru pie mums Latvijā nav, bet kuras var atnākt līdz ar sūtījumu.

Ķīna ir milzīga valsts ar ļoti dažādiem klimatiskajiem apstākļiem, un tur ir tādas augu vīrusu slimības, kādu mums Latvijā nekad nav bijis un arī nevajadzētu.

Bet teorētiski ievazāt var! Pirms dažiem gadiem Ēģiptē bija gadījums – kāds lielāks sēklu tirgotājs bija nopircis sēklas Ķīnā, iztirgoja vietējiem zemniekiem, un sēklas izrādījās ar tomātu vīrusu, kā rezultātā ļoti daudzi zemnieki palika bez ražas. Tādā ziņā ES valstīs pasūtīt ir drošāk, jo tās krietni vairāk kontrolē,» stāsta Mārīte Gailīte.

Nav droši pasūtīt sēklas no sludinājumiem un reklāmām, kur nav norādīta adrese, toties ir varen slavinoši un pat brīnumaini šķirņu apraksti. «Viens no drošākajiem rādītājiem, vai tas ir uzticams pārdevējs vai ne, ir paskatīties kontaktos, vai firmai ir norādīta adrese. Ja mājaslapā pieejama tikai sazināšanās forma, tas var izrādīties aizdomīgi. Jāskatās, lai būtu arī adrese – konkrēta valsts, pilsēta, iela –, tāpat arī telefona numurs un e-pasta adrese. Jo tad, ja sūtījums izrādīsies kaut kādā ziņā brāķis, varēs sazināties ar pārdevējiem.»

4 nezinīša jautājumi

1. Vai lielveikalā sēklas maksā dārgāk nekā firmas veikalos?
   Nē, cenas lielākoties ir vienādas. Atšķirība ir tāda, ka lielveikalā ieraugi iespaidīgu daudzumu ar sēklu paciņām un, ja nezini, kādu šķirni īsti gribi, tev nav, kam pavaicāt padomu. Firmas veikalā (un arī specializētajos dārzkopības veikalos) pretim ir gana izglītoti un pieredzējuši pārdevēji. Par sēklu dārdzību vispār – kā nu kuram tas šķiet, viss atkarīgs no cilvēka ienākumiem, pieredzes un arī no aizrautības. Bet viens ir fakts – lai izaudzētu sēklas, tiek patērēts ļoti daudz laika, darba un resursu, tāpēc gluži par velti tās nevarētu būt.
2. Gribu bioloģiski audzētas sēklas!
   Ja dārzeņu audzēšanā nav pieredzes, ja esi iesācējs, bioloģiskās sēklas ir ļoti piemērotas. Jo, redz, kā ir – liela daļa dārzeņu, tie paši kāposti, burkāni, bietes un citi, jāaudzē divus gadus, lai tiktu pie sēklām. Un izaudzēt augu divus gadus ar bioloģiskām metodēm tā, lai tas būtu vesels un arī sēklas būtu veselas, brīvas no infekcijām – tas nav nemaz tik vienkārši! Tāpēc lielākoties bioloģisko sēklu šķirnes ir diezgan droši pārbaudītas. Tiesa, tās mēdz būt dārgākas par parastām sēklām.
   
   Vēl mūsdienās ir izplatītas tā dēvētās sēklu lolotāju kustības – ideja ir apsveicama, šķirņu daudzveidība ir ļoti liela. Lielajiem sēklu tirgotājiem un audzētājiem nav iespēju visas tautas šķirnes pavairot un piedāvāt. Mīnuss sēklu lolotāju kustībām varētu būt tāds, ka par sēklkopību nav padziļinātas izpratnes – cilvēki, kas nopērk, piemēram, Annas tantes tomātus, nav zinoši, kad audzēšanas laikā ierauga, teiksim, dīvainas krāsas lapas vai punktiņus uz tomātiem. Tomēr izrādās, ka tas ir vīruss, nevis šķirnes īpatnība. Mani visvairāk patlaban satrauc augu aizsardzība – speciāli jau neviens to nedarīs, bet nezināšanas dēļ var gadīties tīri nejauši.
3. Vai kodinātas sēklas nozīmē – kaitīgas?
   Sēklu kodnes ir drošākais veids, kā pasargāt sēklas dīgšanas procesā. Jo, kamēr sēklas sadīgst, tās apdraud gan mitrums un aukstums, gan kukaiņi un slimības. Kodinātas sēklas vismaz no infekcijām ir pasargātas. Kad raža izaug, kodinājums sen ir izbeidzies, tas nekaitē cilvēkam. Vēl ir tāda lieta – ja sēklas nav kodinātas un tikko izdīguši mazītiņi dīgstiņi, tiem uzmetas kukaiņi, bet, pat ja gribētu apsmidzināt ar kaut ko, augi vēl ir par mazu, lai to darītu. Tad nu sanāk tā, ka kodinātas sēklas ir jēdzīgāk un drošāk arī cilvēkam.
4. Kas ir parastās šķirnes un kas ir hibrīdi?
   Var nopirkt parastas, brīvās apputes šķirnes (tādas izplata arī sēklu lolotāju kustības), šādā gadījumā uz sēklu paciņas būs rakstīts vienīgi šķirnes nosaukums. Ar šīm sēklām ir vienkārši: iesēj, novāc sēklas, nākamajā gadā atkal iesēj, bet jārēķinās, ka augi nebūs vienādi. Kāds būs agrāks, kāds vēlāks, cits lielāks, cits mazāks, līkāks vai rūgtāks.
   
   Savukārt hibrīdi ir šķirnes, kurām aiz nosaukuma vēl pierakstīts F1 vai H. Tas nozīmē, ka tā ir hibrīda šķirne. F nozīmē family (ģimene – angļu val.), un tas nozīmē, ka vispirms tika izaudzētas un atlasītas tēva un mātes augu līnijas ar visiem augiem piemītošām kaut kādām noteiktām īpašībām. Pēc tam tēva un mātes augiem ļauj saziedēties un rezultātā uz mātes augiem veidojas sēklas (F1), kuras tālāk nes abu vecāku īpašības.
   
   Iesējot F1 šķirnes, visi augi izaug vienādi pēc izskata, garšas, ar vienādu izturību pret kaitēkļiem un slimībām. Un vēl – F1 vienmēr ir ražīgāki par saviem vecākiem. Taču sēklas ievākt no šiem augiem nav ieteicams, jo daļa no jaunajiem augiem izaugs kā F1, daļa kā vectētiņš un vēl citi kā vecmāmiņa.

Ceļvedis iesācējam pavasarī

Ko vērts sēt, ko audzēt no stādiem?

• Droši var sēt salātus, spinātus, skābenes, dilles, redīsus – tie visi izaugs ar tiešo sēju, proti, sējot sēkliņas pa tiešo dārza dobē. Var sēt arī burkānus, tikai tas nav ekonomiski izdevīgi. Agri pavasarī (kolīdz zeme atkususi un ir normāli uzrokama, un vēl agrāk, protams, siltumnīcā) var sēt spinātus, redīsus, salātu baldriņus, sīpolus no sēklas un stādīt sīksīpolus, kā arī sēt dilles un pētersīļus. Piemēram, burkānus, bietes un zirņus sēj vēlāk, aprīlī. Savukārt gurķus, kabačus, ķirbjus un pupiņas sēj tikai maija beigās vai jūnija sākumā, jo tiem nepieciešams siltāks laiks.

Tomātus, paprikas, baklažānus, ziedkāpostus, brokoļus labāk pirkt jau izaudzētus dēstus. Tāpat arī kabačus un ķirbjus. Gurķus var gan audzēt pats no sēklas, gan pirkt stādiņus.

• Ja ir apņemšanās audzēt dēstus pašu spēkiem, jāzina, ka tas prasīs laiku un uzmanību – būs regulāri jālaista, jāseko līdzi gaisa temperatūrai, jau paaugušies dēsti būs jāpiķē utt. Uzreiz der iegaumēt, ka cilvēkiem, kuri strādā no rīta līdz vakaram, par dēstu audzēšanu vajadzētu aizmirst un vienkārši nopirkt tos vēlāk no profesionāliem stādu audzētājiem stādaudzētavās vai tirgū – ietaupīsiet laiku, naudu un visdrīzāk iegūsiet arī labāku ražu. Kur labāk pirkt – tirgū vai stādaudzētavā? Abiem savi plusi: tirgū stādi parasti ir lētāki, savukārt pie stādaudzētājiem labāka kvalitāte un lielāka drošība par šķirnes identitāti.
• Galviņkāpostus mūsdienās ir vērts audzēt pašam tikai tad, ja patiešām dzīvo laukos, ir vieta un arī doma, kā tos patērēt. Turklāt labāk audzēt pa drusciņai no visiem – gan agros, gan skābējamos, gan vēlos, kurus var uzglabāt.